Īvandes ciems atrodas Īvandes pagasta ziemeļrietumos, Vankas upes krastā, pie autoceļa P119 (Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne), novada vidusdaļā, 14 km no novada centra Kuldīgas un 160 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. 2025. gadā ciemā bija 26 mājas un 86 iedzīvotāji.

Agrāk ciems dēvēts arī par Lielīvandi un Dižīvandi.

Īvandes ciemā reģistrētas vairākas zemnieku saimniecības, kuru specializācija ir mežsaimniecība vai jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība). Individuālais uzņēmums “Dāvis” – kokapstrāde; SIA “O. C. Muižnieki” – dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; SIA “OPR serviss” – mehānisko transporta līdzekļu remonts un apkope; SIA “ZorgoMed” – datorprogrammēšanu.

Par ūdenssaimniecības infrastruktūru un ūdensapgādes un kanalizācijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu gādā “Kuldīgas ūdens”, atkritumu apsaimniekošanu veic “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”.

Īvandē var nokļūt, izmantojot personīgo transportu vai ar sabiedrisko autobusu maršrutos Pāvilosta–Kuldīga–Rīga un Alsunga–Ēdole–Kuldīga. Īvandē ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība. Mobilo sakaru torņi nodrošina interneta pārklājumu un sakarus.

Īvandē atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, ārsta prakse, luterāņu baznīca.

Īvandes pagasta pārvalde un Īvandes bibliotēka atrodas Lielīvandes muižas galvenajā ēkā.

1938. gadā uz Lielīvandes muižas pils ēku tika pārcelta Īvandes sešklasīgā pamatskola (izglītības sākums pagasta teritorijā – 1845. gads). No 1967. gada skolēnu skaits samazinājās, tādēļ palika trīs klases, bet 1973. gadā skola tika slēgta. Šeit tika izveidota Kuldīgas Bērnu un jauniešu sporta skolas sporta, atpūtas un mācību treniņu bāze. 1993. gadā tika atjaunota Īvandes sākumskola, darbojās līdz 2007. gadam, kad skolēnu trūkuma dēļ tika slēgta. Īvandes bērni izglītības iestādes apmeklē Kuldīgā, Alsungā un Ēdolē.

Pirmo bibliotēku 1913. gadā atvēra Īvandes bibliotēkas biedrība. Tā darbojās līdz 20. gs. 70. gadiem, vairākkārt mainot atrašanās vietas. Nākamos 20 gadus (Īvande iekļauta Ēdolē) bibliotēka bija tikai Ēdolē. No jauna Īvandē bibliotēka tika atklāta 1996. gadā, kopš 1997. gadā – jaunās telpās muižas ēkā. No 2026. gada atvērta vienu dienu nedēļā.

Kultūras un sabiedriskie pasākumi notiek Īvandes muižas telpās un apkārtnē. Darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Stīgas” (2006).  Iedzīvotāji līdzdarbojas vietējai kopienai svarīgu jautājumu risināšanā – 2007. gadā dibināta biedrība ”Mūsu mājas Īvande”, 2025. gadā izveidota iedzīvotāju padome.

Mūsdienās muižas kompleksā ir arī plaša sporta un atpūtas laukumu teritorija, sporta zāle ar trenažieriem un palīgtelpām.

Izveidota pastaigu taka un labiekārtota atpūtas vieta pie Īvandes dzirnavu dīķa.

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lielīvandes (Gros-Iwanden) muižas centru un Īvandes baznīcu, attīstījusies pēc Otrā pasaules kara kā Īvandes (līdz 1966. gadam Kursas) ciema padomes centrs (līdz 1977. gadam) un kolhoza “Īvande” ciemats.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Īvandes ūdensdzirnavas (1842) un Lielīvandes muižas apbūve (vecā pils, jaunā pils, klēts, stallis) ar parku. Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu kāpņu margas ar rotājumiem un iekšdurvju vērtnes. 1853. gadā Lielīvandi iegādājās baronu fon Heikingu (von Heyking) dzimta. 1860. gadā – Eduarda Karla fon Heikinga (Eduard Karl von Heyking) laikā – tika uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Jaunā pils celta neoklasicisma stilā pēc arhitekta Teodora Heinriha Zeilera (Theodor Heinrich Seyler) projekta. Pēc nodedzināšanas 1905. gadā tā ar izmaiņām atjaunota 1912. gadā. No šī laika pilī daļēji saglabājušies parketi zālēs, interjera plastiskā apdare, koka kāpnes ieejas vestibilā, apdare ar iebūvētiem koka soliem un sienu paneļiem. Pēc Pirmā pasaules kara, Latvijas neatkarības gados pilī atradās Tautas nams, lauksaimniecības biedrība “Vārpa” un pagasta valde. 1938. gadā pils ēkā tika izvietota Īvandes pamatskola. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stiprā simetrijā. Klēts un staļli celti priekšējā pagalma abās malās. No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, līdz mūsdienām palikušas četras. Teritorijā atrodas 19. gs. veidota dīķu sistēma un ainavu parks ar pastaigu celiņiem. Parks veidots austrumos un ziemeļos no centrālās ēkas. Tajā aug daudz vietējo kļavu, melnalkšņu, bērzu, ozolu, liepu, kā arī retāku sugu koki. Muižas parkā joprojām (2026) zaļo Baltijā lielākā Eiropas baltegle (augstums 36 m). Kā Īvandes simbols tā attēlota pagasta ģerbonī.

Īvandes evanģēliski luteriskā draudze dibināta 1568. gadā kā Kuldīgas draudzes filiāle, 1626. gadā ieguva patstāvību. Tagadējā mūra baznīca Lielīvandes muižas tuvumā, Dzirnavezera krastā celta 1815.–1816. gadā. Līdz Pirmajam pasaules karam baznīcā darbojās gan vācu, gan latviešu draudzes. Regulāri dievkalpojumi notika arī padomju otrreizējās okupācijas gados. Baznīca tika izremontēta 1990. gadā, saglabājusies altārglezna, lustra un kroņlukturis.

Ūdensdzirnavas celtas 1842. gadā. Savu darbību nav pārtraukušas no ekspluatācijas sākuma. Tās piederējušas gan Īvandes muižas īpašniekam, gan pagasta valdei, Amatnieku biedrībai un kolhozam. Pirms Otrā pasaules kara dzirnavu dambī strādāja arī turbīna, kas ražoja un piegādāja elektrību tuvējam ciematam un muižai. Pēc kolhoza likvidācijas privatizētas. Dzirnavas joprojām (2026) darbojas gan ar ūdens, gan elektrības spēku.

Rakstnieks Mārtiņš Kalndruva dzimis Īvandē, savos darbos aprakstījis šo apkārtni. 1996. gadā Īvandes muižas parkā rakstniekam atklāts piemiņas akmens.