Raupjais asmalis ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas. Tas ir sastopams Eirāzijas lielākajā daļā mežu joslā, kā arī Ziemeļāfrikā. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, raupjajam asmalim ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Vaboles ir plakanas, matētas, brūnas līdz melnbrūnas ar īsām kājām un taustekļiem. Priekškrūšu vairoga un segspārnu sāni biezos sariņos un zobiņos, segspārni ar neizteiktiem gareniskiem vaļņiem. Sastopams vecos, skrajos skujkoku mežos. Vaboles un kāpuri dzīvo zem skujkoku kritalu mizas un specifiskajās koksni sadalošajās sēnēs, kas uz tās aug. Latvija atrodas raupjā asmaļa izplatības areāla pamatdaļā. Šī suga savas ekoloģiskās specifikas dēļ visur ir sastopama ļoti reti.

Raupjais asmalis pieder pie asmaļu Trogossitidae dzimtas Calityinae apakšdzimtas. Agrākie dati par asmaļu dzimtas izcelsmi ir no juras perioda vidus, kas liek secināt, ka dzimta ir radusies vismaz pirms 170,3–168,3 miljoniem gadu. Ģints Calytis asmaļu fosilijas pagaidām nav atrastas.

Raupjais asmalis ir neliela, līdz 10 mm gara vabole ar dorsoventrāli stipri saplacinātu, eliptisku, brūnu vai melnbrūnu ķermeni. Galva un priekškrūšu vairogs biezā punktējumā un grumbuļaini. Segspārni salīdzinoši skrajāk punktēti, ar dažiem neizteiktiem un pārtrauktiem gareniskiem vaļņiem, sariņiem un sīki sarainiem zobiņiem. Priekškrūšu vairoga un segspārnu sāni zobiņos un biezos, pussavītos sariņos. Kājas īsas, parasti paslēptas zem segspārniem. Kāpurs balts, ar mazu galvu un īsām urogomfām – pāra izaugumiem ķermeņa galā. Kāpuru attīstība ilgst aptuveni divus gadus.

Raupjais asmalis ir stenotops (organisms, kas ir pielāgojies šauram vides apstākļu diapazonam), apdzīvo skujkoku, pārsvarā priežu, mežus. Vecie piekrastes sili uz piejūras kāpām vai osiem ir raupjā asmaļa biotops Ziemeļeiropā. Latvijā attīstība notiek uz priedēm, bet saskaņā ar literatūras datiem tas ir sastopams arī uz eglēm. Vabole ir saistīta ar antrodiju (Antrodia) ģints koksni sadalošām sēnēm, kas aug atklātās, saules apspīdētās vietās uz sausām vai pussausām kritalām. Labprāt izvēlas stumbrus, kas ir nokrituši, bet neguļ uz zemes un balstās uz zariem vai citiem kokiem. Kāpuri attīstās zem stipri satrupējušo, sēņu micēliju cauraugušo un sauso skujkoku kritalu un pusnokritušo sausokņu mizas. Raupjais asmalis sava retuma un piesaistes reti sastopamai dzīvotnei – pusnokritušiem kokiem – dēļ ir iekļauts Centrāleiropas pirmatnējo mežu relikto sugu sarakstā.

Raupjā asmaļa izplatības areāls ir ļoti liels – no Centrāleiropas līdz Austrumsibīrijai un no Fenoskandijas līdz Āfrikas kalnainajiem ziemeļiem. Latvija atrodas sugas izplatības areāla pamatdaļā, tā ir sastopama gandrīz visās Latvijas kaimiņvalstīs, bet visur ir reta. Latvijā raupjā asmaļa izplatība ir izpētīta nepilnīgi, atradnes ir zināmas tikai piejūras mežos valsts centrālajā un ziemeļrietumu daļā. Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un to pārmaiņām nav veikti, bet populācija noteikti ir maza, ņemot vērā sugas dzīvotnes retumu un sadrumstalotību.

Nav kvantitatīvu datu par raupjā asmaļa populācijas dinamiku Latvijā. Eiropas reģionālā populācija nepārtraukti samazinās. Latvijā raupjā asmaļa atradnes apdraud atmirušo skujkoku, kritalu un sausokņu daudzuma mazināšanās mežos, tostarp mežizstrādes un malkas ievākšanas dēļ. Sugas dzīvotne ir sastopama reti pat dabiskos, aizsargājamos mežos. Dzīvotne ir arī īslaicīga – nokaltis koks sugai ir piemērots tikai dažus gadus un tikai noteiktā koksnes sadalīšanās pakāpē. Somijā un Zviedrijā raupjo asmali apdraud arī augsnes skarifikācija, lai sagatavotu to koksnes plantācijām.

Latvijā pašlaik netiek aizsargāta, bet ir ieteikts raupjo asmali iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā sugu, kuras atradņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Eiropas mērogā sugai ir noteikta Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) kategorija VU (Vulnerable jeb jutīga suga). Arī Latvijas mērogā suga atbilst kategorijai VU. Tas nozīmē, ka sugai Latvijā drīz var draudēt izmiršana, ja vien neuzlabosies apstākļi, kuru pasliktināšanās dēļ tās izdzīvošana un vairošanās ir apdraudēta.