K. Zēgebroku par misionāru ordinēja 1895. gada 2. jūnijā Leipcigas Svētā Toma baznīcā (Thomaskirche). Tajā pašā gadā viņš devās uz Vācu Austrumāfriku (tagad Tanzānija), kur sākotnēji darbojās Mambas misijas stacijā Kilimandžāro reģionā. Viņš vadīja dievkalpojumus, sludināja un apguva vietējās valodas. 1896. gada oktobrī kopā ar vācbaltieti Evaldu Ovīru (Ewald Ovir) no Igaunijas devās uz Meru kalnu, lai dibinātu jaunu misijas staciju. Misionārus pavadīja 70 vietējie iedzīvotāji – nastu nesēji. 15. oktobrī viņi ieradās Akeri pie Meru kalna, un meru cilts vadonis Matunda (Matunda) izturējās pret viņiem ļoti draudzīgi. Netālu atradās vācu koloniālā karaspēka vienība kapteiņa Kurta Johannesa (Kurt Johannes) vadībā. Naktī no 19. uz 20. oktobri neskaidru iemeslu dēļ notika uzbrukums, kura laikā tika nogalināti abi misionāri un pieci čagu vietējie iedzīvotāji. Iespējams, vietējie gribēja uzbrukt koloniālā karaspēka vienībai, kas atradās netālu, bet tumsā kļūdījās un uzbruka misionāru nometnei. Misionāri nebija gaidījuši uzbrukumu, tādēļ nespēja aizsargāties un tika nogalināti.
K. Zēgebroks centās pārvarēt kultūras un valodas barjeras, sludinot evaņģēliju vietējām tautām, piemēram, čagiem un masajiem.