B. Bekers ir visu laiku jaunākais Vimbldonas turnīra čempions vīriešiem, šo titulu iegūstot jau 17 gadu vecumā. Agresīvā un atraktīvā spēles stila dēļ karjeras laikā viņam bija iesauka Bum bum Boriss.

B. Bekera tēvs Karls Heincs Bekers (Karl-Heinz Becker) bija arhitekts. Māte Elvīra Bekere (Elvira Backer dzimusi Piša, Pisch). Astoņu gadu vecumā B. Bekers sāka trenēties tenisā, bet sākumā nebija pats labākais grupā, viņam pat bieži lika spēlēt pret meitenēm, tostarp pret vēlāk slaveno Štefiju Grāfu (Stefanie Maria Graf ). B. Bekeram nepatika zaudēt. Reizēm viņš pieprasīja spēlēt līdz brīdim, kamēr viņš uzvar. Bērnībā apmeklēja Helmholca ģimnāziju Heidelbergā (Helmholtz-Gymnasium Heidelberg). 16 gadu vecumā skolu pameta, lai pilnībā pievērstos tenisam.

Jaunībā B. Bekers pārstāvēja vietējo Leimenes klubu TC Blau-Weiß un trenējās pie Borisa Breskvāra (Boris Breskvar). Jau 10 gadu vecumā tenisists iekļuva Bādenes reģiona izlasē, uzvarēja Dienvidvācijas jauniešu čempionātā savā grupā. 11 gadu vecumā tika iekļauts Vācijas tenisa federācijas (Deutscher Tennis Bund) jauno talantu komandā, ko trenēja Rihards Šēnborns (Richard Schönborn). Jau 14 gadu vecumā B. Bekeru iekļāva pieaugušo izlasē un ar tenisistu sāka strādāt treneris Ginters Bošs (Günther Bosch). B. Bekers kļuva par profesionālu tenisistu 1984. gadā 16 gadu vecumā. Par menedžeri viņš izvēlējās rumāņu tenisistu un vēlāk uzņēmēju Jonu Ciriaku (Ion Țiriac).

1984. gadā B. Bekers debitēja Vimbldonā, taču kājas saišu plīsuma dēļ nācās izstāties trešajā kārtā. Tenisists 1985. gadā ieguva pirmo profesionālo titulu pieaugušajiem Queen’s Club turnīrā Londonā tieši pirms Vimbldonas. Divas nedēļas vēlāk ‒ 7. jūlijā ‒ B. Bekers sensacionāli triumfēja Vimbldonas turnīrā, finālā četros setos pārspējot Kevinu Karenu (Kevin Melvyn Curren) no Dienvidāfrikas Republikas. B. Bekers tobrīd bija 20. vietā pasaules reitingā un nebija izlikto spēlētāju skaitā turnīrā, jo toreiz izsēja tikai labākos 16. B. Bekers bija 17 gadus un 227 dienas vecs finālspēles dienā, uzreiz pārspējot trīs rekordus – viņš kļuva par pirmo vācieti, kas vīriešu vienspēlēs triumfējis Vimbldonā, par pirmo neizsēto spēlētāju, kas Vimbldonas turnīrā ieguvis titulu, un par visjaunāko čempionu Grand Slam vīriešiem. B. Bekers triumfēja Vimbldonā arī 1986. un 1989. gadā. 1991. gada janvāra beigās B. Bekers beidzot kļuva par pasaules tenisa līderi reitingā, taču šajā pozīcijā noturējās tikai trīs nedēļas. B. Bekers ceturto reizi pēc kārtas (un sesto karjerā) iekļuva Vimbldonas finālā, kur negaidīti trijos setos zaudēja Mihaelam Štiham (Michael Detlef Stich). Tas bija tik negaidīti, ka pat spēles paaugstinājuma tiesnesis pēc pēdējās izspēles kļūdaini paziņoja: “Geims, sets, mačs Bekeram...”. Neraugoties uz zaudējumu, B. Bekers atguva pirmo pozīciju Profesionālo tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) reitingā, kurā noturējās deviņas nedēļas.

1992. gadā B. Bekeram kopā bija pieci tituli. Barselonas olimpiskajās spēlēs viņš kopā ar M. Štihu ieguva zelta medaļu vīriešu dubultspēlēs. Nozīmīgākie panākumi vienspēlēs tika gūti sezonas beigās – novembrī B. Bekers triumfēja Parīzes Masters turnīrā un uzreiz pēc tam uzvarēja arī gada ATP finālturnīrā, finālā pieveicot amerikāni Džimu Kurjē (James Spencer Courier). Kopš pirmā triumfa Vimbldonā 1985. gada jūlijā līdz 1993. gada novembra vidum B. Bekers visu laiku bija noturējies pasaules reitinga Top 10 skaitā. 1993. gada beigās viņš tomēr noslīdēja uz 11. pozīciju un desmitniekā spēja atgriezties 1994. gada maijā.

Karjeras turpinājums B. Bekeram vairs nebija tik spožs. Vācijā B. Bekeru apsūdzēja par ienākumu slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Tiesa draudēja pat ar reālu ieslodzījumu, bet noslēdzās ar soda naudu (apmēram trim miljoniem vācu marku). B. Bekers periodiski ārstēja dažādas traumas. Veiksmīgāks viņam bija 1995. gads, kad tenisists tika līdz finālam Vimbldonā, kur zaudēja amerikānim Pītam Samprasam (Pete Sampras). Izcils padevās sezonas noslēgums, uzvara ATP gada finālturnīrā Frankfurtē pie Mainas. Finālā uzvarēts amerikānis Maikls Čangs (Michael Te-pei Chang). 1996. gada sākumā Melburnā B. Bekers izcīnīja uzvaru Australian Open, finālā atkal piecot M. Čangu. Togad B. Bekeram izdevās iegūt piecus titulus, sezonas beigās uzvarēt Minhenē Grand Slam kausa izcīņā. B. Bekers finālā pārspēja Goranu Ivaniševiču ( Goran Ivanišević). Tas bija viņa pēdējai tituls profesionālajā karjerā. 1997. gada janvārī B. Bekers zaudēja vietu pasaules reitinga desmitniekā un nekad tajā vairs neatgriezās. Atvadu maču B. Bekers aizvadīja Vimbldonas centrālajā arēnā ‒ pēc uzvarām pirmajās trijās kārtās astotdaļfinālā zaudējums austrālietim Patrikam Rafteram (Patrick Michael Rafter).

B. Bekers savā karjerā ieguvis 49 titulus vienspēlēs un 15 dubultspēlēs, ir uzskatāms par vienu no Vācijas visu laiku populārākajiem sportistiem. Pēc panākuma Vimbldonā 1985. gadā Vācijā sākās straujš tenisa uzplaukums. Neilgi pirms tam to jau sekmēja Š. Grāfas sasniegumi, bet tie nebija salīdzināmi ar B. Bekera popularitāti. Turpmākajos gados šī popularitāte saglabājās, un Vācijā pat Bundeslīgas futbola turnīrā dažkārt tika mainīti spēļu norises laiki, lai pielāgotos B. Bekera grafikam kārtējā turnīrā un translācijām televīzijā.

B. Bekers bija gara auguma (191 cm), un viņam piemita ļoti spēcīga serve. Uzreiz pēc serves sportists parasti devās pie tīkla, ļoti labi darbojās spēlē no gaisa, bieži izpildīja akrobātiskus kritienus, lai atsistu bumbiņu. Labākie panākumi gūti zāliena laukumos, tāpat uz cietā seguma. B. Bekeram nav neviena titula māla laukumos, kur vajadzīga lielāka pacietība. Jaunībā bijis nesavaldīgs ‒ risinājis asas vārdu pārmaiņas ar tiesnešiem, dusmās sitis bumbiņas pa gaisu, lauzis raketes laukumā. Ļoti emocionāls laukumā un ārpus tā. Tenisā nopelnījis 25 miljonus 80 tūkstošus ASV dolāru. Kopā ar Vācijas izlasi ieguvis Deivisa kausu 1988. un 1989. gadā.

2003. gadā B. Bekers uzņemts Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame), četras reizes atzīts par Vācijas gada sportistu (1985, 1986, 1989, 1990). Eiropas gada sportists 1985. un 1986. gadā.

2004. gadā vadīja sarunu šovu vācu DSF TV kanālā Talkshow Becker 1 : 1 , kuram iznāca 15 raidījumi. Kopš 2009. gada darbojas kā tenisa komentētājs un eksperts BBC, Eurosport, Premiere un DSF kanālos. Kopš 2005. gada raksta komentāru slejas Vācijas izdevumam Handelsblatt, Šveices izdevumam Blick un Lielbritānijas The Times. Piedalījies daudzās starptautiskās reklāmas kampaņās ‒ tīmekļa vietnei Aol.com, uzņēmumam Mercedes Benz u. c. Pasaules vēstnieks cīņā pret AIDS kopš 2005. gada, Eltona Džona AIDS fonda (Elton John AIDS Foundation) valdes loceklis.

2003. gadā iznāca pirmā B. Bekera autobiogrāfija “Mirkli, jel kavējies” (Augenblick, verweile doch). 2007. gada novembrī iznāca B. Bekera grāmata “Kas bērnus padara stiprus” (Was Kinder stark macht) – ceļvedis vecākiem. 2013. gadā B. Bekers izdeva savu otro autobiogrāfiju “Dzīve nav spēle” (Das Leben ist kein Spiel).

Īsu laiku pievērsies trenera darbam: no 2013. līdz 2016. gadam periodiski trenēja Novāku Džokoviču (Новак Ђоковић), 2023. gadā ‒ Holgeru Rūni (Holger Vitus Nødskov Rune).

2017. gadā B. Bekeru apsūdzēja par finanšu mahinācijām un nodokļu slēpšanu Lielbritānijā, kur viņš tolaik dzīvoja. Tiesa 2022. gada 29. aprīlī piesprieda B. Bekeram divarpus gadus ieslodzījumā. Pirmie mēneši tika pavadīti Vandsvortas cietumā Londonas dienvidos, nedaudz vēlāk B. Bekers nonāca Hanterkomas cietumā. Pēc pusgada bijušo tenisistu priekšlaicīgi atbrīvoja, bet izraidīja uz Vāciju.

B. Bekers atveidots Tiso kundzes (Madame Tussauds) vaska figūru muzejos Londonā un Berlīnē. Tenisista karjera atspoguļota somu režisora Hannu Salonena (Hannu Salonen) filmā “Dumpinieks – no Leimenes līdz Vimbldonai” (Der Rebell – Von Leimen nach Wimbledon, 2021).