Štefija Grāfa uzvarējusi 22 Grand Slam turnīros un ir vienīgā pasaulē, kurai pieder zelta Grand Slam, jo viņa viena kalendārā gada laikā (1988. gadā) uzvarēja visos četros lielajos turnīros un arī olimpiskajās spēlēs.

Š. Grāfas māte Heidija Šalka (Heidi Schalk, laulībā 1968.–1999. gadā Grāfa) ir bijusī aktrise, tēvs Pēters Grāfs (Peter Graf) bija apdrošināšanas aģents un lietotu automobiļu pārdevējs, taču kā bijušais tenisists klubu līmenī bija nokārtojis arī trenera licenci. Š. Grāfai ir arī par diviem gadiem jaunāks brālis Mihaels Grāfs (Michael Graf). Trīs gadu vecumā meitene ar koka raketi sākusi sist tenisa bumbiņu dzīvojamā istabā. Tēvs uzsāka meiteni trenēt, kad viņai bija četri gadi, piecu gadu vecumā Š. Grāfa piedalījās pirmajā bērnu turnīrā. Kad Š. Grāfai bija 9 gadi, ģimene pārcēlās uz Brūlu Ķelnes apkārtnē.

Jau bērnībā Vācijā Š. Grāfu daudzi dēvēja par brīnumbērnu, 1982. gadā 13 gadu vecumā meitene uzvarēja Vācijas jaunatnes čempionātā līdz 18 gadu vecumam. Tēvs pameta citus darbus un nodarbojās tikai ar meitas trenēšanu un vešanu uz turnīriem. Treniņi bija smagi, Š. Grāfa ik dienu trenējās apmēram četras stundas. Bērnībā un jaunībā Š. Grāfa bija visai noslēgta un viņai nebija tuvu draugu.

Par profesionāli Š. Grāfa kļuva jau 13 gadu vecumā. 1982. gada oktobrī Štutgartē savā pirmajā spēlē Š. Grāfa ar 4:6 un 0:6 zaudēja Treisijai Ostinai (Tracy Ann Austin) no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Jau pēc nedēļas viņa pirmo reizi iekļuva Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) profesionālajā reitingā, ieņemot 214. pozīciju. Š. Grāfa bija jaunākā spēlētāja, kas tobrīd vispār bija pasaules reitingā. Atlētiski ļoti labi sagatavota, ātra, spēcīgiem sitieniem, tendēta, lai kļūtu par čempioni. Daudzi gan tolaik uzskatīja, ka Š. Grāfa laukumā darbojas kā robots, viņas spēles stils dažāda seguma laukumos īpaši neatšķīrās.

1983. gadā Š. Grāfa jau piedalījās profesionālajā tūrē, kaut tēvs kontrolēja, lai nespēlētu sacensībās pārāk daudz un meitene psiholoģiski neizdegtu. Viņa uzvarēja Losandželosas olimpisko spēļu tenisa paraugturnīrā 1984. gadā, taču oficiāli šo sporta veidu atjaunoja programmā tikai nākamajās spēlēs.

1985. gadā Š. Grāfa spēlēja jau 10 turnīros, tolaik vēl regulāri zaudējot pašām labākajām – sešas reizes Krisai Evertai (Christine (Chris) Marie Evert) un trīs reizes Martinai Navratilovai (Martina Navratilova). Š. Grāfu sāka trenēt čehs Pavels Složīls (Pavel Složil), abi sadarbojās līdz 1991. gadam.

1986. gada aprīlī Š. Grāfa ieguva pirmo lielo titulu, ASV, Hiltonhedā, finālā uzvarot K. Evertu ar 6:5 un 7:5. Vēlāk Š. Grāfa nekad K. Evertai vairs nav zaudējusi, nākamajos trijos gados uzvarot viņu sešas reizes. 1986. gadā bija pirmā uzvara arī pret M. Navratilovu Berlīnes finālā ar 6:2 un 6:3. Š. Grāfa pēc tam saslima, turklāt salauza kājas pirkstu un nevarēja vairākas nedēļas spēlēt. Sezonas nogalē gan vēl izdevās iegūt trīs titulus – Tokijā, Cīrihē un Braitonā.  

1987. gads jau bija patiesi veiksmīgs. Gadu Š. Grāfa sāka ar sešām uzvarām dažādos turnīros, turklāt Maiami pusfinālā viņa pieveica M. Navratilovu un finālā – K. Evertu. Vasarā viņa ieguva French Open titulu Parīzē, finālā atkal pārspējot M. Navratilovu, kura tolaik bija pirmā pasaulē, ar 6:4, 4:6 un 8:6. Pēc mēneša Š. Grāfa  zaudēja M. Navratilovai Vimbldonas finālā ar 5:7 un 3:6, kas bija pirmā neveiksme togad. US Open finālā atkal pārāka bija M. Navratilova ar 7:6 un 6:1, tomēr šis bija izcils gads Š. Grāfai – 75 uzvaras un tikai divi zaudējumi. Augustā Š. Grāfa reitingā apsteidza M. Navratilovu un 18 gadu vecumā kļuva pirmā pasaulē, bija beigusies M Navratilovas un K. Evertas dominance tenisā. Š. Grāfa kopš 1987. gada 17. augusta turpmākās 186 nedēļas saglabāja pirmo pozīciju pasaules reitingā, un šo sasniegumu tikai 2016. gadā atkārtoja Serīna Viljamsa (Serena Jameka Williams). Š. Grāfai bija izcils sitiens no labās puses jeb forehand, iespējams, pats labākais visā sieviešu tenisa vēsturē. Viņai raksturīga arī ļoti laba fiziskā sagatavotība, tāpat psiholoģiskā noturība.

1988. gadā Š. Grāfa kā pirmā un līdz šim vienīgā  pasaulē nopelnīja Golden Slam jeb uzvaras visos četros lielākajos turnīros gadā, kā arī olimpiskajās spēlēs. Seulas olimpisko spēļu finālā viņa uzvarēja argentīnieti Gabrielu Sabatīni (Gabriela Beatriz Sabatini) ar 6:3 un 6:3. Seulā Š. Grāfa ieguva arī bronzas godalgu sieviešu dubultspēlēs tandēmā ar Klaudiju Kodi-Kilšu (Claudia Kohde-Kilsch). Kopā ar G. Sabatīni viņa togad triumfēja Vimbldonā dubultspēlēs, iegūstot vienīgo Grand Slam titulu viņas karjerā dubultspēlēs.

Vēl vairāk uzvaru bija 1989. gadā, kad Š. Grāfa triumfēja 14 turnīros, tomēr no lielajiem turnīriem viņa togad neuzvarēja French Open. 1992. gadā Barselonas olimpiskajās spēlēs Š. Grāfa ieguva sudraba godalgu vienspēlēs. No 1992. līdz 1999. gadam Š. Grāfu trenēja šveicietis Heincs Ginthārts (Heinz Guenthardt).

1995. gadā Vācijā sākās izmeklēšana pret Š. Grāfu un viņas tēvu P. Grāfu par ienākuma slēpšanu un to nedeklarēšanu. Augustā P. Grāfu uz laiku aizturēja, bet 1997. gadā viņam piesprieda trīs gadu un deviņu mēnešu ilgu ieslodzījumu. Apsūdzības pret pašu sportisti beidzās, Š. Grāfai samaksājot sodu. Līdz 1996. gadam Š. Grāfa naudas balvās un reklāmās bija nopelnījusi jau aptuveni 60 miljonus dolāru. 

1997. gadā Š. Grāfa visos turnīros kopā nospēlēja tikai 19 spēles (16 uzvaras) un zaudēja pirmās raketes godu šveicietei Martinai Hingisai (Martina Hingis). Š. Grāfa savainoja ceļgalu (bija nepieciešama operācija), sākās problēmas ar muguru, un septiņus mēnešus viņa nespēlēja vispār. Tomēr 1999. gadā Š. Grāfa uzvarēja vienā Grand Slam turnīrā, French Open finālā pārspējot M. Hingisu. Nākamajā turnīrā Vimbldonā Š. Grāfa aizvadīja jaukto dubultspēli kopā ar vienu no saviem jaunības elkiem Džonu Makenroju (John Patrick McEnroe Jr.). Duets sasniedza pusfinālu, taču neizgāja laukumā, jo Š. Grāfa nejutās īsti vesela un taupīja spēkus vienspēļu finālam, kurā tomēr zaudēja. 1999. gada 13. augustā pēc izstāšanās augšstilba savainojuma dēļ Sandjego turnīrā Š. Grāfa paziņoja par karjeras beigām. Tobrīd viņai bija 30 gadi, tenisiste bija trešā pasaules reitingā, bet sportistei vairs nebija motivācijas turpināt karjeru.

377 nedēļas Š.Grāfa bija  pirmā pasaules reitingā, tā ir ilgstošākā sērija sieviešu tenisa vēsturē. Viņa bija iekļuvusi finālā 13 Grand Slam  turnīros pēc kārtas (1987–1990), kas ir rekords tenisā. Vienspēlēs Š. Grāfai Grand Slam turnīros visā karjerā ir 282 uzvaras un 34 zaudējumi.

Visā karjeras laikā vienspēlēs  Š. Grāfai ir 902 uzvaras un tikai 115 zaudējumi (88,7 % uzvaru), un 107 tituli kopā. Š. Grāfai vienspēlēs (1987–1999) kopā ir 22 Grand Slam tituli – četri Australian Open, seši French Open, septiņi Vimbldonā un pieci US Open. Septiņas reizes Starptautiskā Tenisa federācija (International Tennis Federation, ITF) pasludināja Š. Grāfu par pasaules čempioni (1987–1996). Federācijas kausa Vācijas izlasē Š. Grāfai vienspēlēs ir 20 uzvaras un tikai divi zaudējumi. Karjeras laikā tieši tenisa laukumos balvās Š. Grāfa nopelnījusi 21 895 277 ASV dolāru. Mūsdienās šī summa būtu daudz lielāka, jo naudas balvas lielajos turnīros visu laiku pieaug.

Š. Grāfa ir Eiropas gada sportiste (1987, 1988, 1995) Eiropas sporta žurnālistu vērtējumā. Piecas reizes atzīta par Vācijas labāko sportisti (1986–1989, 1999). 1999. gadā TV sporta kanāla Entertainment and Sports Programming Network (ESPN) rīkotajā Gada balvas par izcieliem sasniegumiem sportā (Excellence in Sports Performance Yearly Award, ESPY Award) ceremonijā Š. Grāfa saņēma balvu kā labākā sportiste pasaulē aizvadītajā dekādē. Ziņu aģentūra Associated Press Š. Grāfu nosauca par 20. gs. izcilāko tenisisti. 1999. gadā apbalvota ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité international olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) ordeni. 2004. gadā Š. Grāfa uzņemta Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā, ASV. 2012. gadā TV kanāls The Tennis Channel ierindoja Š. Grāfu pirmajā vietā pasaules izcilāko tenisistu sarakstā sievietēm.

Š. Grāfa neapšaubāmi ir viena no izcilākajām tenisistēm pasaulē, kura pēc karjeras nodarbojas ar labdarību. Kopš 1984. gada viņa ir Pasaules dabas fonda (World Wildlife Fund, WWF) sūtne. 1991. gadā Š. Grāfa Leipcigā nodibināja savā vārdā nosaukto tenisa centru (Steffi Graf Youth Tennis Center). 1998. gadā viņa nodibināja atbalsta fondu bērniem “Bērni rītdienai” (Children for Tomorrow), kas palīdz mentāli un fiziski cietušiem bērniem visā pasaulē. Komandā ir ārsti, fizioterapeiti un psihologi, kas palīdz atgūties pēc dažādām traumām.

2001. gada oktobrī Š. Grāfa apprecējās ar amreikāņu tenisistu Andrē Agasi (Andre Kirk Agassi). Abas tenisa leģendas pēc karjeras dzīvo Lasvegasā, ASV. Laulībā dzimis dēls Džeidans Agasi (Jaden Gil Agassi) un meita Džasa Agasi (Jaz Elle Agassi).  

Kopā ar Hansu Dīteru Šitu (Hans-Dieter Schütt) 1993. gadā tika izdota grāmata “Štefija Grāfa: superzvaigzne. Portrets” (Steffi Graf: Superstar. Porträt). 1999. gadā kopā ar Karlheincu Šmitu (Karlheinz Schmidt) izdota grāmata “Ceļi uzpanākumiem“ (Wege zum Erfolg). 2000. gadā kopā ar K. Šmitu izdota grāmata “Mana mentālā fitnesa programma: tā jūs varat sasniegt top formu” (Mein mentales Fitness-Programm: So kommen Sie in Topform).