Īvandes pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada rietumu daļā. Pagasts robežojas ar sava novada Alsungas, Padures, Ēdoles, Kurmāles un Gudenieku pagastu. Īvandes pagasta centrs – Īvandes ciems – atrodas 14 km no novada centra Kuldīgas un 160 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Īvandes pagasta platība ir 71,11 km² no kuras aptuveni 60 % aizņem meži. Iedzīvotāju skaits 2025. gadā – 320; blīvums – 4,6 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Lielākā apdzīvotā vieta pagastā ir vidējciems Īvande. Citas apdzīvotās vietas – Apuze, Mazīvande, Todaiži un Upītes. Pagastam ir savs ģerbonis, apstiprināts 2022. gadā. Skaldīts, dalīts ar slīpzobu smaili; zils, sudrabs. Lejā uz skaldījuma ūdensdzirnavu rats – no zila uz zeltu.

Īvandes pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē. Virsmas augstums pārsniedz 80 m virs jūras līmeņa. Augstākā vieta atrodas austrumu daļā – 106,7 m virs jūras līmeņa, ziemeļu daļā ģeogrāfiskā ainava stipri pazemināta. Rietumkursas augstienes augsnes cilmiezi veido morēnas (māls un smilšmāls), fluvoglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Rietumkursas augstiene Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrā Kurzemes rajona mēreni siltajā apakšrajonā.

Cauri visai pagasta teritorijai tek Užavas (Baltijas jūras sateces baseins) labā krasta pieteka Vanka (augštecē – Planīca, garums – 30 km) ar Suņupīti un Sūnupīti.  Būvējot  ūdensdzirnavas (1842), uz Vankas upītes uzpludināts dīķis – Īvandes dzirnavezers (vidējais dziļums – 1,3 m, maksimālais – 2,8 m), kas  mūsdienās ir ainaviska, daļēji meža ieskauta ūdenskrātuve ar peldētavu, labiekārtotu apkārtni un pastaigu taku. 60 % no pagasta teritorijas aizņem meži. Lielīvandes muižas parkā (platība 6,9 ha, dīķi – 1,1 ha) aug Latvijā garākā Eiropas baltegle (garums 36 m, apkārtmērs 3,9 m). Vietējas nozīmes aizsargājami dabas objekti ir Dzirnavezers, Krusta priede un Mazīvandes parks.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

1941. gada 14. jūnijā deportēti 23 īvandnieki un 1949. gada 25. martā – 60.

Iedzīvotāji mūsdienās galvenokārt nodarbināti zemnieku saimniecībās un privātajos uzņēmumos, kas atrodas Īvandes pagastā, apkārtējos pagastos un Kuldīgā.

Īvandes pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš P119 (Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne), 2. šķiras autoceļi – V1279 (Vecais suitu ceļš), V1292 (Īvande–Vecais suitu ceļš), V1287 (Īvande–Īvandes stacija) un V1290 (Kuldīga–Basi). Īvandē var nokļūt, braucot ar personīgo transportu vai izmantojot sabiedrisko autobusu maršrutos Pāvilosta–Kuldīga–Rīga un Alsunga–Ēdole–Kuldīga.

Pagastā ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība. Mobilo sakaru torņi nodrošina interneta pārklājumu un sakarus.

Pagasta saimnieciskajā dzīvē mūsdienās dominē lauksaimnieciskā ražošana un mežsaimnieciskā darbība. Lielākā daļa zemnieku saimniecību par darbības virzienu izvēlējušies jaukto lauksaimniecību (augkopību un lopkopību), atsevišķas saimniecības vēl nodarbojas ar mežsaimniecību un mežistrādi.  

1994. gadā tika nodibināta Īvandes pagasta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Saule”. Zemnieku saimniecība “Zāģeri”(1994) ir bioloģiski sertificēta saimniecība, kur audzē Šarolē gaļas liellopus, aitas un kazas, ir zirgi un poniji, ir viesu nams “Zāģeri” un galdniecība. SIA “Planka” (2000) – kokapstrādes uzņēmums, kas ražo zāģmateriālus gan vietējai celtniecībai, gan eksportam. Zemnieku saimniecība “Paegļi” (2016) nodarbojas ar gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu un mazumtirdzniecību, ir saimnieki veikaliem “Paegļi un draugi” Liepājā un Kuldīgā, kur nopērkama daudzveidīga mazo ražotāju un mājražotāju produkcija. Viesu nams “Pilskalni” piedāvā atpūtu lauku vidē, privāts zoodārzs. Atsevišķi uzņēmēji nodarbojas ar būvniecību, automobiļu remontu un apkopi, autotirdzniecību un datorprogramēšanu. Pagastā darbojas Īvandes mednieku klubs.

Izglītības pirmsākumi Īvandē saistās ar 1845. gadu, kad tika atvērta skola zemnieku mājās Garauši, kurai blakus 1872. gadā tika uzbūvēta jauna skolas ēka. 1938. gadā skola (sešklasīgā pamatskola) tika pārcelta uz Lielīvandes pili. Vācu okupācijas laikā tā pārdēvēta par tautskolu, mācības notika piecu zemnieku mājās (jo pilī bija ierīkota lauku lazarete). Pēc Otrā pasaules kara pilī darbojās Īvandes septiņgadīgā skola. No 1967. gada skolēnu skaits samazinājās, tādēļ palika trīs klases un divi skolotāji, bet 1973. gada maijā skola tika slēgta. 1993. gadā tika atjaunota Īvandes sākumskola, darbojās līdz 2007. gadam, kad skolēnu trūkuma dēļ tika slēgta. Īvandes bērni izglītības iestādes apmeklē Kuldīgā, Alsungā un Ēdolē, viņu nokļūšanai skolā pašvaldība nodrošina transportu.

Kultūras pasākumi notiek Īvandes muižā un muižas parkā. Muižas ēkā atrodas bibliotēka, darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Stīgas” (2006). Biedrība “Mūsu mājas Īvande” (2007) iestājas par muižas uzturēšanu, attīstību, par pagasta iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās aktivitātes veicināšanu.

2004. gadā pašvaldība muižas teritorijā izveidoja jaunu, standartiem atbilstošu sporta stadionu ar basketbola, volejbola un futbola laukumiem, skrejceļu un vieglatlētikas sektoriem. 2017. gadā blakus stadionam ierīkoti deviņi āra trenažieri. Bijušajā staļļa ēkā izbūvēta sporta zāle ar palīgtelpām. 2010. gadā veikta plaša apkārtnes labiekārtošana, ierīkots bērnu rotaļu laukums.

Darbojas ģimenes ārsta privātprakse. Daudzveidīgi medicīnas, izglītības, kultūras un sadzīves pakalpojumi pieejami novada centrā Kuldīgā.

Īvande, kā viens no senās Bandavas zemes kuršu ciemiem, pirmo reizi rakstos minēta 13. gs. – 1253. gada līgumā par kuršu novadu sadali. Mūsdienu Īvandes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apuzes (Gut-Apussen), Lielīvandes (Gut Gros Iwanden), Mazīvandes (Klein-Iwanden) un Todaižu (Gut-Todaischen) muiža. 16. gs., Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmsākumos, apvienojot senos kuršu ciemus (Īvandi, Edzes, Poses, Ķēvali), tika izveidota Lielīvandes muiža. 1547. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs Gothards Ketlers (Godthartt Kettler) Lielīvandi pārdeva savam kreditoram, kura pēcnācēji to pārdeva tālāk. Tās īpašnieki mainījās līdz pat 19. gs. beigām. 1853. gadā Lielīvandi iegādājās baronu fon Heikingu (von Heyking) dzimta, par īpašnieku kļuva Eduards Karls fon Heikings (Eduard Karl von Heyking). Agrārās reformas rezultātā Lielīvandes muiža ar tai piekrītošām Vecmuižas un Edzes pusmuižām un Īvandes mācītājmuižu tika sadalīta 71 vienībā, Mazīvandes muiža ar Apuzes pusmuižu – 23 vienībās un Todaiža muiža – 20 vienībās. 1937. gadā pagasta platība bija 78,1 km², tajā ietilpa arī bijusī Deksnes muiža. 1940. gadā pagastā tika izveidotas Īvandes un Kursas ciemu padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1948. gada februārī Īvandē nodibināts pirmais kolhozs Kuldīgas rajonā – “Cīņa”. 1949. gadā tika dibināti vēl divi kolhozi – “Padomju Latvija” un “Latvijas Strēlnieks”. 1961. gadā visi trīs kolhozi tika apvienoti un nosaukti par “Īvandi” ar centru Ošeniekos. 1954. gadā Kursas ciemam tika pievienotas Īvandes un Planīcas ciema padomju teritorijas. 1965. gadā Kursas ciems tika pārdēvēts par Īvandes ciema padomi. 1975. gadā kolhozs “Īvande” pievienots kolhozam “Ēdole”, tas kļuva par “Ēdoles” 2. iecirkni. Teritorija tika iekļauta Ēdoles ciema padomes sastāvā. 1989. gadā Īvandes brigāde atvienojās no “Ēdoles” un atkal kļuva par kolhozu “Īvande”. Būvēja ne tikai ražošanas ēkas, bet arī dzīvojamās, tai skaitā – daudzdzīvokļu mājas. Plašo meliorācijas darbu dēļ izzuda daudzas viensētas, kas Īvandē bija 20. gs. sākumā. Tālākas vietas no centra palika mazāk apdzīvotas. 1992. gadā, sākoties privatizācijas procesam, kolhozs pārveidots par paju sabiedrību. Kolektīvās saimniekošanas laiki pastāvēja līdz 1998. gadam, kad notika strauja ekonomisko apstākļu maiņa, tika dibinātas zemnieku saimniecības, attīstīta uzņēmējdarbība. 1992. gadā bijušo Īvandes ciema padomes teritoriju izdalīja no Ēdoles pagasta, no jauna izveidojot Īvandes pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Kuldīgas novadā.

Ievērojamākie apskates objekti Īvandes pagastā ir Lielīvandes muiža, Īvandes ūdensdzirnavas un Īvandes luterāņu baznīca.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Īvandes pagastā ir Kaupu un Strazdiņu senkapi, Vecmuižas (Īvandes) pilskalns (pie Avotiem).

Pagastā ir vairāki valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu (ūdensrats 20. gs. 30. gados nomainīts ar turbīnu) darbību nav pārtraukušas no ekspluatācijas sākuma. Tās piederēja gan Īvandes muižas īpašniekam, gan pagasta valdei, Amatnieku biedrībai un kolhozam. Pēc kopsaimniecības likvidācijas privatizētas. Dzirnavas joprojām (2026) darbojas gan ar elektrības, gan ūdens spēku. Vecākā Lielīvandes muižas pils dzīvojamā ēka celta 18. gs. sākumā, tajā saglabājušās 18. gs. beigu kāpņu margas ar rotājumiem un iekšdurvju vērtnes. Ap 1860. gadu, barona E. K. fon Heikinga valdīšanas laikā, pretī vecajai kungu mājai uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stingrā simetrijā. Klēts un staļļi celti priekšējā pagalma abās malās. No kādreizējām 18. gs. beigās celtajām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, saglabājušās četras. Jaunā dzīvojamā ēka (pils) 1905. gada decembrī cieta dedzināšanā, 1913. gadā, barona Edgara fon Heikinga (Edgar von Heyking) laikā, atjaunota klasicisma stilā, veikti plaši un tiem laikiem moderni labiekārtošanas darbi. No šī laika daļēji saglabājusies interjera plastiskā apdare un parketi zālēs, koka kāpnes ieejas vestibilā, apdare ar iebūvētiem koka soliem un sienu paneļiem. Latvijas brīvvalsts laikā ēkā atradās tautas nams, pagasta valde, lauksaimnieku biedrības, 1938.–1973. gadā – skola, kolektivizācijas gados daļu ēkas izmantoja kolhozs, no 1973. gada – Kuldīgas Bērnu un jaunatnes sporta skolas sporta un treniņu, darba un atpūtas bāze. 1993.–2007. gadā te darbojās Īvandes sākumskola. 1997. gadā par muižas īpašnieku kļuva pašvaldība. Muižas galvenajā ēkā mūsdienās atrodas pagasta pakalpojumu pārvalde, telpas sabiedriskajām un kultūras aktivitātēm, bibliotēka. Vecā muižas pils ēka ar daļu muižas zemes bija piešķirta Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Ādamam Liepniekam, viņa mazmeita 1999. gadā īpašumu pārdeva Kuldīgas rajona padomei. Īvandes luterāņu baznīca celta 1815.–1816. gadā, Lielīvandes muižas tuvumā, Dzirnavu ezera krastā. Draudze nepārtrauca savu pastāvēšanu otrreizējās okupācijas laikā, dievkalpojumi notika divas reizes mēnesī. Saglabājusies lustra, kroņlukturis un altārglezna. 1990. gadā veikts remonts, ar draudzes un sponsoru atbalstu atjaunošanas darbi turpinās arī mūsdienās.

Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta pagastmāja (19. gs. 2. puse), Jaunapuzes muižas klēts, Mazīvandes muižas kungu māja (19. gs. sākums), Todaižu muižas kalpu māja un klēts (19. gs. vidus) un Īvandes muižas parks.

Vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ir Dobes dzīvojamā ēka ar apkārtējo ainavu, kā arī trīs piemiņas akmeņi – rakstniekam Mārtiņam Kalndruvam Īvandes muižas parkā; pirmajam bijušā Kuldīgas apriņķa kolhozam “Cīņa”, un 1941.–1949. gada nevainīgi cietušo piemiņai pie baznīcas.

Vācbaltiešu un latviešu literāts un valodnieks Gustavs Braše (Gustav Brasche) dzimis mācītāja ģimenē Edzes (Mazīvandes) mācītājmuižā. A. Liepnieks dzīvoja Īvandes pagasta Ošeniekos, apbedīts Žvinguļu kapos. Padomju funkcionārs un vēlāk politiķis, aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks Eduards Berklavs dzimis Īvandes pagasta Birzniekos (mūsdienās mājas atrodas Kurmāles pagasta teritorijā, Īvandes pierobežā). Rakstnieks Mārtiņš Kalndruva dzimis Īvandē, savos darbos aprakstījis šo apkārtni.