Krisa Everta divas desmitgades (20. gs. 70.–80. gados) bija pasaules elitē, uzvarot 18 Grand Slam turnīros. Viena no tām tenisistēm, kas jau tolaik sitienu no kreisās puses jeb backhand izpildīja ar abām rokām; sportisti raksturoja arī nosvērtība un elegance laukumā.

K. Evertas vecāku ģimenē auga pieci bērni, un visiem bija labas sekmes tenisā. Gan K. Everta, gan viņas māsas Džeina Everta (Jeanne Colette Evert) un Klēra Everta (Clare Evert), gan arī brāļi Džons Everts (John Evert) un Drū Everts (Drew Evert) savulaik uzvarēja prestižajā Orange Bowl jaunatnes turnīrā Maiami savās vecuma grupās. Vislielākie panākumi vēlāk bija K. Evertai, bet arī viņas māsa Dž. Everta kļuva par profesionālu tenisisti un pasaules reitingā sasniedza 28. pozīciju. Tēvs Džimijs Everts (James Andrew (Jimmy) Evert) bija tenisa treneris un tenisa skolas direktors Fortloderdeilas Brīvdienu parka (Holliday Park) kompleksā (kopš 1997. gada parka tenisa skola nosaukta par “Džimija Everta tenisa centru”, Jimmy Evert Tennis Center). Dž. Everts kļuva par pirmo savu bērnu audzinātāju tenisā. Māte Kolete Everta (Colette Evert, dzimusi Tompsone, Thompson) nebija tik cieši saistīta ar tenisu, bet tieši viņa brauca līdzi bērniem uz turnīriem un darīja to arī vēlāk, jo tēvs bija pārāk nervozs, lai klātienē spētu skatīties savu bērnu spēles. Visi bērni tika audzināti stingrā katoļticībā, K. Everta 1973. gadā beidza Romas katoļu Svētā Akvīnas Toma vidusskolu (St. Thomas Aquinas High School) Fortloderdeilā.

K. Everta sāka spēlēt tenisu jau piecu gadu vecumā, izpildot sitienu no kreisās puses jeb backhand ar abām rokām, kas tiem laikiem nebija raksturīgi. Šāda izvēle bija likumsakarīga, jo agrā bērnībā viņa nebija tik spēcīga, lai spētu noturēt koka raketi sitienā no kreisās puses jeb backhand ar vienu roku. Meitenei jau jaunībā piemita izcilas koncentrēšanās spējas un savaldība, tā viņa spējusi izvest no pacietības ne vienu vien pretinieci. Jau 1969. gadā K. Everta bija pirmā ASV reitingā U-14 vecuma grupā. 15 gadu vecumā K. Everta uzvarēja U-16 nacionālajā čempionātā un tika uzaicināta spēlēt astoņu tenisistu pieaugušo turnīrā Šarlotā. Tur K. Everta spēja uzvarēt pasaules reitinga līderi Mārgaritu Kortu (Margaret Court) ar 7:6 un 7: 6. 1971. gadā tenisiste kļuva par pašu jaunāko spēlētāju, kura tobrīd bija sasniegusi US Open pusfinālu, jo K. Evertai bija tikai 16 gadi. US Open debijas spēlē viņa sagrāva vācieti Edu Budingu (Edda Buding) ar 6:1 un 6:0. Sekoja vēl vairākas uzvaras, pusfinālā K. Everta zaudēja Billijai Džīnai Kingai (Billie Jean King) ar 3:6 un 2:6. 1971. gadu K. Everta  pabeidza reitinga pirmajā desmitniekā pasaulē, savukārt 1972. gadā viņa iekļuva Vimbldonas pusfinālā.

Sākumā K. Everta spēlēja amatieru statusā, atklātā ēra tenisā jeb Open era nebija sākusies, bet par profesionāli kļuva 1972. gadā, 18 gadu dzimšanas dienā parakstot reklāmas līgumu ar tenisa rakešu ražotāju Wilson. Jau līdz 21. dzimšanas dienai K. Everta bija divreiz triumfējusi US Open, divreiz Vimbldonā un divreiz French Open, kamēr uz tālo Austrāliju toreiz reti kura sportiste devās no cita kontinenta.

K. Everta karjerā ieguva 18 Grand Slam titulus vienspēlēs, kas ir piektais labākais sasniegums sievietēm. Pirmo Grand Slam titulu viņa izcīnīja 1974. gada French Open, finālā uzvarot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tenisisti Olgu Morozovu (Ольга Васильевна Морозова) ar 6:1 un 6:2. Togad K. Everta triumfēja arī Vimbldonā, atkal finālā pārspējot O. Morozovu ar 6:0 un 6:4. K. Evertai vairākās sezonās izdevās iegūt divus Grand Slam titulus gadā, taču nekad trīs vai visus četrus. Toties K. Evertai 13 sezonās pēc kārtas izdevās triumfēt vismaz vienā Grand Slam turnīrā gadā. 1974. un 1975. gadā sportiste uzvarēja 16 turnīros sezonā.

K. Evertai bija izcili panākumi māla laukumos, kur bija vajadzīga lielāka pacietība. Karjerā 72 uzvaras un tikai 6 zaudējumi French Open turnīrā, iegūti septiņi tituli (1974, 1975, 1979, 1980, 1983, 1985, 1986), un šis rekords tenisā pastāvēja 27 gadus, līdz 2013. gadā to pārspēja Rafaels Nadals (Rafael Nadal Parera). Spēlējot arī citos turnīros uz māla seguma, K. Evertai no 1973. gada augusta līdz 1979. gada maijam bija 125 uzvarēto spēļu sērija pēc kārtas, šajā laikā triumfējot 24 dažādos turnīros.

K. Everta ir daudzkārtēja Federācijas kausa (Federation Cup) ieguvēja sieviešu komandām ASV izlases sastāvā, viņai ir astoņi šādi tituli (1977–1982, 1986,1989), vienspēlēs šajā turnīrā ir 40 uzvaras un tikai divi zaudējumi, dubultspēlēs ir 17 uzvaras un 2 zaudējumi. K. Everta atvadījās no tenisa 1989. gadā un vēlāk kļuva par TV komentētāju un tenisa eksperti lielākajos ASV sporta kanālos, galvenokārt Entertainment and Sports Programming Network (ESPN). Kopš 1996. gada kopā ar brāļiem vada savā vārdā nosaukto tenisa akadēmiju – Evertas tenisa akadēmija (Evert Tennis Academy) – Floridā, Boka Retonā.

Kopā karjerā  K. Evertai ir 157 tituli vienspēļu turnīros, ieskaitot dubultspēles – 189. Vienspēlēs gūtas 1309 uzvaras un piedzīvoti tikai 146 zaudējumi, kas ir otrs labākais uzvaru procents tenisa vēsturē (89,97 %) aiz M. Kortas. K. Everta pirmā pasaulē sasniedza 1000 uzvaru robežu vienspēlēs, kopējo uzvaru skaitā karjerā (1309) viņa nedaudz atpaliek no Martinas Navratilovas (Martina Navratilova). Nekad lielajos Grand Slam turnīros K. Everta nav piedzīvojusi zaudējumu pirmajās divās kārtās, viņa spēlējusi 52 pusfinālos no 56 Grand Slam turnīriem, kuros piedalījās, un tas ir unikāls sasniegums tenisā. K. Everta ir pirmā sieviete, kura viena kalendārā gada laikā (1976) nopelnīja vairāk nekā vienu miljonu ASV dolāru gadā. Karjerā kopā laukumā nopelnījusi 8,89 miljonus ASV dolāru.

Visspraigākās cīņas K. Evertai bijušas pret M. Navratilovu, te bilance nedaudz par labu M. Navratilovai – 43 uzvaras un 37 zaudējumi. Abas tikušās 14 Grand Slam finālos; arī pārsvars M. Navratilovai ar 10:4, viņa tostarp uzvarējusi visos sešos savstarpējos finālos Vimbldonā. Negatīva bilance ir arī pret vācieti Štefiju Grāfu (Stefanie Maria Graf) – 6:8 (zaudēts pēdējās astoņās spēlēs), bet pret visām pārējām pretiniecēm bilance ir izteikti pozitīva. 1985. gadā pasaules sieviešu sporta fonds nosauca K. Evertu par aizvadīto 25 gadu izcilāko pasaules sportisti.

K. Everta nebija fiziski tik spēcīga kā M. Korta vai M. Navratilova, taču viņas sitieni bija ļoti precīzi un akurāti. K. Everta pati reti kad pieļāva kļūdas, turklāt tenisiste ļoti labi pārvietojās laukumā un lieliski izjuta bumbu. Pamatā K. Everta spēlēja no gala līnijas un pie tīkla devās reti. Vēl līdz 1982. gadam viņa spēlēja ar koka raketi, taču tehnoloģijas attīstījās un karjeras beigās jau amerikāniete spēlēja ar moderno kompozītmateriālu raketi, kas viņas sniegumu padarīja daudzveidīgāku un uzbrukumus asākus. Īpaši tas izmainīja K. Evertas sitienu no labās puses jeb forehand, viņa sāka daudz vairāk spēlēt izteikti stipri uzgrieztas bumbas no abām pusēm jeb topspin.

K. Evertu pasaulē pazina kā “Amerikas tenisa saldumiņu” (America’s tennis sweetheart). Pretiniecēm laukumā nācās pārliecināties, ka K. Everta ir stingra un nelokāma, izcila cīnītāja, taču vienlaikus ļoti korekta. Sākusi nodarboties ar tenisu piecu gadu vecumā, viņa savu spēli bija izkopusi perfekti, backhand sitiens ar abām rokām bija atdarināšanas vērts jaunajiem tenisistiem visā pasaulē. K. Everta bija gracioza un skaista, bet vienlaikus vēsa, mierīga un pilnībā koncentrējusies spēlei, to atzīmēja visas pretinieces. Laukumā K. Everta bija kā “ledus jaunava” (Ice Maiden), kā klusējošā čempione, jo vienīgās skaņas, kas nāca no K. Evertas laukuma puses, bija bumbiņas atsišanas troksnis. Tenisistes fokusēšanās spēlei bija apbrīnojuma, nekas nespēja viņu izsist no līdzsvara, viņa bija nosvērta un pacietīga. No 1975. līdz 1986. gadam K. Everta nekad nebija zemāk reitingā par pirmo vai otro pozīciju pasaulē. Septiņus gadus sezonas beigās K. Everta bija pirmā pasaulē (1974–1978, 1980, 1981), ilgu laiku bija Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) prezidente (1975–1976, 1983–1991).

1990. gada februārī K. Everta saņēma Flo Haimena (Flo Hyman) vārdā nosaukto balvu, ko pasaules sieviešu fonds pasniedz kādai sportistei neatkarīgi no valsts piederības. Balvu pasniedza toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs (George Herbert Walker Bush) kā amerikāņu nācijas jauno sieviešu paraugam. 1995. gadā K. Everta tika uzņemta Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā, ASV.

Ziņu aģentūra Associated Press četrus gadus atzinusi K. Evertu par pasaules labāko atlēti sievietēm (1974, 1975, 1977, 1980).

K. Evertai bija attiecības ar slaveno amerikāņu tenisistu Džimiju Konorsu (James Scott (Jimmy) Connors), viņi bija jau saderinājušies, un šīm attiecībām ļoti sekoja līdzi mediji, īpaši, kad abi 1974. gadā uzvarēja Vimbldonas vienspēļu turnīros. Vēlāk pāris paziņoja par šķiršanos vēl pirms laulībām. 1979. gadā K. Everta apprecējās ar britu tenisistu Džonu Loidu (John Lloyd), taču abi izšķīrās 1987. gadā. 1988. gadā K. Everta apprecējās ar ASV kalnu slēpotāju Endiju Milu (Andy Ray Mill), laulībā piedzima trīs dēli, bet 2006. gada novembrī pāris izšķīrās. 2008. gadā K. Everta trešo reizi devās laulībā – apprecējas ar Austrālijas slaveno golferi Gregu Normanu (Gregory John Norman), taču pēc gada izšķīrās.

1991. gadā K. Everta nodibināja Krisas Evertas labdarības fondu (Chris Evert Charities), kas galvenokārt koncentrējas uz problēmām ģimenēs un narkotiku lietošanu.