Pinnes ir slimība, kas bieži tiek uzskatīta tikai par kosmētisku defektu, tomēr tā nav. Šis ādas stāvoklis galvenokārt izplatīts pusaudžu vidū.

Tauku dziedzeri dzimumhormonu (pamatā androgēns un tā derivāti) ietekmē sintezē ādas taukus. Piņņu gadījumā šī sintēze ir pastiprināta un tauku dziedzerī uzkrājas sintezētie tauki (latīņu sebum). Tauku dziedzeros atrodas īpaša mikroflora, tajā ir baktērija Cutibacterium acnes, kas savairojas, dziedzerī attīstās iekaisuma process. Uz ādas šim tauku dziedzera iekaisumam ir dažādas izpausmes, tas nosaka slimības smaguma pakāpi, ieteicamos medikamentus un ādas kopšanu.

Slimību var pavadīt aptaukošanās, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, vielmaiņas (metabolais) sindroms. Cilvēkiem ar pinnēm ir ievērojami paaugstināts kuņģa-zarnu trakta blakusslimību (peptisku čūlu, kairinātu zarnu sindroma, gastroenterīta, gastroezofageālā refluksa slimības un aizcietējumu) attīstības risks.

Stāvoklis aptuveni vienādi bieži skar vīriešus un sievietes, tomēr pasaules mērogā tiek uzskatīts, ka sievietes ar pinnēm saskaras biežāk.

Jaundzimušo un zīdaiņu akne ir novērojama agrīnā vecumā un saistīta ar dzimumhormonu transplacentāru nokļūšanu bērna organismā, kas izraisa tauku dziedzeru aktivāciju. Stāvoklis ir pašlimitējošs, parasti ārstēšana nav nepieciešama.

Pusaudžu pinnes atbilst šim vecumam un raksturīgām ādas izmaiņām.

Pieaugušo pinnes – šiem cilvēkiem pusaudžu vecumā pinnes nav novērojamas, bet tās attīstās nedaudz vēlāk dzīves laikā. Parasti tās ir sievietēm vecumā virs 25 gadiem. Iemesls ir hormonālās regulācijas īpatnības sievietes organismā.

• viegla,
• vidēja,
• smaga.

Nosaka iekaisuma un neiekaisuma elementu skaitu, izplatību (tikai seja vai krūšu un muguras daļa, pleci).

• komedonu tips,
• pustulozais tips,
• mezglainais cistiskais tips.

• Neiekaisīga forma – melni punkti (komedoni), baltas, prosas graudiem līdzīgas cistas, nav apsārtuma. Arī atlieku rētas tiek pieskaitītas pie neiekaisīgas slimības formas.
• Iekaisuma forma – sārti un piepacelti elementi virs ādas virsmas (papulas), ar strutām pildīti elementi (pustulas), liela izmēra cistas, lielāka izmēra iekaisuma infiltrāti (mezgliņi). Cistām un mezgliņiem ir tendence veidot rētas.

Cilvēku vidū plaši izplatīta ādas slimība. Seborejas – tauku dziedzeru pastiprinātas darbības – vietās (sejas ādas vaigi, piere, deguns, krūtis, pleci) ir komedoni un baltas cistas.

Indivīdiem ar tumšāku ādas tipu pinnes spēj izraisīt pigmentācijas traucējumus, tā saucamo pēciekaisuma hiperpigmentāciju.

Ņemot vērā tauku dziedzeru kolonizāciju ar Cutibacterium acnes baktērijām, pinnes var uzskatīt kā ādas mikrobioma izmaiņu saslimšanu.

Slimība nav dzīvībai bīstama, tomēr savlaicīgi neuzsākta ārstēšana vai smaga gaita atstāj rētas, kas saglabājas visas dzīves garumā. Pinnes ierobežo indivīda socializēšanās spējas, negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, var izraisīt trauksmi, depresiju un zemu pašapziņu.

Piņņu ārstēšanai iespējams pielietot plašu ādas kopšanas un ārstniecisko līdzekļu klāstu.

Ādas kopšanas līdzekļi (dermokosmētika) piņņu gadījumā ir ārstnieciskās ziepes, geli, putas, krēmi, losjoni, emulsijas. Tie ir ar dezinficējošu, viegli atlobošu, mitrinošu, bet ne taukojošu iedarbību un ar virsmu attaukojušu iedarbību. Atsevišķos gadījumos tie var saturēt etilspirtu vai tā analogus. Vieglas slimības gadījumos kopšanas līdzekļus var lietot atsevišķi, bet smagākos gadījumos jāievēro arī vadlīnijās ieteiktie ārstēšanas protokoli. Ikdienā personām ar tieksmi uz pinnēm ieteicams lietot dekoratīvo kosmētiku vai kosmētiku, kas paredzēta tieši konkrētajam ādas tipam.

Ārstnieciskos līdzekļus pielieto, gan aplicējot tos uz ādas, gan lietojot iekšķīgi. Medikamentus paraksta ārsts dermatologs, tie ir recepšu medikamenti, kas jālieto stingri pēc ārsta rekomendācijām. Galvenās medikamentu grupas piņņu ārstēšanai: benzilperoksīds, azelaīnskābe, salicilskābe, antiandrogēni, antibiotikas, retinoīdi, spironolaktons. Daudziem ārīgas iedarbības medikamentiem, īpaši uzsākot ārstēšanu, ir ādu sausinoša un viegli kairinoša iedarbība (sausa, apsārtusi āda, āda, kas lobās). Novērojot šādas pazīmes, ieteicams konsultēties ar ārstu un koriģēt ārstēšanas kursu.

Daudzās valstīs ir izstrādātas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas slimības ārstēšanai. Ārstniecības procesā svarīga ir sadarbība ar kosmetologu, kurš līdzās medikamentu terapijai un ādas kopšanai veic īpašas procedūras, kas uzlabo aknes skarto ādu (ķīmiskie pīlingi, gaismas terapija, radiofrekvences procedūras, lāzera terapijas procedūras, mikrodermabrāzija u. c.).

Svarīgs posms slimības ārstēšanā ir uztura izvēle, atturēšanās no piena produktiem un tādiem produktiem, kuriem ir augsts glikēmiskais indekss.

Pinnes cilvēcei ir zināmas jau daudzus gadus. Liecības par tām meklējamas jau ēģiptiešu, grieķu un romiešu civilizācijā.

Pinnes un ar tām saistītie jautājumi – profilakse, ārstēšana – tiek pētīti daudzos zinātniskos centros un iestādēs visā pasaulē. Tiek organizēti klīniskie pētījumi jaunu medikamentu izpētē, tie ir nejaušināti, dubultakli, multicentriski, starptautiski ar lielu pētāmo indivīdu skaitu.

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka aknes sastopamība ir ievērojami zemāka sabiedrībās ārpus Rietumiem un augstāka – Rietumu sabiedrībā. Skaidrojums tam rodams ēšanas paradumos, īpaši ātrās ēdināšanas (angļu fast food) dēļ.

Zinātniskajā literatūrā katru gadu tiek sarakstītas jaunas publikācijas par ļoti dažādiem piņņu izpētes jautājumiem. Daudzas dermokosmētikas ražotājkompānijas veic regulāru pētniecību, gan pētot akni, gan izstrādājot jaunus ādas kopšanas līdzekļus.

Pinnes ir plaši izplatīta ādas slimība pusaudžu vidū. Aknes ārstēšanas pamatprincipi pēdējos gados lielākoties nav mainījušies. Pieaugot antibiotiku rezistencei, notiek globāla virzība no antibiotiku monoterapijas uz to retāku, ierobežotu lietošanu.

Parasti paredzēts mezglainās aknes ārstēšanai, izotretinoīns ir kļuvis par dermatologu izpētes medikamentu vidēji smagas vai smagas aknes ārstēšanai.

Ņemot vērā aknes biežo sastopamību pusaudžiem, joprojām pastāv ievērojama vajadzība pēc jaunām terapijām.

Z paaudzes (cilvēki, kuri dzimuši laikā no aptuveni 20. gs. 90. gadu vidus līdz 2012. gadam; pirmā paaudze, kas piedzimusi ar pilnīgu piekļuvi internetam) vidū veikti pētījumi pierāda: akne un tās ārstēšana ir viena no visbiežāk meklētajām medicīnas tēmām, taču lielākā daļa satura veidotāju nav dermatologi. Tāpēc ir nepieciešams pārbaudīt un koriģēt jēdzienus, lai būtu iespējams uzsākt efektīvu ārstēšanu.

Nākotnē būs nepieciešami pētījumi, kas sniegtu norādījumus par aknes ārstēšanu transpersonām vīriešiem, arī ādas un zarnu mikrofloras (mikrobioma) ietekmi uz slimības attīstību, gaitu un prognozēšanu.