1873.–1878. gadā Prāgas Universitātē (Karlo-Ferdinandova univerzita) studējis klasisko, slāvu un senindiešu filoloģiju un salīdzināmo valodniecību, 1885. gadā aizstāvējis habilitācijas darbu, 1891. gadā kļuvis par profesoru, kopš 1902. gada Prāgas Filozofijas fakultātes dekāns, 1919.–1920. gadā rektors. 1885.–1915. gadā docējis baltistiku, 1922. gadā izveidojis baltu valodu katedru. Čehoslovāku-latviešu biedrības dibinātājs (1925) un priekšsēdētājs. 1923.–1931. gadā Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas (Československá akademie věd, Česko-slovenská akadémia vied) prezidents, kopš 1895. gada Latviešu literārās biedrības korespondētājloceklis, kopš 1920. gada Filologu biedrības, kopš 1929. gada Latvijas Universitātes Goda biedrs, Triju Zvaigžņu ordeņa (II šķira) kavalieris (1927). Žurnāla Naše řeč (kopš 1916. gada) dibinātājs un galvenais redaktors.

Nodarbojies galvenokārt ar indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību, kurā iekļāvis slāvu un baltu materiālus. Par dažādiem baltistikas tematiem publicējis rakstus, īpaši vācu žurnālā Indogermanische Forschungen, kuram gatavojis arī jauno slāvistikas un baltistikas publikāciju bibliogrāfiju (1892–1913). Recenzējis vairākus latviešu darbus, ieskaitot Krišjāņa Barona “Latvju dainas”.