Ligzdo Āzijas austrumu daļā no Altaja līdz Kamčatkai, dienvidos līdz Mongolijai. Izolēta populācija arī Kazahstānas austrumos. Ziemo Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā no Komandora salām ziemeļos līdz Ķīnas austrumu piekrastei dienvidos. Pasaules populācija sarūk.
Eiropā Stejnegera pīle ieceļo reti.
Latvijā Stejnegera pīle pirmoreiz reģistrēta 2020. gada 11.–13. oktobrī, kad Edgars un Vladimirs Smislovi novēroja vienu tēviņu jūrā pie Kolkas. Līdz 2025. gada beigām kopā 12 novērojumu, lielākoties oktobrī un aprīlī, bet viens novērojums arī septembrī. Domājams, ka Latvijā ieceļo regulāri, bet paliek nepamanīta starp citām Melanitta ģints pīlēm.
Pasaulē Stejnegera pīle nav atzīta par apdraudētu, bet ne Eiropā, ne Latvijā sugas apdraudētību vērtēt nav atbilstoši.
Sugu apdraud bojāeja zvejnieku tīklos, turklāt bentisko organismu ieguve var samazināt barības pieejamību. Sugu dažādos veidos varētu ietekmēt klimata pārmaiņas. Sibīrijā sarūk un izzūd ezeri, kas var būt sugai nozīmīgas dzīvotnes. Okeānu paskābināšanās var samazināt gliemju pieejamību, un tie šai sugai ir būtiska barība. Koncentrēšanās spalvu maiņas un ziemošanas vietās padara sugu jutīgu pret naftas noplūdēm un cita veida jūras piesārņojumu. Kopumā naftas un gāzes ieguve Arktikā ir būtisks drauds, kura ietekme varētu pieaugt nākotnē un kā rezultātā tiek degradētas sugas dzīvotnes.