AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 26. augustā
Romāns Gagunovs

Tautas partija

konservatīvi labēja politiskā partija Latvijā (1998–2012)

Saistītie šķirkļi

  • 7. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 8. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 9. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 10. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • Demokrātiskā partija “Saimnieks”
  • pašvaldības Latvijā
  • politiskās partijas Latvijā
  • “Saimnieks”
  • Saeima

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ideoloģijas raksturojums
  • 3.
    Dibināšana un svarīgākās vēsturiskās izmaiņas
  • 4.
    Organizācijas pārvalde un nodaļas
  • 5.
    Pārstāvniecība parlamentā
  • 6.
    Pārstāvniecība pašvaldībās
  • 7.
    Ievērojamākie līderi
  • 8.
    Plašsaziņas līdzekļi
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ideoloģijas raksturojums
  • 3.
    Dibināšana un svarīgākās vēsturiskās izmaiņas
  • 4.
    Organizācijas pārvalde un nodaļas
  • 5.
    Pārstāvniecība parlamentā
  • 6.
    Pārstāvniecība pašvaldībās
  • 7.
    Ievērojamākie līderi
  • 8.
    Plašsaziņas līdzekļi
Kopsavilkums

Tautas partija bija politiskā partija Latvijā, kas aktīvi darbojās no 1998. līdz 2011. gadam. Tā tika dibināta 1998. gada 9. maijā pēc toreizējā premjerministra Andra Šķēles iniciatīvas. Partijas ietekme būtiski mazinājās pēc finansiāliem un koruptīviem skandāliem, tostarp t. s. “oligarhu lietas” kontekstā. 2010. gada Saeimas vēlēšanās partija kandidēja apvienībā “Par Labu Latviju”, taču apvienība ieguva vien astoņas vietas parlamentā un 2011. gadā partijas kongresā pieņēma lēmumu par pašlikvidēšanos. Oficiāli partija likvidēta 2012. gadā.

Ideoloģijas raksturojums

Tautas partija sevi pozicionēja kā nacionāli konservatīvu partiju ar uzsvaru uz tautsaimniecības attīstību, valsts interešu aizstāvību un tradicionālām vērtībām. Politiskā spēka darbības mērķis bija Latvijas valstiskuma neatgriezeniska nostiprināšana, Eiropas līmeņa labklājības sasniegšana, spēcīga un nodrošināta trīs bērnu ģimene. Partija balstījās pragmatismā, uzsverot ekonomiskās izaugsmes, efektīvas pārvaldības un saimnieciskās attīstības nozīmi kā pamatu valsts ilgtermiņa drošībai un labklājībai, atbalstot uzņēmējdarbību un integrāciju Eiropā.

Dibināšana un svarīgākās vēsturiskās izmaiņas

1998. gada 2. maijā Rēzeknē dibināšanas kongresā tika izveidots jauns politiskais spēks Latvijas partiju sistēmā – Tautas partija. Par jaunās partijas dibināšanu vienbalsīgi balsoja 323 balsstiesīgie kongresa delegāti. Tautas partija jau 1998. gada Saeimas vēlēšanās ieguva 24 vietas parlamentā, kļūstot par vienu no tā laika vadošajām partijām Latvijā. Pēc finanšu krīzes Latvijā un neveiksmīgajiem centieniem saglabāt politisko ietekmi 2010. gada 12. jūnijā Tautas partija apvienojās ar vairākām citām politiskajām organizācijām, tai skaitā reģionālajām partijām – “Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš” (LPP/LC), “Jaunlatvija”, “Ogres novadam”, “Latgales tauta” un “Vienotā Rēzekne” –, veidojot partiju apvienību “Par Labu Latviju”. Tā piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās, taču sasniedza pieticīgus rezultātus, iegūstot tikai astoņas no 100 vietām parlamentā, no kurām Tautas partijas pārstāvji ieguva trīs mandātus. Ņemot vērā politiskās ietekmes sarukumu un sabiedrības uzticības kritumu, 2011. gada 9. jūlijā partijas 15. kongresā tika pieņemts lēmums par Tautas partijas pašlikvidēšanos. Partija oficiāli tika likvidēta 2012. gada 15. maijā.

Organizācijas pārvalde un nodaļas

Augstākā partijas lēmējinstitūcija bija partijas kongress, kas notika ne retāk kā reizi gadā. Kongresu starplaikā partijas valde vai desmitā daļa partijas nodaļu varēja sasaukt partijas konferenci, kuras pieņemtajām rezolūcijām bija rekomendējošs raksturs valdei. Valde sastāvēja no 11 locekļiem – priekšsēdētāja un 10 locekļiem, kurus ievēlēja kongresā uz diviem gadiem. Vēlāk tika izveidota arī Goda tiesa un sekretariāts, kas bija atbildīgs par partijas ikdienas darbu. Partijas biedri pēc dzīves, darba vietām vai interesēm apvienojās partijas nodaļās. Tautas partijas darbu vadīja priekšsēdētājs, kuru uz četriem gadiem ievēlēja partijas biedri. Par pirmo partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts A. Šķēle, kurš šo amatu ieņēma līdz 2002. gadam. Partijas 5. kongresā par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Atis Slakteris. Viņu par jauno partijas priekšsēdētāju aicināja ievēlēt līdzšinējais tās vadītājs A. Šķēle. Savukārt 2006. gada 9. decembrī A. Slakteri priekšsēdētāja amatā nomainīja Aigars Kalvītis. Pēc nepilniem diviem gadiem 2008. gada 18. oktobrī par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Mareks Segliņš. Kādreizējais partijas dibinātājs A. Šķēle paziņoja par atgriešanos aktīvajā politikā un gatavību atkārtoti uzņemties partijas līdera lomu. Tautas partijas 12. kongresā 2009. gada 21. novembrī A. Šķēle tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju, ieņemot šo amatu līdz partijas likvidācijai.

Latvijas laukos un pilsētās partija bija viena no plašāk pārstāvētajām partijām ar aptuveni 30 nodaļām novados. 

Par partijas biedru varēja kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem, kurš atzina un ievēroja partijas statūtus. Par biedru uzņemšanu lēma partijas valde, pamatojoties uz personas iesniegumu. Atsevišķām personām varēja noteikt kandidāta statusu, nosakot laiku, pēc kura valde lemj par kandidāta uzņemšanu partijā. Tautas partijas vadības institūcija sākotnēji atradās Rīgā, Dzirnavu ielā 68, vēlākajos gados Rīgā, Basteja bulvārī 1, korpuss 2.

2002. gadā Tautas partijā bija vairāk nekā 4000 biedru un atbalstītāju. Partija pārreģistrācijā 2010. gadā zaudēja lielu daļu biedru, tās rindās palika ap 1300 biedru. 

Pārstāvniecība parlamentā

Tautas partija savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes tika ievēlēta Saeimā. Partija piedalījās 7., 8., 9. un 10. Saeimas vēlēšanās, kurās guva ievērojamu vēlētāju atbalstu un ieguva salīdzinoši stabilu pārstāvniecību parlamentā. Tās Ministru prezidenti A. Šķēle un A. Kalvītis vadīja vairākas valdības, kā arī partiju pārstāvošie ministri darbojās citās valdībās. Lielākais panākums tika sasniegts 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, kad Tautas partija kļuva par lielāko frakciju ar 24 deputātu vietām. Taču partijas popularitāte ar laiku saruka un 10. Saeimas vēlēšanās, startējot kā daļa no apvienības “Par Labu Latviju”, partiju parlamentā pārstāvēja vien trīs deputāti.

Tautas partijas pārstāvniecība Saeimā

Autora veidota.‍

7. Saeima‍

24 vietas

8. Saeima‍

20 vietas

9. Saeima‍

23 vietas

10. Saeima‍

8 vietas*

* Tautas partija 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās kā daļā no partiju apvienības “Par Labu Latviju”

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pārstāvniecība pašvaldībās

Tautas partija bija pārstāvēta arī vairākās Latvijas pašvaldībās, īpaši lielākajās pilsētās un reģionālajos centros. Partijas pārstāvji darbojās pašvaldību domēs, kur ieņēma gan deputātu vietas, gan dažos gadījumos arī vadošos amatus, piemēram, domju priekšsēdētāju vai komiteju vadītāju pozīcijas. Lai gan pašvaldību līmenī partijas ietekme bija mazāka nekā nacionālajā politikā, Tautas partija izmantoja šo platformu, lai stiprinātu savu reģionālo atpazīstamību un politisko bāzi.

‍Tautas partijas pārstāvniecība pašvaldībās

Autora veidota.‍

2001. gada vēlēšanas

2005. gada vēlēšanas

2009. gada vēlēšanas

Rīgas domē (6 deputāti)

Jelgavas domē (2 deputāti)

Jūrmalas domē (1 deputāts)

Rēzeknes domē (1 deputāts)

Aizkraukles domē (1 deputāts)

Alūksnes domē (1 deputāts)

Balvu domē (2 deputāti)

Bauskas domē (2 deputāti)

Cēsu domē (3 deputāti)

Dobeles domē (2 deputāti)

Gulbenes domē (7 deputāti)

Jēkabpils domē (1 deputāts)

Krāslavas domē (1 deputāts)

Kuldīgas domē (6 deputāti)

Limbažu domē (4 deputāti)

Salacgrīva ar lauku teritoriju (3 deputāti)

Ludzas domē (1 deputāts)

Madonas domē (4 deputāti)

Ogres domē (1 deputāts)

Ikšķile ar lauku teritoriju (1 deputāts)

Lielvārde ar lauku teritoriju (1 deputāts)

Preiļu novada domē (2 deputāti)

Līvānu novadu domē (3 deputāti)

Olaines domē (3 deputāti)

Salaspils ar lauku teritoriju (1 deputāts)

Saulkrasti ar lauku teritoriju (1 deputāts)

Siguldas domē (1 deputāts)

Saldus domē (3 deputāti)

Talsu domē (3 deputāti)

Tukuma domē (2 deputāti)

Valkas domē (5 deputāti)

Smiltenes domē (2 deputāti)

Valmieras domē (7 deputāti)

Rīgas domē (8 deputāti)

Jelgavas domē (2 deputāti)

Jūrmalas domē (1 deputāts)

Liepājas domē (2 deputāti)

Rēzeknes domē (1 deputāts)

Aizkraukles domē (9 deputāti)

Alūksnes domē (3 deputāti)

Balvu domē (1 deputāts)

Bauskas domē (2 deputāti)

Cēsu domē (7 deputāti)

Dobeles domē (4 deputāti)

Gulbenes domē (6 deputāti)

Elejas pagastā (4 deputāti)

Jēkabpils domē (2 deputāti)

Kuldīgas domē (8 deputāti)

Aizputes domē (4 deputāti)

Limbažu domē (3 deputāti)

Salacgrīva ar lauku teritoriju (1 deputāts)

Ludzas domē (3 deputāti)

Madonas domē (6 deputāti)

Ikšķiles domē(1 deputāts)

Lielvārdes domē (1 deputāts)

Ogres domē (1 deputāts)

Lielvārdes domē (1 deputāts)

Preiļu domē (4 deputāti)

Līvānu domē (8 deputāti)

Olaines domē (1 deputāts)

Salaspils domē (1 deputāts)

Saulkrastu domē (2 deputāti)

Siguldas domē (3 deputāti)

Ādažu pagastā (1 deputāts)

Carnikavas pagastā (4 deputāti)

Ķekavas pagastā (2 deputāti)

Mārupes pagastā (2 deputāti)

Olaines pagastā (2 deputāti)

Stopiņu domē (1 deputāts)

Saldus domē (3 deputāti)

Brocēnu domē (7 deputāti)

Talsu domē (6 deputāti)

Tukuma domē (1 deputāts)

Kandavas domē (1 deputāts)

Valkas domē (9 deputāti)

Smiltenes domē (1 deputāts)

Valmieras domē (7 deputāti)

Jūrmalas domē (1 deputāts)

Valmieras domē (7 deputāti)

Alojas novada domē (2 deputāti)

Alūksnes novada domē (3 deputāti)

Amatas novada domē (4 deputāti)

Burtnieku novada domē (6 deputāti)

Cēsu novada domē (10 deputāti)

Gulbenes novada domē (5 deputāti)

Inčukalna novada domē (2 deputāti)

Krimuldas novada domē (1 deputāts)

Ķeguma novada domē (2 deputāti)

Limbažu novada domē (2 deputāti)

Madonas novada domē (6 deputāti)

Mārupes novada domē (4 deputāti)

Ogres novada domē* (1 deputāts)

Priekuļu novada domē (5 deputāti)

Rūjiena novada domē (3 deputāti)

Salacgrīvas novada domē (1 deputāts)

Salaspils novada domē (4 deputāti)

Saulkrastu novada domē (1 deputāts)

Smiltenes novada domē (2 deputāti)

Valkas novada domē (6 deputāti)

Valmieras novada domē (5 deputāti)

Rēzeknes domē (1 deputāts)

Balvu novada domē (3 deputāti)

Dagdas novada domē (4 deputāti)

Daugavpils novada domē (2 deputāti)

Krāslavas novada domē (1 deputāts)

Līvānu novada domē (7 deputāti)

Ludzas novada domē (3 deputāti)

Preiļu novada domē (5 deputāti)

Rēzeknes novada domē** (6 deputāti)

Riebiņu novada domē (6 deputāti)

Rugāju novada domē (1 deputāts)

Viļakas novada domē (1 deputāts)

Viļānu novada domē*** (2 deputāti)

Liepājas domē (1 deputāts)

Aizputes novada domē (3 deputāti)

Brocēnu novada domē (11 deputāti)

Kuldīgas novada domē (10 deputāti)

Priekules novada domē**** (7 deputāti)

Saldus novada domē (4 deputāti)

Skrundas novada domē (4 deputāti)

Talsu novada domē (6 deputāti)

Jēkabpils domē (1 deputāts)

Aizkraukles novada domē (12 deputāti)

Bauskas novada domē (2 deputāti)

Dobeles novada domē (3 deputāti)

Engures novada domē***** (9 deputāti)

Jaunjelgavas novada domē (2 deputāti)

Jelgavas novada domē (4 deputāti)

Jēkabpils novada domē (1 deputāts)

Kandavas novada domē (1 deputāts)

Kokneses novada domē****** (9 deputāti)

Ozolnieku novada domē (2 deputāti)

Pļaviņu novada domē (4 deputāti)

* Tautas partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

** “Jaunais laiks”, Pilsoniskā savienība, Tautas partija

*** Pilsoniskā savienība, Tautas partija

**** Tautas partija, Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK

***** Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Tautas partija

****** Tautas partija, Pilsoniskā savienība

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību (vismaz vienu deputāta vietu).

Ievērojamākie līderi

Redzamākie partijas līderi: uzņēmējs un politiķis A. Šķēle (partijas dibinātājs un priekšsēdētājs, Ministru prezidents, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts); kino darbinieks, kinorežisors Rihards Pīks (kultūras ministrs, aizsardzības ministrs, 7. un 8. Saeimas deputāts, Eiropas parlamenta deputāts); Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja, trimdas latviete Vaira Paegle (7., 8. un 9. Saeimas deputāte); arhitekts un uzņēmējs, ilgstošs partijas valdes loceklis Uldis Pīlēns (Liepājas domes deputāts); uzņēmējs A. Kalvītis (Ministru prezidents, ministrs vairākās valdībās, 7., 8. un 9. Saeimas deputāts); A. Slakteris (finanšu, aizsardzības un zemkopības ministrs, 7., 8. un 9. Saeimas deputāts), politologs Artis Pabriks (aizsardzības, ārlietu ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Eiropas parlamenta deputāts) u. c.

Plašsaziņas līdzekļi

Partijai bija savs laikraksts “Tautas Partijas Avīze”, kas tika izdots reizi mēnesī, vēstot par aktuālajām norisēm partijā un politikā.

Saistītie šķirkļi

  • 7. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 8. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 9. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 10. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • Demokrātiskā partija “Saimnieks”
  • pašvaldības Latvijā
  • politiskās partijas Latvijā
  • “Saimnieks”
  • Saeima

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Centrālā vēlēšanu komisija. 7. Saeimas vēlēšanas
  • Centrālā vēlēšanu komisija. 8. Saeimas vēlēšanas
  • Centrālā vēlēšanu komisija. 9. Saeimas vēlēšanas
  • Centrālā vēlēšanu komisija. 10. Saeimas vēlēšanas
  • Centrālā vēlēšanu komisija. Pašvaldību vēlēšanas 2001. gadā
  • Centrālā vēlēšanu komisija. Pašvaldību vēlēšanas 2005. gadā
  • Centrālā vēlēšanu komisija. Pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā

Ieteicamā literatūra

  • Balcere, I., Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam, promocijas darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, 2015.
  • Heniņš, A. (red.), Premjera 596 dienas: runas, to atbalsis, intervijas, privātdzīve. 1, Neērtais Andris Šķēle, Rīga, SIA “NC”, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ikstens, J., ‘Politisko partiju demokrātiskā loma’, J. Rozenvalds (zin. red.), Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits, 2005, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 113.–127. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Paegle, V. et al., The Thorns of Freedom: An Exile’s Return to Latvia, Riga, VESTA-LK, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Seleckis, V., Andris Šķēle – leģendas un patiesība, Rīga, Vērmaņparks, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Romāns Gagunovs "Tautas partija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/267285-Tautas-partija (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/267285-Tautas-partija

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana