Ligzdošanas areāls atrodas Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundras zonā – no Kaņina pussalas Krievijā caur Aļasku un Kanādas ziemeļu daļu līdz Grenlandes dienvidrietumu daļai. Ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā, Dienvidāzijā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Pasaules populācijas tendence nav zināma.
Dabiskais sugas ligzdošanas areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav mainījies, taču suga sākusi ligzdot Nīderlandē, kur neliela nometnieku populācija cēlusies no nebrīvē audzētiem putniem. Eiropas populācija ir stabila.
Literatūrā 20. gs. 30. gados norādīts, ka baltpieres zoss Latvijā novērojama caurceļošanas laikā, “bet nekad tik lielā skaitā kā meža zoss”. Turpmākajās desmitgadēs caurceļojošo zosu sugu relatīvā sastopamība mainījusies, un 20. gs. 80. gados (un arī turpmāk) baltpieres zosis skaita ziņā ievērojami apsteigušas meža zosis un tikai nedaudz atpalikušas no sējas zosīm. Par turpmākajām caurceļojošās populācijas tendencēm trūkst informācijas, tomēr, ņemot vērā gan Eiropā kopumā ziemojošās populācijas stabilitāti, gan ligzdojošās populācijas stabilitāti Krievijā, ticami, ka arī Latviju caurceļojošā populācija ir samērā stabila. Caurceļošanas laikā baltpieres zosis sastopamas visā Latvijas teritorijā.
Vismaz kopš 21. gs. sākuma vērojama tendence baltpieres zosīm uzkavēties vēl decembrī vai pat ziemot (atsevišķi ziemojoši putni novēroti arī pirms tam). Lielākais vienkopus ziemā novēroto baltpieres zosu skaits atzīmēts 2018. gada 7. janvārī, kad Užavas laukos novēroti vismaz 500 putni (K. Millers, I. Grīnerte).
Ne pasaulē, ne Eiropā, ne Latvijā baltpieres zoss nav atzīta par apdraudētu sugu.
Lai gan šobrīd baltpieres zoss populācija Eiropā kopumā un, ticami, arī Latvijā ir stabila, ir virkne faktoru, kas sugu var apdraudēt. Ligzdošanas vietas apdraud naftas ieguve, turklāt drauds var būt arī naftas noplūdes piekrastē. Ziemošanas vietās un ceļā uz tām sugu apdraud medību radītā mirstība un traucējums; suga ir jutīga arī pret putnu gripas vīrusu un var ciest no slimības uzliesmojumiem nākotnē. Sugu apdraud arī saindēšanās ar pesticīdiem. Klimata pārmaiņu rezultātā var sašaurināties sugas ligzdošanas areāls, turklāt ligzdošanas dzīvotnes negatīvi ietekmē mitrāju nosusināšana, kūdras ieguve un zālāju pamešana, kas noved pie to aizaugšanas.