Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” bija politiskā partija, kas izveidojās 1995. gadā un savā darbā uzsvēra Latvijas valstiskās nepārtrauktības ideju, kā arī nacionālās identitātes saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. Partija veiksmīgi piedalījās 5. un 6. Saeimas vēlēšanās, iegūstot pārstāvniecību parlamentā, tomēr pastāvēja salīdzinoši neilgu laiku, 1997. gadā apvienojoties ar LNNK, Latvijas partiju sistēmā izveidojot jaunu partiju ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” sevi definēja kā nacionāli konservatīvu politisko organizāciju. Apvienības programmā minēts, ka organizācija tika izveidota, lai īstenotu tās definētos politiskos mērķus – panākt 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības ievērošanu, padomju okupācijas seku likvidēšanu un nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu un uzplaukumu nacionālā, tiesiskā un saimnieciski attīstītā valstī, apvienojot tradicionālas Latvijas vērtības un nacionālu politiku ar dinamisku tautsaimniecības pārstrukturēšanu un saimnieciskām reformām. Partija par saviem galvenajiem uzdevumiem uzskatīja atbalstīt Latvijas kultūru, sabiedrībā atjaunot cieņu pret ģimeni un tās vērtībām, saglabāt Latvijas tradicionālos nodarbošanās veidus, kā, piemēram, zemniecību, radīt labvēlīgus apstākļus Latvijā PSRS okupācijas laikā ieceļojošo pilsoņu un viņu pēcnācēju repatriācijai vai tālākai emigrācijai un veikt efektīvus imigrācijas ierobežošanas, kā arī robežu sargāšanas pasākumus.

Politiskā spēka dibināšana notika, pārveidojoties iepriekš pastāvošajai Latvijas Nacionāli konservatīvo politisko organizāciju apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”, kurā ietilpa divas politiskās organizācijas – “Latvijas Nacionālā apvienība “Tēvzeme”” un “18. novembra savienība”. Ar organizāciju apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” dalīborganizāciju augstāko lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem tika nolemts veidot politisko partiju ar nosaukumu “Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai””. 1995. gada 21. janvārī notika jaunās partijas dibināšanas kongress, savukārt 1995. gada 3. februārī partija tika oficiāli reģistrēta un atzīta. Tika ievēlētas galvenās partijas institūcijas un to pārstāvji – koordinācijas centrs (par tā vadītāju kļuva Dzintars Rasnačs), partijas valde, kā arī ģenerālsekretārs Aigars Jirgens un viņa vietniece Anita Brence. 1997. gada 1. jūlijā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” apvienojās ar nacionāli konservatīvo partiju LNNK, dibinot apvienību ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”.

Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai” bija savas teritoriālās struktūras. Rīgas pilsētas nodaļa (ar juridiskas personas tiesībām) ietvēra Rīgas apgabalu nodaļas, bet tuvākajā apkārtnē darbojās Rīgas apriņķa nodaļa, kas ietvēra Stopiņu pagasta, Salaspils pilsētas, Mārupes pagasta un Siguldas pilsētas grupas. Liepājā un Liepājas rajonā darbojās Liepājas apriņķa nodaļa, kas ietvēra Liepājas pilsētas, Grobiņas pilsētas, Kazdangas pagasta un Vērgales pagasta grupas. Tāpat lielākajās pilsētās, to apriņķos, kā arī pagastos darbojās reģionālās nodaļas. Kopā partijai bija 26 teritoriālās struktūras jeb darbojošās grupas. 1995. gadā par partijas ģenerālsekretāru tika ievēlēts A. Jirgens, kurš vēlāk tika ievēlēts arī kā deputāts 6. Saeimā, vēlāk ieņemot arī Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu. 1998. gadā pēc paša vēlēšanās Saeimas priekšsēdētāja biedrs A. Jirgens tika atbrīvots no amata un saukts pie administratīvās atbildības par reibumā izraisītu satiksmes negadījumu.

Partijas dibināšanas kongresā tika konstatēts, ka partijā ir 466 biedri. Turpmāk, ja kāds vēlējās iestāties partijā, to bija iespējams izdarīt tikai ar divu līdzšinējo partijas biedru galvojumu un sešu mēnešu ilgu pārbaudes laiku. Par partijas biedriem varēja kļūt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu. Savukārt par partijas biedriem nevarēja kļūt bijušie kompartijas vai komjaunatnes darbinieki, centrālkomitejas vai rajonu locekļi vai kandidāti, kā arī personas, kas sadarbojušās ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK).

Ņemot vērā partijas īso pastāvēšanas laiku, tā piedalījās tikai divās parlamenta vēlēšanās, kurās startēja veiksmīgi, iegūstot pārstāvniecību parlamentā. 5. Saeimas vēlēšanās “Tēvzemei un Brīvībai” piedalījās kā vēlēšanu apvienība, iegūstot 5,4 % vēlētāju atbalstu un saņemot sešus deputāta mandātus. Nākamajās 6. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 11,9 % balsis, kas nodrošināja tai 14 deputāta mandātus.

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Partijas reģionu teritoriālās struktūras sevi pierādīja pašvaldību vēlēšanās, veiksmīgi iegūstot deputātu vietas gan pilsētu, gan novadu un pagastu domēs. 1994. gada pašvaldību vēlēšanās partija kā vēlēšanu apvienība kandidēja ar labiem rezultātiem, kopā iegūstot 70 deputāta mandātus 27 dažādās pilsētu domēs, rajonu un pagastu padomēs. 1997. gada vēlēšanās partija piedalījās jau kā politiskais spēks – apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un, vairākās pašvaldībās veidojot kandidātu sarakstu kopā ar citām partijām, ieguva 51 deputāta vietu 21 pašvaldībā.

* Latvijas nacionāli konservatīvo politisko organizāciju apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”.

** Vēlēšanu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”.

*** Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”.

**** Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un Kristīgā tautas partija.

***** Tēvzemei un Brīvībai, LNNK.

****** Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Kristīgā tautas partija, Latvijas Kristīgo demokrātu savienība.

******* Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” apvienotais saraksts.

Avots: CVK dati (apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību, t. i., vismaz vienu deputāta vietu).

Partija savās rindās apvienoja dažādu jomu pārstāvjus. Redzamākie partijas līderi un dibinātāji: laikrakstu “Padomju Jaunatne” un “Atmoda” žurnālists, Latvijas Tautas frontes biedrs A. Jirgens (partijas priekšsēdētājs, 6. Saeimas deputāts, vairāku ministriju parlamentārais sekretārs); skolotājs, aktīvs neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks Māris Grīnblats (vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, izglītības un zinātnes ministrs); ārsts, aktīvs neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks Jānis Straume (vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, vēlākajos gados arī Saeimas priekšsēdētājs); inženieris tehniķis, zemnieks Oskars Grīgs (6. Saeimas deputāts); Roberts Zīle (vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Eiropas Parlamenta deputāts) u. c.