Kurmāles pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada centrālajā daļā, dienvidrietumos no Kuldīgas pilsētas. Robežojas ar Padures, Īvandes, Gudenieku, Turlavas, Snēpeles, Pelču pagastu un Kuldīgas pilsētu. Pagasta centrs – Vilgāle – atrodas 17 km no novada centra Kuldīgas, 181 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Kurmāles pagasta platība ir 113,7km². Iedzīvotāju skaits 2025. gadā – 1854; blīvums – 17,0 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru.Lielākā apdzīvotā vieta pagastā ir lielciems Priedaine, kas atrodas pie Kuldīgas pilsētas. Apdzīvotās vietas pagastā: vidējciemi – Vilgāle un Upīškalns –, mazciemi – Alejas (agrāk – Planīca), Jātele, Vecvilgāle, Zaļāmuiža un Kurmāle.                                                

Pagastam ir savs ģerbonis, kas tika apstiprināts 2006. gadā. Tas ir dalīts pēdā ar ierobotu griezumu: sarkans un zelts, augšā sudraba ābeļzieds ar sudraba putekšņlapām.

Kurmāles pagasta teritorija atrodas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē. Teritorijai raksturīgs saposmots reljefs: plakans un viļņots pamatmorēnas līdzenums ar morēnas paugurgrēdām un vaļņiem. Rietumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā atrodas Kuldīgas novada augstākā vieta – Vārdupes kalns (138 m virs jūras līmeņa). 

Augsnes cilmiezi veido fluvioglaciālās smiltis, smilts-grants nogulumi un smilšmāla, mālsmilts morēna. Dominē mālsmilts augsnes (51 %). Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi Kurmāles pagastā ir grants, smilts, kūdra, sapropelis un saldūdens kaļķiezis. Bagātīgās grants un smilts atradnes ir gan ar reģionālu, gan lokālu nozīmi. Kurmāles pagastā atrodas viens no lielākajiem saldūdens kaļķiežu koncentrācijas apvidiem Latvijā, kuru veido Vilgāles ezera un tā apkārtnes saldūdens kaļķiežu atradnes.

Meži aizņem apmēram 45 % no pagasta platības. Tajos izveidoti divi mikroliegumi. 

Kurmāles pagasts, tāpat kā viss Kuldīgas novads, ietilpst mitrajā Kurzemes klimatiskajā rajonā, Rietumkursas augstiene – mēreni siltajā apakšrajonā.

Kurmāles pauguraines dienvidu daļā atrodas novada lielākais ezers – Vilgāles ezers. Tajā ietek Vārdupe, Jāmaņupe, kā arī vēl sešas nelielas ūdensteces. No ezera iztek upe Rīva (garums 53 km, augštece Kurmāles pagastā), kas ietek ietek Baltijas jūrā. Kurmāles pagasta dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Āpu ezers, Sprincupes augštece (iztek no Āpu ezera, ietek Lējējupē) un Lējējupes augštece (ietek Ventā),  ziemeļaustrumu daļā atrodas Kurmāles upīte un ziemeļrietumu daļā – Vankas upes augštece.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portals.

1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijās uz Sibīriju tika deportēti 85 Kurmāles pagasta un 145 Planīcas pagasta (pastāvēja līdz 1949. gadam) iedzīvotāji.

Pagasta ziemeļaustrumu daļā ir daudz lielāka novada centra, nevis pagasta, ietekme. Lielākā apdzīvotā vieta – lielciems Priedaine – teritoriāli saplūdusi ar Kuldīgu un vērtējama kā tās urbānā areāla sastāvdaļa; mūsdienās tā lielā mērā pilda Kuldīgas dzīvojamā rajona funkcijas. Kuldīgai teritoriāli tuvināts ir arī ciems Upīškalns – bijušais padomju okupācijas militārais objekts (PSRS Baltijas kara flotes tālo sakaru centra garnizons, celtniecība sākta 1956. gadā) –, kurā pastāv infrastruktūras izmantošanas iespējas un kas attīstās kā iedzīvotāju koncentrēšanās vieta – dzīvojamā zona. 

Pagasta telpiskajā struktūrā nozīmīga loma ir valsts 1. šķiras autoceļam P112 (Kuldīga–Aizpute–Līči). Šis ceļš vērtējams kā galvenā pagasta attīstības ass. Nozīmīgi autoceļi ir P119 (Kuldīga–Alsunga), P118 (Kuldīgas apvedceļš), V1265 (Kuldīga–Basi), V1283 (Snēpele–Basi) un V1294 (Kuldīga–Snēpele).

Ērta sabiedriskā transporta kustība. Skolēnu pārvadājumi tiek veikti, izmantojot pašvaldības transportu.

Mobilo sakaru operatoru torņi nodrošina labu interneta pārklājumu un sakarus. Bijušajā militārajā bāzē Upīškalnā okupācijas laikā tika uzcelti vairāk nekā 200 m augsti antenu torņi. Tie mūsdienās saglabājušies un tiek izmantoti, lai nodrošinātu mobilos sakarus. 

Kurmāles pagasta saimnieciskajā dzīvē dominē lauksaimniecība un mežsaimnieciskā darbība. Zemnieku saimniecības attīsta jaukto lauksaimniecību (augkopību un lopkopību), lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, kā palīgnozari arī dārzkopību, mežizstrādi, kravu pārvadājumus un citas jomas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem apmēram 40 %, meža zemes – apmēram 45 % no pagasta teritorijas. Ar mežkopību, mežizstrādi un kokmateriālu pārstrādi saistīti vairāki pagasta teritorijā reģistrēti uzņēmumi, piemēram, SIA “NG Timber” (2008), SIA “Mežkopis Z” (2017), SIA “Kalnavoti SL” (2023) un citi. SIA ”Gravas prim” (1993) un tā meitas uzņēmums SIA “Oukland LV” (2010) ir viens no vadošajiem Latvijas ozolkoka grīdas dēļu ražotājiem, kuru produkcijas patēriņš ir gan Latvijā, gan Eiropā. Pasākumus, kas saistīti ar medību platību sakopšanu, meža zvēru piebarošanu un to daudzuma regulēšanu, kā arī fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanu veic medību klubi “Kurmāle” (2005) un “Goldingen A” (2006). Par privātās mežsaimniecības attīstību un īpašumu efektīvu apsaimniekošanu rūpējas Kurzemes meža īpašnieku apvienība (2005).

Vilgālē un Priedainē darbojas veikali. Attīstās tūrisma un viesmīlības nozare. 

Par daudzpusīgu uzņēmējdarbību Kurmāles pagastā liecina 2025. gadā “Lursoft” reģistrā minētie vairāk nekā 400 uzņēmumi, saimniecības un individuālie komersanti. Darbības jomas – kravu un pasažieru pārvadājumi, mehānisko transporta līdzekļu remonts, apkope un mazumtirdzniecība, dzīvojamo un nedzīvojamo namu būvniecība, jumtu ieklāšana, elektroinstalāciju ierīkošana, nekustamo īpašumu darījumu nodrošināšana, ainavu veidošana un uzturēšana, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi un konsultācijas, skaistumkopšanas pakalpojumi, tirdzniecība.   

Kurmāles pagasta Vilgāles ciemā darbojas viena no Kuldīgas novada pašvaldības izglītības iestādēm – Vilgāles sākumskola; 2015. gadā skolai tika pievienota Snēpeles filiāle. Vēsturiski tā ir Planīcas skolas mācību un audzināšanas darba turpinātāja. 1841. gadā tika atvērtas Planīcas, Zaļāsmuižas un Jāteles skolas. 1945. gadā piecklasīgā Planīcas tautskola pārdēvēta par nepilno vidusskolu, vēlāk par Planīcas sešgadīgo un septiņgadīgo skolu, no 1962. gada – Planīcas (no 1980. gada Vilgāles) astoņgadīgā skola, no 1992. gada – Vilgāles pamatskola, no 2021. gada – Vilgāles sākumskola. Skolas ēka piedzīvojusi vairākas renovācijas, ir sakopta vide, mūsdienīgs stadions un sporta halle. Mācībās tiek izmantota Montesori pedagoģiskā metodika.

Adresē “Pagastmāja” mūsdienās atrodas pagasta pakalpojumu pārvalde, bibliotēka, pagasta vēstures (ekspozīcijas tiek mainītas atbilstoši pasākumu tematikai) un Ēvalda Valtera piemiņas (atklāta 2024. gadā, aktiera dēla Raita Valtera dāvinājums) istabas. Šeit ir telpas dažādu pasākumu rīkošanai. Darbojas sieviešu vokālais ansamblis ”Atspulgs” (2020). Kurmāles pagasta bibliotēka (Kuldīgas galvenās bibliotēkas struktūrvienība) atrodas Vilgālē (ar pakalpojumu sniegšanas vietu Priedainē). Dibināta 1946. gadā, vairākkārt mainīta atrašanās vietu.

Kurmāles pagastā ir aktīva sporta dzīve. Darbojas florbola, sieviešu un vīriešu volejbola komandas. Vilgālē norisinās ikgadējās peldēšanas sacensības “Peldam Vilgālē” (kopš 2015. gada). Vilgālē ir brīvdabas estrāde.

Daudzveidīgi medicīnas pakalpojumi un kultūras pasākumi pieejami Kuldīgā. 

Kurmāles pagasts ir senās kuršu zemes Bandavas centrālā sastāvdaļa. Vēsturiskos dokumentos Kurmale pirmo reizi minēta 1253. gadā. Dažādos vēstures posmos Kurmāles pagasta teritorija ietilpa Vācu ordeņa Livonijā valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē un cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. Mūsdienu Kurmāles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ernesta muiža (Gut Ernsthof), Jāteles muiža (Gut Jatheln), Kurmāles muiža (Gut Kurmahlen), Planīcas muiža (Gut Planetzen, Alejas), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln), Vilgāles muiža (Gut Wilgahlen, Vecvilgāle) un Zaļā muiža (Gut Grunhof).

Kurmāles pagasta teritorija 19. gs. aptvēra arī daļu no tagadējā Pelču pagasta. 1939. gadā pastāvēja gan Kurmāles pagasts, gan Planīcas pagasts, kas ietilpa Kuldīgas apriņķī. Mūsdienu Kurmāles pagasta teritorija veidojusies, otrreizējās padomju okupācijas laikā pievienojot Planīcas pagastu un daļu no Turlavas pagasta, kā arī zaudējot daļu teritorijas, kura mūsdienās pieder Pelču pagastam.

1950. gadā Kurmāles un Planīcas pagastu vietā bija četras ciemu padomes – Kurmāles, Planīcas, Vārdupes un Ievkalna.

Būtiska nozīme padomju okupācijas laikā pagasta teritorijas organizācijā bija kolektīvo saimniecību veidošanai un funkcionēšanai. 1945. gadā tika izveidota kokaudzētava “Baužas”. 1948. gadā nodibināts kolhozs “Ausma”, 1949. gadā nodibināti kolhozi “Stars”, “Gaisma”, “Uzvaras rīts”, “Traktorists” un “Proletārietis”. 1950. gadā, apvienojot kolhozus “Uzvaras rīts” un “Ausma”, tika izveidots kolhozs “Padomju Latvija”. 1951. gadā, apvienojot kolhozus “Stars” un “Gaisma”, tika izveidots Ždanova vārdā nosauktais kolhozs.  1960. gadā uz kokaudzētavas “Baužas” bāzes, pievienojot tai kolhozus “Proletārietis”, ”Padomju Latvija” un Ždanova kolhozu, tika izveidota padomju saimniecība “Vilgāle”. 1974. gadā padomju saimniecībai “Vilgāle” tika pievienots kolhozs “Traktorists”.

Savas pastāvēšanas laikā padomju saimniecība “Vilgāle” nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu, tās galvenās nozares bija graudkopība, kartupeļu audzēšana, piena un liellopu gaļas ražošana, putnkopība (broileru gaļas ražošana), kā arī augļkopība. Atsevišķos laika posmos nodarbojās arī ar cūkkopību, zirgu audzēšanu un biškopību. Padomju saimniecībai ”Vilgāle“ bija sava kokaudzētava, kurā tika audzēts stādmateriāls pašu saimniecības lieldārziem un tirgum. Augļu dārzu kopīgā platība bija 150 ha, tie bija izvietoti divos masīvos – Alejās (90 ha) un Vilgāles centrā (60 ha). Uzglabāšanai tika uzcelta augļu noliktava. Kolektīvās saimniekošanas laikā pagasta teritorijā notika intensīva celtniecība. 1973. gadā apstiprināts ciema būves ģenerālplāns. Tika celtas gan ražošanas ēkas, gan dzīvojamās, tai skaitā astoņas daudzdzīvokļu mājās Vilgāles ciemā un trīs daudzdzīvokļu mājas Priedaines ciemā. Vilgāles ciema centrā 1976. gadā tika uzcelta administrācijas ēka, kurā izvietojās saimniecības vadība un speciālisti, Kurmāles ciema izpildkomiteja un Vārdupes sakaru nodaļa. 1985. gadā Vilgāles centrā ekspluatācijā tika nodots bērnudārzs 140 bērniem. Centrā darbojās bibliotēka un ēdnīca. Tika uzcelti arī ražošanas objekti – mehāniskās darbnīcas, kartupeļu glabātava (2000 tonnas) un augļu glabātava (500 tonnas). 90. gadu sākumā pārmaiņas skāra arī padomju saimniecību ”Vilgāle”. 1992. gadā tika izveidota paju sabiedrība ”Vilgāle”, kura likvidēta 1999. gadā. 2000. gadā Kurmāles pagastā reģistrētas 315 zemnieku un 183 piemājas saimniecības, kā arī 7 kokapstrādes uzņēmumi.

Valsts nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi ir Kurmāles (Meņģu) pilskalns, Kļaviņu Velnapēdas akmens-kulta vieta un Grotleju senkapi. Vietējas nozīmes – Sumaleju senkapi.

Valsts nozīmes dabas pieminekļi ir Sauleskalnu dendroloģiskie stādījumi, Vecvilgāles aleja, kā arī Baltavots un Melnavots. Abi avoti 2001. gadā iekļauti Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstā. Atrodas 200 m attālumā viens no otra pie Pļavnieku mājām. Baltavota izplūdei ir apmēram 2 m diametrs, kas atgādina verdošu smilšu katlu. No tā izplūst neliels strauts. Melnavots izveidojis apmēram 1,5 m dziļu dīķi, kura gultni klāj biezs kūdras slānis.

Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti pagasta teritorijā ir Kurmāles muižas spirta brūzis ar klēti (19. gs. vidus), vecā Kurmāles pagastmāja (19. gs. vidus, Upīškalna Pīlādžos), Vilgāles muižas kalpu māja (19. gs. vidus, Vecvilgāle), Jāteles muižas kungu māja ar aleju (19. gs. vidus), Lejas Zaļās dzirnavas, kā arī ebreju piemiņas vieta un piemiņas akmens un birzs 1941.–1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem Vārdupē (pie Kuldīgas–Vārdupes ceļa, 13. kilometrā).

Aktieris Ē. Valters dzimis Planīcas pagasta Egleniekos. Kurmāles pagastā dzimuši – keramiķe Mirdza Dreimane Mazruļļos, tēlniece Gaida Grundberga Ozolainē, Kuldīgas pilsētas valdes sekretārs un dzejnieks Mārtiņš Kalns Segļos, ķirurgs, svarcēlājs un Operas svētku rīkotājs Dainis Kalns Segļos.