Kopumā 1913. gadā Latvijas teritorijā darbojās 293 kredītiestādes. 1915. gadā, sākoties Rīgas evakuācijai, Rīgas bankas un frontes tuvumā esošās krājaizdevu sabiedrības saņēma rīkojumu evakuēties uz Iekškrieviju, iedzīvotāji steidza izņemt no banku seifiem savas vērtslietas un dokumentus. 1922. gadā kredītkooperatīvi nodibināja AS “Latvijas Tautas banka” visu kooperācijas veidu un pašvaldību apkalpošanai. 1924. gadā kredītkooperatīvi nodibināja Latvijas kredītkooperatīvu savienību, kas apvienoja lielākoties pilsētu kooperatīvus. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā ‒ 632 ar 209 000 biedru.

Lai atdzīvinātu kara laikā sagrauto saimniecību, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 18.11.1918. bija nepieciešams atjaunot valsts finanšu sistēmu un radīt Latvijas nacionālo valūtu. Kredītiestāžu dibināšana galvenokārt sākās pēc 1920. gada, kad Finanšu ministrija panāca Latvijas valūtas kursa stabilizāciju un sāka ar saviem līdzekļiem pabalstīt kredītiestādes. Šīs operācijas vēlāk pārņēma Latvijas Banka. Visu kooperācijas veidu un pašvaldību apkalpošanai kredītkooperatīvi 1922. gadā nodibināja a/s “Latvijas Tautas banka” un 1924. gadā ‒ Latvijas Kredītkooperatīvu savienību. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā ‒ 632 ar 209 000 biedru.

07.09.1922. Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu uz Valsts krāj- un kredītbankas bāzes. Latvijas Bankas sākotnējais kapitāls bija 10 miljoni latu, tā veica gan valsts centrālās bankas uzdevumus (naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli), gan komercdarbību (finansēja un kreditēja valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus). 24.04.1923. Saeima apstiprināja Latvijas Bankas statūtus. 1924. gadā Latvijas Bankas struktūrā bija bankas centrāle (Rīgā, K. Valdemāra ielā 2a) ar astoņām bankas nodaļām, kuras veica visas banku operācijas, un 14 nodaļām, kuras veica tikai valsts kases funkcijas un dažas noguldījumu operācijas. Šāda Latvijas Bankas struktūra saglabājas līdz 1940. gadam.

Pēc 15.05.1934. tika izveidots valsts kreditēšanas centrs ‒ Latvijas Kredītbanka un divas ilgtermiņa kredītbankas: Valsts Zemes banka un Latvijas Hipotēku banka. Ar Latvijas Kredītbankas palīdzību tika nodibinātas vai pārkārtotas lielas akciju sabiedrības: “Degviela”, “Vairogs”, “Latvijas bērzs”, “Latvijas kokvilna”, “Aldaris”, “Laima” un citas.

Okupācijas maiņas Otrā pasaules kara gados Latvijai nesa valsts neatkarības, centrālās bankas un nacionālās valūtas zaudēšanu, banku nacionalizāciju un mērķtiecīgu Latvijas izlaupīšanu. Padomju okupācijas gadi noslēdza robežas kapitāla plūsmām, ierobežoja naudas funkcijas, radīja ekonomikas atpalicību no citām Eiropas valstīm un atklāja plānveida ekonomikas augošās problēmas.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā sākās reformas tirgus ekonomikas pamatu izveidei. Latvijas Banka pārņēma savā īpašumā un struktūrā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku u. c. valsts kredītiestādes. Ar Augstākās padomes lēmumu tika atzīts, ka Latvijas Banka ir 1922. gadā nodibinātās un līdz 1940. gada okupācijai pastāvējušās Latvijas Bankas vienīgā likumīgā tiesību pārņēmēja. Jau sākotnēji, lemjot par Latvijas Bankas atjaunošanu, bija pārliecība, ka Latvijā jāveido divu līmeņu banku sistēma – Latvijas Banka kā īsta emisijas centrālā banka un komercbankas. Pēc likuma “Par Latvijas Banku” (1992) un likuma “Par bankām” (1992) pieņemšanas 49 Latvijas Bankas nodaļas tika nodotas privatizācijai.

Likums “Par Latvijas Banku” 19.05.1992. nostiprināja Latvijas Bankas stratēģiju un darbības galveno mērķi ‒ saglabāt cenu stabilitāti valstī. 12.02.1994. nostiprinātais kurss 1 SDR=0,7997 LVL līdz pat iestājai Eiropas Savienībā (European Union) 2004. gadā bija nemainīgs un sekmīgi pildīja tautsaimniecības stabilizatora funkciju.

Latvijai kļūstot neatkarīgai, Krievija varēja vairs nerūpēties par rubļu piegādi. Pēdējais naudas zīmju pastiprinājums no PSRS Valsts bankas bija saņemts 1991. gada vidū. Radās nevadāma situācija naudas apgrozībā: masveidā notika skaidras naudas norēķini starp visu veidu uzņēmumiem, apejot bankas. Brīvās naudas plūsmas apstākļos Latvijā strauji ieplūda ārvalstu valūta. Gada vidējā inflācija Latvijā visaugstāko līmeni sasniedza 1992. gadā ‒ 951,2 %. Inflācijas ierobežošanai un naudas apgrozības stabilizēšanai Latvijas aktīvi iepirka ārvalstu valūtu, tādējādi būtiski palielinājās Latvijas Bankas rezerves, kas nodrošināja emitētās naudas segumu, bet vienlaikus tas apgrūtināja iespēju lietot citus monetāros instrumentus, tādēļ Latvijas Bankas emitētā nauda jeb naudas bāze bija pirmais pilnībā kontrolējamais rādītājs.

Valsts naudas apgrozības stabilizācijai Latvijas Banka izlēma Latvijas rubļa un drīz pēc tam Latvijas nacionālās valūtas lata laišanu apgrozībā. Komercbankām, piesaistot depozītus par augstiem noguldījumu procentiem, likviditāte bija pietiekama, pēc Latvijas Bankas kredītiem pieprasījuma nebija. Latvijas Bankas īstenotā politika vienlaikus ar valdības pasākumiem tālāku inflācijas pieaugumu apturēja, un tautas uzticība latam 1993. gadā pieauga un nostiprinājās.

Latvijas Republikas likums “Par akciju sabiedrībām” (1990)minimālo pamatkapitālukomercbanku dibināšanai bija noteicis 5 miljonus rubļu. Inflācijas dēļ šī summa bija būtiski zaudējusi savu vērtību, tādēļ 1994. gadā Latvijā jau bija 62 komercbankas. 1995. gadā valsti pārsteidza finanšu un banku krīze. A/s “Banka Baltija” sabrukums, kā arī vairāku citu komercbanku maksātnespēja un bankrots izraisīja smagu situāciju Latvijas banku sistēmā. Krīzes laikā tika spekulēts uz lata devalvāciju, nācās pārdot relatīvi daudz ārējo rezervju, tomēr Latvijas Bankas konsekventā monetārā politika ļāva saglabāt valsts naudas sistēmas stabilitāti.

1998. gadā Krievija nespēja pildīt savas saistības un notika Krievijas rubļa devalvācija. Latvijas banku sistēma un lata stabilitāte netika apdraudēta, bet atsevišķu banku ieguldījumi Krievijas vērtspapīros radīja tām likviditātes problēmas. “Rīgas Komercbankas” ieguldījumi Krievijas obligācijās bankas aktīvos bija 43,5 %, un noguldītājiem, izņemot no bankas noguldījumus, radās arī likviditātes trūkums. Latvijas Banka lēma piedalīties “Rīgas Komercbankas” sanācijā. Pēc veiksmīga sanācijas procesa pabeigšanas banka ieguva spēcīgu akcionāru struktūru un jaunu vadību. Krievijas krīzes rezultātā Latvijas komercbanku skaits samazinājās līdz 24, un ar 1999. gadu sākās aktīva ārvalstu banku ienākšana Latvijā. Arī valsts turpināja samazināt savu daļu komercbanku kapitālā. 01.07.2001. Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu uzraudzības jomā pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kuru izveidoja, apvienojot Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldi, Vērtspapīru tirgus komisiju un Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

2004. gadā, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvija piedzīvoja straujāko ekonomisko izaugsmi un kreditēšanas bumu. Brīvi pieejamais un lētais ārzemju kapitāls tika izmantots galvenokārt patēriņam ‒ nekustamo īpašumu, automašīnu, dažādu importa preču iegādei. Rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais esošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem krīzes priekšvēstnešiem.

Globālās finanšu krīzes dēļ 2008. gada beigās visā pasaulē mazinājās ārvalstu finanšu resursu pieejamība. Latvijā pēc aktīvu apjoma otra lielākā komercbanka “Parex banka” nespēja pārfinansēt vienu no saviem sindicētajiem kredītiem, bija aizplūdusi arī daļa no noguldījumiem. Valdība lēma glābt “Parex banku”, un 2008. gada beigās Eiropas Komisija (European Commission), Starptautiskais Valūtas fonds (International Monetary Fund), Pasaules Banka (World Bank), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu 7,5 miljardu eiro apmērā (Latvija izlietoja 4,5 miljardus eiro). Atbilstoši “Parex” restrukturizācijai bija jānodibina jauna, 100 % valstij piederoša kredītiestāde ar 4 miljonu latu pamatkapitālu. 29.06.2010. FKTK padome izsniedza licenci a/s “Citadele”.

11.2011. Latvijas FKTK apturēja “Latvijas Krājbankas” darbību, jo Lietuvas Banka slēdza “Latvijas Krājbankas” lielāko akcionāri “Snoras” banku (tai piederēja 67,9 % akciju). Kad Lietuvas valdība lēma par tās likvidāciju, Latvijas FKTK iesniedza “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pieteikumu. Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts Noguldījumu garantiju fonds un no Valsts kases paņemts aizņēmums pārējo saistību izpildei.

01.01.2014. Latvija kļuva par eirozonas 18. dalībvalsti (fiksētais pārejas kurss 1 EUR = 0,702804 LVL). 02.06.2016. tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, lai sekmētu ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības attīstību globalizācijas apstākļos.

Latvijas finanšu tirgū 2017. gada sākumā darbojās 34 krājaizdevu sabiedrības un 16 komercbankas, no kurām 11 ir ar būtisku (virs 50 %) ārvalstu kapitāla līdzdalību, un septiņi finanšu pakalpojumu sniedzēji no Eiropas ekonomiskās zonas (pārstāv Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas bankas).

Latvijas Banka kā eirosistēmas dalībniece īsteno Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) monetāro politiku, Latvijas Bankas prezidents ir kļuvis par pilntiesīgu Eiropas Centrālās Bankas Padomes dalībnieku.

01.07.2001. dibināta autonoma valsts iestāde ‒ FKTK, tā uzrauga vairāk nekā 300 finanšu sektora dalībniekus ar aktīvu apjomu vairāk nekā 30 miljardi eiro, sekmē finanšu un kapitāla tirgus attīstību, konkurētspēju un stabilitāti, kā arī nodrošina klientu interešu aizsardzību.

23.07.1992. dibinātā Latvijas Komercbanku asociācija ir viena no vecākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā, kurā uz brīvprātības pamata apvienojās Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles.

10.10.1997. dibinātā Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība ir sabiedriska organizācija, kurā uz brīvprātības un līdztiesības principiem apvienojušās kooperatīvas krājaizdevu sabiedrības.

1991. gadā un atkārtoti 1997. gadā par Latvijas prezidentu ievēlēts Einars Repše. Viņa vadībā ieviesta Latvijas nacionālā valūta – 1992. gadā Latvijas rublis un 1993. gadā lats, izveidota Latvijas Bankas struktūra, normatīvā bāze, ieturēta stingra monetārā politika. Rezultātā nacionālās valūtas kurss bija stabils jau kopš tās atjaunošanas 1993. gadā.

2001. gadā, atkārtoti 2007. un 2013. gadā Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēts Ilmārs Rimšēvičs. Viņa vadībā Latvijas Bankā veikta maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu, arī maksājumu bilances statistikas pilnveidošana, tehnoloģiski sarežģītu IT sistēmu ieviešana, parādnieku reģistra izveide, veiksmīgi notikusi valsts un LB iestāšanās ES un pāreja uz eiro.

Latvijas Bankas gada pārskats (kopš 1992. gada) ir nozīmīgākā publikācija par centrālās bankas darbību. Latvijas Banka, sākot ar 2009. gadu, pirms gada pārskata apstiprināšanas publiskojot revidentu ziņojumu, vienlaikus publisko arī Latvijas Bankas finanšu pārskatus, kuri sniedz informāciju par ieguldījumu drošību, likviditāti un struktūru valūtu, sektoru, kredītreitingu, rezidences u. c. dalījumos, kā arī par finanšu riskiem un Latvijas Bankas darbības rezultātiem, pārvaldot ārvalstu valūtas un zelta rezerves.

“Makroekonomisko Norišu Pārskats” aizstāja Latvijas Bankas ceturkšņa informatīvo biļetenu “Monetārais Apskats” (pēdējais izdevums 2009. gadā). Tajā tiek izvērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises, tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.

“Finanšu Stabilitātes Pārskats” (kopš 2003. gada) analizē un novērtē Latvijas makrofinansiālo vidi, kredītiestāžu un nebanku finanšu sektora attīstību un riskus un sistēmiski nozīmīgas maksājumu un norēķinu sistēmas.