No 1864. gada K. Neiburgers ilgstoši strādāja par palīgu pie Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko (Johann Daniel Felsko), bet no 19. gs. 80. gadiem sāka darboties patstāvīgi. Savas arhitekta privātprakses laikā turpināja sadarbību ar J. D. Felsko un vairākus projektus izstrādāja kopā ar viņa dēlu – Karlu Felsko (Carl Johann Felsko), kurš arī bija mācījies Zīgenes būvskolā. Vairākām ēkām, kam būvprojektos un arhitektūras vēsturei veltītajā literatūrā K. Felsko ir minēts kā vienīgais autors, projektēšanu kopā ar K. Felsko bija veicis K. Neiburgers.
19. gs. 80. gados un 90. gadu pirmajā pusē K. Neiburgers strādāja par vērtētāju Rīgas pilsētas savstarpējā mūra ēku ugunsapdrošināšanas biedrībā (Riga städtische Gesellschaft zur gegenseitigen Versicherung von steinernen Gebäuden gegen Feuersgefahr) – amatā, ko iepriekš pildīja J. D. Felsko.
Paralēli individuālu ēku projektēšanas darbiem, 1885.–1895. gadā K. Neiburgers bija aktīvi iesaistīts Doma baznīcas (pamatakmens ielikts 1211. gadā) kompleksa restaurācijā un pārbūvē, sākotnēji strādājot patstāvīgi, bet no 1888. gada turpinot projektēšanas darbus profesora Karla Mormana (Karl Mohrmann) vadībā. 1895. gadā K. Neiburgers bija spiests pārtraukt profesionālo darbību nopietnas acu slimības dēļ.