Kopumā 1913. gadā Latvijas teritorijā darbojās 293 kredītiestādes. 1915. gadā, sākoties Rīgas evakuācijai, Rīgas bankas un frontes tuvumā esošās krājaizdevu sabiedrības saņēma rīkojumu evakuēties uz Iekškrieviju, iedzīvotāji steidza izņemt no banku seifiem savas vērtslietas un dokumentus. 1922. gadā kredītkooperatīvi nodibināja AS “Latvijas Tautas banka” visu kooperācijas veidu un pašvaldību apkalpošanai. 1924. gadā kredītkooperatīvi nodibināja Latvijas kredītkooperatīvu savienību, kas apvienoja lielākoties pilsētu kooperatīvus. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā ‒ 632 ar 209 000 biedru.
Lai atdzīvinātu kara laikā sagrauto saimniecību, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 18.11.1918. bija nepieciešams atjaunot valsts finanšu sistēmu un radīt Latvijas nacionālo valūtu. Kredītiestāžu dibināšana galvenokārt sākās pēc 1920. gada, kad Finanšu ministrija panāca Latvijas valūtas kursa stabilizāciju un sāka ar saviem līdzekļiem pabalstīt kredītiestādes. Šīs operācijas vēlāk pārņēma Latvijas Banka. Visu kooperācijas veidu un pašvaldību apkalpošanai kredītkooperatīvi 1922. gadā nodibināja a/s “Latvijas Tautas banka” un 1924. gadā ‒ Latvijas Kredītkooperatīvu savienību. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā ‒ 632 ar 209 000 biedru.
07.09.1922. Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu uz Valsts krāj- un kredītbankas bāzes. Latvijas Bankas sākotnējais kapitāls bija 10 miljoni latu, tā veica gan valsts centrālās bankas uzdevumus (naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli), gan komercdarbību (finansēja un kreditēja valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus). 24.04.1923. Saeima apstiprināja Latvijas Bankas statūtus. 1924. gadā Latvijas Bankas struktūrā bija bankas centrāle (Rīgā, K. Valdemāra ielā 2a) ar astoņām bankas nodaļām, kuras veica visas banku operācijas, un 14 nodaļām, kuras veica tikai valsts kases funkcijas un dažas noguldījumu operācijas. Šāda Latvijas Bankas struktūra saglabājas līdz 1940. gadam.
Latvijas Banka. Rīga, 1940. gads.
Pēc 15.05.1934. tika izveidots valsts kreditēšanas centrs ‒ Latvijas Kredītbanka un divas ilgtermiņa kredītbankas: Valsts Zemes banka un Latvijas Hipotēku banka. Ar Latvijas Kredītbankas palīdzību tika nodibinātas vai pārkārtotas lielas akciju sabiedrības: “Degviela”, “Vairogs”, “Latvijas bērzs”, “Latvijas kokvilna”, “Aldaris”, “Laima” un citas.
Okupācijas maiņas Otrā pasaules kara gados Latvijai nesa valsts neatkarības, centrālās bankas un nacionālās valūtas zaudēšanu, banku nacionalizāciju un mērķtiecīgu Latvijas izlaupīšanu. Padomju okupācijas gadi noslēdza robežas kapitāla plūsmām, ierobežoja naudas funkcijas, radīja ekonomikas atpalicību no citām Eiropas valstīm un atklāja plānveida ekonomikas augošās problēmas.