Labirintzirnekļu dzimta ir viena no sugām bagātākajām dzimtām pasaulē, it īpaši tropu un subtropu reģionos. Latvijā to pārstāv 19 ģintis un 37 sugas. Pasaulē sugu skaits ir virs 2600 sugām. Iespējams, ka sugu skaits ir lielāks, jo daļa zirnekļu apdzīvo zinātniekiem grūti aizsniedzamas vietas.

Labirintzirnekļu dzimtā Latvijā sastopamas 19 ģintis ar 37 sugām. Eiropā no šīs dzimtas sastopamas 49 ģintis ar 278 sugām.

Labirintzirnekļu dzimtā ietilpst dažāda izmēra zirnekļi, mazākais ir 0,7 mm garš. Tā ir sugām ļoti bagāta dzimta, kurā atrodami gan cilvēkiem nekaitīgi zirnekļi, gan tādi, kuru inde var nogalināt vai radīt būtiskus traucējumus veselībai. Starp sugām ir arī tādas, kas apdzīvo cilvēka mājokļus vai cilvēka radītas ēkas, – sinantropie zirnekļi. Zirnekļi šajā dzimtā veido trīsdimensiju ķeramtīklu, kurā iekļauti arī lipīgie pavedieni. Tīkli atšķiras gan starp ģintīm, gan starp sugām; tiem nav raksturīga noteikta forma (angļu valodā ir dažādi apzīmējumi šīs dzimtas tīkliem: cobweb, tangle-web). Dažas no sugām veido tīklu pavedienu apkopojumu, kurā kukainis, kad tajā ielido, apmaldās kā labirintā. Daži zirnekļi tīklus neveido un barojas tikai ar skudrām. Novērojams arī kleptoparazītisms – suga apdzīvo citas sugas veidoto tīklu, apēd tīklā noķertos kukaiņus vai daļu no paša tīkla, dažos gadījumos apēd arī paša tīkla veidotāju.

Pie labirintzirnekļiem pieder melnā atraitne, kas pārstāv Latrodectus ģinti. Šīs ģints zirnekļu indē atrodami neirotoksīni, kas atstāj ietekmi uz cilvēka veselību, – tie izraisa muskuļu krampjus un ķermeņa svīšanu, paātrina sirdsdarbību. Nosaukumu šī ģints ieguvusi tāpēc, ka mātītes ir kanibāli, tas ir, pēc kopulācijas jeb vairošanās tās apēd tēviņus. Tas saistīts ar to, ka kopulācijas laikā tēviņa ķermenis (vēders) atrodas tieši mātītes heliceru priekšā. Kanibālisms raksturīgs arī citās zirnekļu dzimtās, un reizēm tēviņi pielieto dažādas stratēģijas, lai netiktu apēsti. Latrodectus ģints ir nozīmīga tās izdalīto toksīnu dēļ, un tos izmanto gan pesticīdu ražošanā, gan medicīnā (darbojas kā neirotransmiteri).

Anelosimus ģints ir nozīmīga dažādiem bioloģiskajiem pētījumiem (gan ģenētiski – inbrīdinga pētījumiem, gan sociobioloģiski – sociālās uzvedības pētījumiem). Šajā ģintī atrodamas sugas, kas var būt sociālas, tas ir, vairāki īpatņi kopā veido tīklu, kurā ķer sev barību.

Labirintzirnekļu dzimtas attīstība, iespējams, ir sākusies apmēram pirms 100 miljoniem gadu krīta periodā. Šīs dzimtas diversifikācija ir cieši saistīta gan ar ziedaugu parādīšanos, gan ar kukaiņu daudzveidības palielināšanos un dažādošanos, gan arī tieši ar skudru daudzveidības palielināšanos, jo tās labirintzirnekļiem ir viens no barības objektiem.

Labirintzirnekļu dzimta ir sugām bagāta. Lielāka sugu daudzveidība novērota tropu reģionos. Tiek uzskatīts, ka sugu skaits pasaulē varētu būt vēl lielāks, jo daļa no labirintzirnekļiem apdzīvo krūmu un koku lapotni, kas zinātniekiem ir grūti aizsniedzama. Joprojām notiek pētījumi šīs dzimtas sistematizēšanā un evolucionārās attīstības noskaidrošanā.