Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā ilgstoši dienējušais Aleksandrs Konradi-Kondrašovs starpkaru posmā bija viens no krievu tautības virsniekiem ar ievērojamu dienesta pieredzi miera laika dienestā un kara laikā, kura zināšanas tika izmantotas pulka komandiera un citos atbildīgos amatos Latvijas armijas artilērijas daļās.

Dzimis Krievijas armijas virsnieka, Voroņežas guberņas dzimtmuižnieka Vladimira Konradi (Владимир Конради) ģimenē (tēvs sasniedza ģenerālleitnanta dienesta pakāpi), krievs, pareizticīgs. 23.02.1912. ģimene ieguva tiesības saukties uzvārdā Konradi-Kondrašovs (Конради-Кондрашов). 06.1900. beidza Polockas kadetu korpusa (Полоцкий кадетский корпус) mācību kursu, 09.1900.–08.1903. mācījās un ar I šķiru beidza Konstantīna artilērijas skolu (Константиновское артиллерийское училище) Pēterburgā. 29.01.–10.06.1926. mācījās un beidza Latvijas armijas speciālos artilērijas virsnieku kursus.

Precējies ar Katrīnu (Jekaterinu) Vikmani, pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), bērni Marija, Vladimirs (Latvijas armijas virsleitnants; pēc kara ASV), Aleksandrs (Latvijas armijas leitnants, miris ieslodzījumā Noriļskā); šķīries 01.1933.; otrreiz precējies 04.1933. ar Katrīnu (Jekaterinu) Maksimoviču, dēls Mihails (pasniedzējs, bioloģijas zinātņu doktors Latvijā).

Brāļi Grigorijs Konradi-Kondrašovs (Григорий Владимирович Конради-Кондрашов) un Sergejs Konradi-Kondrašovs (Сергей Владимирович Конради-Кондрашов; 08.1915. kritis kaujā) – arī Krievijas armijas artilērijas kadra (profesionāli) virsnieki.

Mācību laikā kadetu korpusā paaugstināts par vicefeldfēbeli, 12.09.1900. pēc kadetu korpusa beigšanas iestājās karadienestā Krievijas armijā (karaskolā). Mācību laikā artilērijas skolā paaugstināts par portupejjunkuru (junkuru unteroficieri). Pēc artilērijas skolas beigšanas no 08.1903. virsnieks (podporučiks) 29. kājnieku divīzijas 29. artilērijas brigādē Rīgā. 09.1904. divu brigādes divizionu sastāvā nosūtīts uz karu ar Japānu Tālajos Austrumos 8. armijas korpusa sastāvā, 10.1904. ieradās, piedalījās Sandepū (01.1905.), Mukdenas u. c. kaujās Krievijas karaspēka Rietumu grupas sastāvā. Poručiks (09.1905.). Pēc kara brigāde atgriezās pastāvīgajā novietojumā Rīgā. Štābkapteinis (1910). No 1912. gada periodiski bija baterijas komandiera vietas izpildītājs. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 08.1914. brigādes un 20. armijas korpusa sastāvā no Rīgas nosūtīts uz Ziemeļrietumu fronti Austrumprūsijā, 4. baterijas vecākais virsnieks, kauju laikā divus mēnešus bija baterijas komandiera vietas izpildītājs. 05.11.1914. (07.1915. par to apbalvots ar Svētā Jura ordeni), kad kājnieku pulka bataljonam neizdevās izsist ienaidnieka rotu no Grosjodupes ciema akmens celtnes, izvilka lielgabalu 400 soļu distancē un, neraugoties uz spēcīgo šauteņu uguni, personīgi vadīja trāpīgu šaušanu, piespiežot padoties dzīvus palikušos divus vācu virsniekus un 67 karavīrus (rotu), kuri apstiprināja, ka padevušies vienīgi dēļ lielgabala uguns. Pēc tam piedalījās kaujās Polijā, kur 21.02.1915. krita vācu gūstā brigādes un 20. armijas korpusa sastāvā. 07.03.1915. no gūsta izbēga, atgriezās Krievijas karaspēkā. No 03.1915. baterijas komandiera vietas izpildītājs, pēc tam vecākais virsnieks no jauna formējamajā 29. artilērijas brigādē. 19.05.1915. komandēts uz Konstantīna artilērijas skolu Petrogradā, ieradās 07.1915., kursa virsnieks (atstājot 29. artilērijas brigādes sarakstos). Kapteinis (02.09.1915.; par izbēgšanu no gūsta). 01.12.1915. apstiprināts par skolas 1. junkuru baterijas jaunāko virsnieku. Gvardes kapteinis (1916; apakšpulkvedim atbilstoša dienesta pakāpe). Krievijas armijas dienestu atstāja pēc lielinieku režīma nodibināšanas 1917. gada beigās (19.11.1917. Konstantīna artilērijas skola izformēta).

17.11.1920. Rīgā iestājās Latvijas armijā (pulkvedis-leitnants), Galvenās artilērijas pārvaldes virsnieku rezervē. 22.02.1921. pārvietots uz Daugavgrīvas artilēriju, 02.03.1921. piekomandēts Galvenajai artilērijas pārvaldei, 30.05.1921. iecelts par Traktoru baterijas vecākā virsnieka vietas izpildītāju. No 01.07.1921. Artilērijas virsnieku (bateriju komandieru) kursu grupas vadītāja vietas izpildītājs. 08.02.1922. oficiāli pārvietots no Daugavgrīvas artilērijas uz Artilērijas virsnieku kursiem. Vairākkārt ilgstoši (22.04.–02.10.1922., 19.05.–23.06.1923., 25.03.–14.04.1924. u. c.) kursu priekšnieka vietas izpildītājs. No 23.06.1923. bija arī Kara skolas štata un organizācijas komisijas pārskatīšanas komisijas loceklis. 26.05.1924. iecelts par Vidzemes artilērijas pulka 1. diviziona komandieri Rīgā. Vairākkārt pulka komandiera vietas izpildītājs. 1925. gadā pulka virsnieku šaušanas sacensībās ar pistoli ieguva 1. vietu. No 26.07.1926. arī pulkā izveidotās gaismas uztvērēju komandas vadītājs. No 14.06.1927. Kurzemes artilērijas pulka komandieris Liepājā. Pulkvedis (18.11.1927.). Vairākkārt Kurzemes divīzijas komandiera un Liepājas garnizona priekšnieka vietas izpildītājs. 10.12.1932. dienesta labā atbrīvots no pulka komandiera amata un iecelts par Artilērijas virsnieku kursu grupas vadītāju Rīgā, no 12.04.1934. Smagās artilērijas pulka diviziona komandieris Rīgā (iespējams, pārcelšana saistīta ar iepriekšējā gada atestācijā atzīmēto vienaldzību pret dienesta pienākumu izpildi, vājās valsts valodas zināšanas, laikrakstu lasīšanu tikai krievu valodā un ieteikto pārcelšanu ierindas dienestā). Ārpus dienesta kursos uzdots izstrādāt artilērijas piederumu, rezerves daļu, munīcijas iekraušanas (transportēšanas) nolikumu. Rakstīja par artilērijas jautājumiem militārajā periodikā (žurnālā “Artilērijas Apskats”). Pēc autoritārā valsts apvērsuma 03.07.1934. atvaļināts sakarā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu ar tiesībām nēsāt karavīra ietērpu. Dzīvoja Slokā un Rīgā. Privāti strādāja par krievu valodas skolotāju. Saņēma pensiju.

Vācu okupācijas laikā 1941.–1944. gadā transporta kantora vadītājs. Pēc Otrā pasaules kara matemātikas skolotājs 3. Pleskodāles bērnu namā. Atlaists no darba kā politiski neuzticams.

Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā novietotajā Krievijas armijas daļā ilgstoši dienējušais A. Konradi-Kondrašovs starpkaru posmā bija viens no krievu tautības virsniekiem ar ievērojamu dienesta pieredzi miera laika dienestā un kara laikā, kas tika izmantota dienestā Latvijas armijas artilērijas daļās. Visumā priekšniecības sniegtās ikgadējās atestācijas bija labas, atskaitot dažkārt atzīmēto apstākli par neiedziļināšanos jaunākajos artilērijas nozares sasniegumos un turēšanos pie Krievijas armijā apgūtajiem, novecojušajiem artilērijas darbības pamatprincipiem.

Par kaujas nopelniem karā ar Japānu A. Konradi-Kondrašovs apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), par kaujas un dienesta nopelniem miera laikā un Pirmā pasaules kara kaujās – ar Svētā Jura ordeni (IV šķira), Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira), par dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).