Viens no latviešiem, kurš izvēlējās iegūt virsnieka profesiju jau 19. gs. beigās, turpmāk profesionālo karjeru veidojot Krievijas armijā. Latvijas armijā ieņēma saimniecisku amatu, 1944. gadā bija ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsnieks, pēc vācu kara tiesas sprieduma nošauts kopā ar citiem latviešu virsniekiem.

Dzimis zemnieka Anša Liepiņa ģimenē (saskaņā ar Krievijas dienesta gaitu aprakstu dzimis 23.03.1876., saskaņā ar Latvijas dienesta gaitu aprakstu – 16.03.1876.). Beidzis Limbažu pilsētas skolu. Nokārtoja savvaļnieka zināšanu pārbaudījumu, 09.1897. iestājās un 08.1899. ar I šķiru beidza Irkutskas kājnieku junkurskolu (Иркутское пехотное юнкерское училище).

Sieva Paulīne, dzimusi Ķigure, 1960. gadā izlaista no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) uz Kanādu pie abām meitām – Aleksandras, precējusies Dzērvīte (daiļamatniece, pedagoģe, publiciste), un Lidijas, precējusies Lūse (luterāņu baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa Arnolda Lūša dzīvesbiedre); dēls Nikolajs Liepiņš – Ķeguma spēkstacijas galvenais inženieris, miris pēc atgriešanās no padomju ieslodzījuma Rīgā.

09.1894. kā savvaļnieks iestājās dienestā Krievijas armijā, Rīgas unteroficieru bataljonā. Apmācību kursu beidza 09.1896., nosūtīts dienestā uz Irkutskas kājnieku rezerves bataljonu, jaunākais, no 08.1897. vecākas unteroficieris. Mācību lakā junkurskolā paaugstināts par junkuru rotas vecāko unteroficieri. Pēc junkurskolas beigšanas no 08.1899. podpraporščiks Irkutskas kājnieku rezerves bataljonā. Podporučiks (03.1900.), poručiks (31.12.1904.), štābkapteinis (12.1908.), kapteinis (10.1912.), apakšpulkvedis (09.1917.). Sakarā ar karaspēka mobilizāciju 07.1900. bataljons pārveidots par Irkutskas Sibīrijas kājnieku pulku, iecelts par šī pulka 65. bataljona adjutantu. 10.1900. pulks pārveidots par iepriekšējo Irkutskas rezerves bataljonu, taču 5. bataljons saglabāts mobilizācijas stāvoklī turpat Irkutskā, atstāts tajā, piekomandējot Jakutskas apriņķa kara priekšnieka pārvaldei; priekšnieka palīgs un karaklausības komisijas loceklis. 02.1901. pārvietots uz Jakutskas vietējo komandu, no 09.1906. Jakutskas vietējās komandas priekšnieka vietas izpildītājs. Starplaikā no 08.1903. ilgstoši piekomandēts Jakutskas apriņķa kara priekšnieka pārvaldei, kur ieņēma dažādus administratīvus amatus. No 07.1909. Vitimas apriņķa Bodaibo pilsētas vietējās komandas priekšnieks. 1910.–1913. gadā arī Irkutskas apriņķa tiesas goda miertiesnesis. 03.1912. Ļenas zeltraktuvju strādnieku streika laikā, izpildot priekšniecības pavēli, ar komandu ieradās Aleksandrovā, kur komandēja vienību, kas atklāja uguni pret streikojošo strādnieku pūli, nogalinot pēc dažādām ziņām 150–270 cilvēkus. Pirmā pasaules kara laikā 11.1916. iecelts par Kirenskas vietējās komandas priekšnieku. 01.07.1918. lielinieku režīma laikā atvaļināts no dienesta. 01.12.1918. iestājās pretlielinieciskajā Aleksandra Kolčaka valdības bruņoto spēku Sibīrijas armijā, iecelts par Irkutskas virsnieku skolas priekšnieka palīgu. 01.1920. pēc Kolčaka armiju sagrāves krita Sarkanās armijas gūstā, ievietots cietumā, pēc tam – koncentrācijas nometnē. 04.1920. kā bijušais štābu virsnieks atbrīvots, ieceļot par Padomju Krievijas Irkutskas kara komisariāta 2. mobilizācijas nodaļas priekšnieku. 15.07.1921. atvaļināts kā Latvijas pilsonis, atgriezās Latvijā.

01.11.1921. ieskaitīts karadienestā Latvijas armijā, Galvenā štāba Virsnieku rezervē (pulkvedis-leitnants), 03.11. piekomandēts Rīgas kara apriņķa pārvaldei iepazīties ar tās darbības pamatprincipiem. 01.02.1922. iecelts par Tehniskās divīzijas štāba Saimniecības daļas priekšnieku (18.05.1922. pārdēvēta par Apgādības daļu). Pulkvedis (18.11.1925.), vairākkārt īslaicīgi divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 03.1928. atstāts dienestā uz trim gadiem, neraugoties uz maksimālā vecuma robežas sasniegšanu. 28.05.1931. atvaļināts (11.07. nodeva amatu), dzīvoja Rīgā. Vācu okupācijas laikā 28.07.1944., pieņemot bijušā Tehniskās divīzijas komandiera ģenerāļa Jāņa Kureļa aicinājumu, ieņēma frontes sektora aizsardzībai un partizānu darbībai Sarkanās armijas aizmugurē paredzētās t. s. Kureļa grupas štāba pārtikas apgādes priekšnieka amatu Skrīveru pagastā, no 09.1944. Strazdes, no 10.1944. Puzes pagastā. 14.11.1944. kopā ar citiem vienības štāba virsniekiem apcietināts Puzes pagasta Stiklos, ievietots Liepājas Kara ostas cietumā. Naktī uz 20.11.1944. vācu kara tiesa piesprieda nāvessodu. 20.11.1944. nošauts.

P. Liepiņš bija viens no vecākās paaudzes latviešiem, kuri izvēlējās iegūt Krievijas armijas virsnieka profesiju jau 19. gs. beigās, turpmāk profesionālo karjeru veidojot Sibīrijā, galvenokārt karaspēka administratīvos amatos. Latvijas armijā ieņēma saimniecisku amatu Tehniskās divīzijas štābā, bet 1944. gadā bija ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsnieks, pēc vācu kara tiesas sprieduma nošauts kopā ar septiņiem citiem latviešu virsniekiem.

Par nopelniem miera un Pirmā pasaules kara laika dienestā P. Liepiņš apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira), Svētā Vladimira ordeni (IV šķira).

07.12.1994. Liepājas Kara ostā, Krasta ielas galā atklāta (2013. gadā atjaunota pēc vētras postījumiem) piemiņas zīme nošautajiem Kureļa grupas virsniekiem, kurā kā pirmais ierakstīts P. Liepiņa kā dienesta pakāpē vecākā vārds. Turpat izveidoti katram no nošautajiem veltīti piemiņas akmeņi ar vārdiem.