Abaines I un II apmetne bija apdzīvotas vidējā neolītā īsu laika periodu. Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi.

No 1964. gada 25. maija līdz 1. novembrim, apsekojot meliorācijas darbu zonas, arheoloģe Ilze Biruta Loze kopā ar melioratoru komandu atklāja septiņas neolīta apmetnes Lubāna mitrājā, tostarp Abaines I un Abaines II apmetni. Atklājot šīs apmetnes, I. B. Loze Abaines I apmetni nosauca par Abaines upes grīvas apmetni, bet Abaines II apmetni – par Abaines krama apstrādes darbnīcu. Neolītā šīs apmetnes atradušās Aiviekstes vecupes krastā. Apmetnes nav bijušas lielas – Abaines I apmetne aizņem 1500 m² lielu teritoriju, bet Abaines II apmetne – 1000 m² teritoriju. Līdz šim apmetnēs nav veikti sistemātiski arheoloģiskie izrakumi.

Abaines I apmetnē veikti divi zondējumu rakumi 0,2 m platumā un 0,2 m garumā. Zondējumu laukumos un apmetnes apsekošanas laikā iegūtas 13 senlietas un 441 keramikas lausku fragments. Apmetnes apzināšanas rezultāti liecina, ka, turpinot padziļinātu izpēti, pastāv iespēja atklāt arī mītņu vietas tās teritorijā. Neolīta celtnes ir saglabājušās ļoti fragmentāri, tādēļ to izmēru un formu ir apgrūtinoši noteikt precīzi. Acīmredzot tās bijušas vieglas virszemes tipa būves, veidotas no zemē iedzītiem mietiem, kuru starpas aizpītas ar žagariem, bet jumts un sienas pārklātas ar dzīvnieku ādām.

Apmetnē iegūti akmens, slānekļa un krama rīki, kā arī smilšakmens slīpējamās plāksnītes un bloki. Krama rīku vidū bija urbis ar retušētām sānu malām un bojātu darba galu, kā arī naža un kasīkļa fragmenti. Iegūts arī viens miniatūrs slānekļa kalts. Apmetnē atrasts arī smilšakmens bloks, kura četrās šķautnēs saskatāmas kaula rīku slīpējuma pazīmes. Iegūts arī viens kvarcīta plāksnes fragments.

Apmetnē netika iegūts nozīmīgs apjoms ar dzintara priekšmetiem vai to fragmentiem, kā tas ir konstatēts citu Lubāna mitrāja neolīta apmetņu teritorijās. Apmetnē iegūts samērā liels neapstrādāts dzintara gabals, kā arī fragmentārs piekariņš no kāda dzintara priekšmeta, kas varētu liecināt par iespējamu dzintara apstrādi apmetnes teritorijā.

Māla keramikas fragmenti iedalās divās grupās. Pirmo grupu pārstāv porainās māla masas 253 keramikas trauku lauskas. To vidū dominē keramikas fragmenti ar švīkātas ķemmes un sīku bedrīšu ornamentu. Trauku formas ir katlveida ar taisnām augšmalām un uz iekšpusi noslīpinātu apmales vainadziņu. Otrās grupas keramikas atradumus pārstāv ķemmes-bedrīšu keramikas 88 trauku lauskas ar zvirgzdu piejaukumu māla masā un redzamiem dažādu augšmalu profilējumiem.

Apmetne vidējā neolītā ir bijusi apdzīvota neilgu laika periodu.

Uzarot meliorācijas zemes platību rajonā uz dienvidiem no Abaines I apmetnes, apmēram 100–140 m attālumā tika atklāta Abaines II apmetne ar krama apstrādes ligzdām. Apmetni raksturo krama apstrādes vietas, kas atradās nelielā laukumā tuvu viena pie otras. Apsekojot apmetni, konstatētas trīs neskartas krama apstrādes vietas. Šajās vietās krama šķembu un skaidu koncentrācija netika traucēta zemes apstrādes laikā, izņemot vienu krama koncentrācijas vietu, kas ir bijusi postīta.

Abaines II apmetnē konstatētās krama apstrādes ligzdas ir vietas, kurās cilvēki apstrādāja krama materiālu un tā atliekas turpat izmeta. Akmens laikmetā Latvijas teritorijā visbiežāk apstrādātais un plašāk izmantotais iezis bija krams. Krama īpašības (piemēram, trauslums un spēja lūzt noteiktos virzienos) ļauj no tā iegūt dažāda izmēra gabalus jeb šķembas. To panāk, sitot vai spiežot pa krama gabalu ar speciāliem rīkiem, kas izgatavoti no akmens, kaula vai metāla. Šādā veidā ir iespējams atšķelt krama gabalus ar gludām virsmām un asām malām, kuras bija piemērotas darbarīku, ieroču un citu priekšmetu izgatavošanai.

Pirmā krama apstrādes vieta atradās apmetnes uzartās platības ziemeļrietumu daļā. Šajā vietā iegūtas 48 vidēja un 397 sīka izmēra krama šķembas un skaidras. Konstatēti trīs šķēpu vai bultu galu sagatavju fragmenti ar daļēju virsmas retušu, kā arī viena nažveidīga un divas citas formas plāksnītes. Tāpat iegūtas divas atšķilas, kas varētu būt piemērotas naža vai kasīkļa izgatavošanai. Attālums starp to un trešo krama apstrādes vietu bija apmēram 7–10 soļi, bet ceturtā krama apstrādes vieta atradās 11 soļu attālumā.

Otrā krama apstrādes vieta saturēja 169 vidēja lieluma atšķilas. No tām izcēlās septiņas lielākas un četras sagataves atšķilas, pārējie 620 fragmenti bija šķembas un skaidas. Šajā vietā konstatēti šķēpa un bultu galu fragmenti. Atsevišķas atšķilas bija piemērotas kasīkļu izgatavošanai.

Trešā krama apstrādes vieta saturēja šķēpa gala sagataves fragmentu ar daļēji novērojamu retušu. Tā atradās septiņus soļus uz ziemeļrietumiem no otrās krama apstrādes vietas.

Ceturtā krama apstrādes vieta bija postīta zemes aršanas rezultātā un nebija iespējams konstatēt, kādi priekšmeti tika apstrādāti.

Krama apstrādes vietas un liela daudzuma krama šķembu un kodolu koncentrācija liecina par intensīvu krama apstrādi Abaines II apmetnes teritorijā. Apmetnē iegūti arī vairāki savrupatradumi, kas konstatēti krama koncentrāciju vietās. Apmetnē iegūtas gan ķemmes-bedrīšu keramikas, gan porainās māla masas keramikas lauskas. Atrastais krams un keramika liecina par to, ka krama apstrādes vietas ir attiecināmas uz ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras laiku jeb vidējo neolītu.

Abaines I apmetne atrodas Abaines upes kreisajā krastā pie ietekas Aiviekstes upē, bet Abaines II apmetne atrodas uz dienvidiem no Abaines I apmetnes. Mūsdienās apmetņu teritorija ir purvaina un mežaina. Apmetnes ierīkotas minerālzemes pacēlumā, vietā, kas atrodas apmēram 94 m virs jūras līmeņa. Abaines I un II apmetnes ir tipiskas Lubāna mitrāja akmens laikmeta apmetnes, kuru kultūrslānis atrodas kūdras kārtā. Meliorācijas darbu rezultātā Abaines I apmetnes teritorijā izrakti grāvji un novadgrāvji. Apmetnes teritorija agrāk ir bijusi arta un izmantota lauksaimniecībai, kā rezultātā postīta tās teritorija. Apsekojot apmetņu teritoriju, tika konstatēts, ka Abaines I apmetnes kultūrslānis nav izteikts. Savukārt Abaines II apmetnes kultūrslānis nav veidojies kā nepārtraukta kārta visā apmetnes teritorijā, bet gan bijis fragmentārs – dažviet tas saglabājies, citviet nav konstatēts.