Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ārste (1920–1939), viena no pirmajām latviešu ķirurģēm.

Olga Rode dzimusi kā vienīgais bērns turīga ierēdņa Andreja Rodes un Anelīzas Rodes (dzimusi Ketarliņa) ģimenē. Tēva atbalstīta mācījās Natālijas Draudziņas privātajā sieviešu ģimnāzijā (beidza 1908. gadā). Izglītību turpināja M. I. Rostovceva privātajos universitātes kursos Medicīnas fakultātē (oficiālais nosaukums – Tērbatas Universitātes prof. M. I. Rostovceva dabas un medicīnas zinātņu kursi, Юрьевские университетские курсы естественных и медицинских наук, учреждённые проф. М. И. Ростовцевым), kas tika izveidoti 1908. gadā (mūsdienās Tartu Universitātes, Tartu Ülikool). 1909. gadā pārgāja studēt medicīnu Maskavas Augstākajos sieviešu kursos (Московские высшие женские курсы). Studiju laikā 1914. gadā praktizējusi Rīgas pilsētas 1. slimnīcā pie Ķirurģijas nodaļas virsārsta Ādolfa fon Bergmaņa. Kursus pabeidza 1915. gadā ar ārsta grādu.

11.1930. precējusies ar Jāni Rūdolfu Dzelzkalēju; laulība šķirta 02.1939.

Ārsta darba gaitas sāka uzreiz pēc absolvēšanas 1915. gadā. Strādāja kā ķirurģe frontes kara hospitālī un sanitārajā vilcienā Francijā. No 1918. gada līdz 1920. gada sākumam bija Pinskas apgabala (mūsdienās Baltkrievijā) vecākā ārste.

02.1920. O. Rode atgriezās Latvijā. Strādāja par Rīgas pilsētas 1. slimnīcas 2. ķirurģiskās nodaļas galvenā ārsta Jāņa Jankovska asistenti. No 03.1926. – Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģiskās ambulances galvenā ārste – nodaļas vadītāja.

Paralēli darbam Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, strādāja dažādās Rīgas slimokasēs. O. Rode uzturēja arī ķirurģes privātpraksi. No 01.09.1926. darbojās Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības aizgādniecības punktā Tērbatas ielā 58, Rīgā, specializējoties kaulu tuberkulozē. 1930. gadā O. Rode tika iecelta par valsts darbinieku rajona ārsti Rīgā, kā arī darbojās pilsētas darbinieku veselības pārbaudes komisijās.

O. Rode bija vairāku sabiedrisku un profesionālu organizāciju biedre: Latviešu ārstu biedrībā, Latvijas Bērnu palīdzības savienībā, Latviešu–itāliešu biedrībā (Società “Amici dell’Italia”), Virsnieku ģimeņu apvienībā. No 1928. līdz 1939. gadam O. Rode darbojās Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā, bija viena no tās dibinātājām, darbojās apvienības Kultūras komisijā. Latvju sieviešu nacionālās līgas biedre. Darbojās Latvju sieviešu nacionālās līgas sekcijā “Māte un bērns” un bez atalgojuma strādāja Latvju sieviešu nacionālās līgas Veselības kopšanas punktā, kas nodrošināja ārstēšanu mazturīgajiem.

Latvijas Universitātes studenšu korporācijas “Daugaviete” goda filistre.

20. gs. 20. gados O. Rode aktīvi darbojās politikā. No Kristīgi nacionālās apvienības kandidēja 2. Saeimas vēlēšanās 1925. gadā (netika ievēlēta) un Rīgas domes vēlēšanās 1922. un 1925. gadā (netika ievēlēta).

O. Rode pieder pirmajai akadēmiski izglītotajai latviešu sieviešu paaudzei. Pieredzējusi medicīnas speciāliste, pēc laikabiedru atzinuma sabiedrībā iecienīta, populāra un pacientu mīlēta ārste.

Par darbu frontē apbalvota ar Svētā Jura medaļām (III pakāpe; IV pakāpe).