Paipala ir neliels vistveidīgo putnu kārtas putns. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas un Āzijas. Atsevišķi ligzdošanas apgabali arī Austrumu un Dienvidaustrumu Āfrikā. Ziemo galvenokārt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā. Latvijas ligzdojošā populācija ir 540–1000 dziedošu tēviņu. Populācija svārstās. Ligzdo lauksaimniecības zemēs – zālājos, labības un āboliņa laukos. Pārtiek galvenokārt no sēklām, bet ēd arī dažādus bezmugurkaulniekus.

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Tetrao coturnix, taču mūsdienās paipalas zinātniskais nosaukums ir Coturnix coturnix. Coturnix ir ‘paipala’ latīņu valodā.

Paipalai izdalītas piecas pasugas: Coturnix coturnix coturnix (ligzdošanas areāls no Rietumeiropas un Ziemeļāfrikas sniedzas līdz Mongolijai un Ziemeļindijai), Coturnix coturnix confisa (Azoru salas), Coturnix coturnix inopinata (Kaboverde) un Coturnix coturnix africana (Āfrika uz dienvidiem no Sahāras), Coturnix coturnix erlangeri (no Āfrikas ziemeļaustrumu līdz dienvidaustrumu daļai). Latvijā sastopama nominālpasuga C. c. coturnix.

Ķermeņa garums 16–18 cm, svars 70–155 g. Nedaudz lielāka par strazdu. Apspalvojums dzeltenīgi brūns ar gaišiem un tumšiem lāsumiem, kas veido garenisku svītrojumu. Vēders netīri balts, bez raibumiem. Tēviņam rīkles vidus melns (reizēm tikai šaura josla), mātītei netīri balts.

Dzied galvenokārt krēslā un naktī, ber reizēm dzirdama arī pa dienu. Dziesma ir ass trīszilbīgs “bit bil-it” (“pai pa-la”) ar uzsvaru uz pirmo un pēdējo zilbi.

Paipala ir gājputns. Latvijā sastopama no aprīļa beigām līdz septembra vidum. Ziemu pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

Apdzīvo zālājus, āboliņa un labības laukus u. tml. ainavu.

Pārtiek galvenokārt no dažādu augu sēklām, bet ēd arī bezmugurkaulniekus – kukaiņus, zirnekļus, tārpus un gliemežus.

Ligzda ir sekla bedrīte zemē, trūcīgi izklāta ar zāli un citiem augiem. To veido mātīte.

Olas ir baltas vai krēmkrāsas ar dažādu toņu brūniem plankumiem. Olu izmērs vidēji ir 30,4x23 mm. Dējumā 7–12, retāk – 6–18 olas. Gadā parasti viens perējums. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 16–21 diena.

Mazuļi ir ligzdbēgļi – dažu stundu laikā pēc šķilšanās tie atstāj ligzdu. Tos vadā mātīte viena pati. Lidspēju mazuļi iegūst 19 dienu vecumā.

Paipalai ir slēpts dzīvesveids. Dienā tā izvairās lidot un turas augu aizsegā. Ja tomēr iztraucēta, lido tikai nelielu gabaliņu un atkal noslēpjas.

Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas, izņemot Skandināvijas ziemeļu daļu, un Āzijas (līdz Mongolijai austrumos). Atsevišķi ligzdošanas apgabali arī Austrumu un Dienvidaustrumu Āfrikā. Ziemo galvenokārt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā.

Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ir paplašinājies uz ziemeļiem, taču pēdējo desmit gadu laikā Eiropas populācija ir samazinājusies.

Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu – atkal samazinājusies, taču sugai raksturīgo populācijas svārstību dēļ nevar apgalvot, ka izplatības atšķirības liecina par pārmaiņu tendencēm. Latvijas ligzdojošā populācija ir 540–1000 dziedošu tēviņu.

Eiropā populācijas samazinājuma dēļ suga klasificēta kā gandrīz apdraudēta. Latvijā suga atzīta par apdraudētu.

Latvijā draudi nav pētīti, bet Eiropā kopumā sugu apdraud lauksaimniecības intensitātes palielināšanās un herbicīdu un insekticīdu lietojums, kas samazina barības pieejamību. Eiropas populāciju samazinājumus, iespējams, rada arī medības, klimata svārstības un sausums ziemošanas vietās Āfrikā.

Latvijā paipala nav medījamo sugu sarakstā, taču daudzviet Eiropā to atļauts medīt. Tāpat paipalas tiek ķertas un medītas Vidusjūras reģionā ceļā uz ziemošanas vietām. 

Paipala minēta virknē latviešu tautasdziesmu, visbiežāk – līdzās citai lauku putnu sugai – griezei, piemēram: 

“Grieze grieza rudzīšos,

Paipaliņa pļaviņā:

Grieze grieza maizes klaipu,

Paipaliņa siena vālu.” 

Paipala iekļauta Bernes konvencijas III pielikumā un Bonnas konvencijas II pielikumā. Tā iekļauta arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.