Baltgalvas zilknābis ir par meža pīli mazāks zosveidīgo putnu kārtas putns. Sugai ir ļoti fragmentēts ligzdošanas areāls, kas sniedzas no Spānijas un Ziemeļāfrikas pāri Turcijai līdz Mongolijas rietumiem un Ķīnas ziemeļrietumu daļai. Latvijā reģistrēts tikai vienu reizi – 2015. gada 12.–14. oktobrī. Apdzīvo nelielus ezeriņus, dīķus, zāļu purvus un iesāļūdens un saldūdens lagūnas ar biezu veģetāciju krastos. Pārtiek galvenokārt no augiem, bet ēd arī ūdens bezmugurkaulniekus.

Džovanni Antonio Skopoli (Giovanni Antonio Scopoli) 1769. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Anas leucocephala, taču mūsdienās baltgalvas zilknābja zinātniskais nosaukums ir Oxyura leucocephala. Nosaukums veidots no grieķu valodas vārdiem ὀξῠ́ς, oxus ‘ass’, οὐρά, oura ‘aste’, λευκός, leukos ‘balts’ un κέφᾰλος, kephalos ‘galva’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Ķermeņa garums – 43–48 cm, svars – 510–820 g. Par meža pīli mazāks putns. Liels knābis, kam ir pie pamata paresnināta augšdaļa. Gara, smaila aste. Tēviņam pavasarī gaišzils knābis. Gandrīz pilnībā balta galva, tikai pār galvas vidu melna svītra. Ķermenis dzeltenbrūns. Ziemā knābis ir pelēks un tumšā daļa uz galvas virsas un kakla aizmugurē ir plašāka. Mātītes tērps pelēkbrūns. Tumša galvas virsa un arī tumša josla pār gaišo vaigu.

Parasti kluss. Tēviņš riesta laikā izdod ilgu, grabošu skaņu.

Vidusjūras reģionā ligzdojošās populācijas ir nometnieki, bet austrumu populācijas ir tuvie migranti.

Ligzdošanas laikā apdzīvo nelielus ezeriņus, dīķus, zāļu purvus un iesāļūdens un saldūdens lagūnas ar biezu veģetāciju krastos. Ārpus ligzdošanas sezonas apdzīvo arī sāļūdens ezerus un lielākas lagūnas.

Pārtiek galvenokārt no sēklām, lapām un citām ūdensaugu daļām, bet ēd arī ūdens bezmugurkaulniekus – kukaiņus, to kāpurus, gliemjus, vēžveidīgos.

Ligzda ir daļēji peldoša platforma, iebūvēta starp niedrēm. Reizēm savu ligzdu būvē uz vecām citu ūdensputnu ligzdām. Ligzda veidota no tuvumā atrodamajiem augiem. Izklājumā pavisam nedaudz dūnu.

Olas netīri baltas. Olu izmērs vidēji 66,4x50,7 mm. Dējumā parasti 5–12, reizēm – 2–15 olas. Gadā viens perējums. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 25–27 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos vadā mātīte. Mazuļi labi nirst. Tie apspalvojas 60–70 dienu vecumā.

Fragmentēts ligzdošanas areāls sniedzas no Spānijas un Ziemeļāfrikas pāri Turcijai līdz Mongolijas rietumiem un Ķīnas ziemeļrietumu daļai. Galvenā areāla daļa Kazahstānā. Arī ziemošanas areāls ir fragmentēts – Vidusjūras reģions, Tuvie Austrumi, Centrālāzija un Indijas ziemeļu daļa. Pasaules populācija sarūk.

Ligzdošanas izplatības pārmaiņas Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ir neskaidras. Pēdējās ligzdošanas vietas Balkānos izzudušas. Spānijā dažās vietās suga izzudusi, taču citviet sākusi ligzdot. Eiropas populācija sarūk.

Latvijā baltgalvas zilknābis reģistrēts tikai vienu reizi – viens pieaudzis tēviņš novērots 2015. gada 12.–14. oktobrī Skrundas dīķos, Kuldīgas novadā. 

Sarūkošās populācijas suga atzīta par apdraudētu gan Eiropas, gan pasaules līmenī. Tiek uzskatīts, ka būtiskākais drauds sugai ilgtermiņā ir konkurence un hibridizācija ar svešzemju sugu – Jamaikas zilknābi (Oxyura jamaicensis), kas dabiski sastopama Ziemeļamerikā, bet ir invazīva suga Rietumeiropā un Vidusjūras reģionā. Turklāt 20. gs. laikā nosusināta apmēram puse no sugas ligzdošanas dzīvotnēm. Tā kā 20. gs. 70.–80. gados Rietumeiropas populācija bija sarukusi līdz minimumam, tai riskus rada ļoti nelielā ģenētiskā daudzveidība. Turklāt daudzviet suga tiek nelikumīgi nogalināta.

Daudzviet izplatības areālā suga tiek medīta.

Baltgalvas zilknābis ir Kazahstānas Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības asociācijas (Казахстанская ассоциация сохранения биоразнообразия) simbols.

Baltgalvas zilknābis iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, kas nozīmē, ka šai sugai jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi. Suga iekļauta arī Bernes konvencijas II pielikumā, Bonnas konvencijas I pielikumā un Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora, CITES) II pielikumā.