AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 2. jūnijā
Kristiāns Girvičs

Māris Verpakovskis

(15.10.1979. Liepājā)
viens no ievērojamākajiem latviešu futbolistiem; uzbrucējs, Latvijas valstsvienības visu laiku rezultatīvākais spēlētājs

Saistītie šķirkļi

  • futbols
  • futbols Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās
  • 2.
    Sportista karjera
  • 3.
    Latvijas izlasē
  • 4.
    Pēc spēlētāja karjeras
  • 5.
    Spēlētāja raksturojums
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Attēlojums literatūrā
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās
  • 2.
    Sportista karjera
  • 3.
    Latvijas izlasē
  • 4.
    Pēc spēlētāja karjeras
  • 5.
    Spēlētāja raksturojums
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Attēlojums literatūrā
Izcelšanās

Dzimis Liepājā Ilmāra un Jeļenas Verpakovsku ģimenē, māsa – Liene. Tēvs Ilmārs Verpakovskis bija viens no ievērojamākajiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempionāta meistarkomandas Liepājas “Zvejnieks” spēlētājiem, aizvadot arī vienu spēli atjaunotajā Latvijas valstsvienībā. 1998. gadā M. Verpakovskis absolvēja J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu. Divas reizes precējies, trīs bērnu tēvs – meitas Paula un Lora, dēls Marsels.

Sportista karjera

Ar futbolu sāka nodarboties Liepājā, pirmais treneris – Manfrēds Jaunskalže. Jau 16 gadu vecumā 26.05.1996. M. Verpakovskis Liepājas kluba “Baltika” sastāvā debitēja Latvijas čempionāta virslīgā spēlē pret Rīgas komandu “Universitāte” (1:2). Pirmās divas sezonas Liepājas komandā jaunais futbolists spēlēja reti, laiku pa laikam nākot laukumā uz maiņu, bet 1998. gada sezonā M. Verpakovskis jau spēlēja vairāk, gūstot savus pirmos divus vārtus virslīgā un palīdzot “Liepājas metalurgam” izcīnīt Latvijas čempionātā otro vietu. Nākamajās divās sezonās “Liepājas metalurga” sastāvā M. Verpakovskis vēlreiz izcīnīja Latvijas virslīgas sudraba un bronzas medaļas, bet pirms 2001. gada sezonas liepājnieks pievienojās tā laika nemainīgajiem valsts čempioniem “Skonto”, Rīgas kluba rindās trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu. 2002. un 2003. gadā M. Verpakovski atzina par Latvijas čempionāta labāko uzbrucēju, bet 2003. gadā arī par virslīgas labāko spēlētāju. Šajā sezonā viņš virslīgā guva 22 vārtus, izceļoties ar trim vārtu guvumiem arī līderu divcīņā pret “Liepājas metalurgu” (24.08.2003.; 5:1).

2004. gada janvārī M. Verpakovskis pievienojās slavenākajam Ukrainas klubam Kijivas “Dinamo”, noslēdzot līgumu uz pieciem gadiem. 2004. gada rudenī M. Verpakovskis debitēja nozīmīgākajā Eiropas klubu kontinentālajā turnīrā UEFA Čempionu līgā (UEFA Champions League), 03.11.2004. Kijivā 83 tūkstošu skatītāju klātbūtnē izceļoties ar vārtu guvumu spēlē ar titulētāko Eiropas klubu Madrides “Real” (2:2). Pēc veiksmīgā pirmā gada Kijivā M. Verpakovskis pāris nākamajās sezonās zaudēja vietu “Dinamo” pamatsastāvā, līdz 2007. gada janvārī Ukrainas klubs latvieti uz pusgadu izīrēja Spānijas augstākās līgas vienībai “Getafe”. Pēc tam M. Verpakovskis uz īres tiesībām aizvadīja pa sezonai Horvātijā (“Hajduk”, 2007–2008), Spānijā (“Celta”, 2008–2009) un divas sezonas Grieķijā (“Ergotelis”, 2009–2011). 2011. gada jūnijā M. Verpakovskis pārgāja uz Azerbaidžānas klubu “Baku”, bet 2013. gada janvārī uz gadu atgriezās Grieķijas komandā “Ergotelis”.

2014. gada sākumā M. Verpakovskis kļuva par jaunizveidotās Latvijas čempionāta virslīgas futbola kluba “Liepāja” prezidentu, taču pirmajā sezonā viņš dažreiz arī devās laukumā, deviņos čempionāta mačos gūstot vienus vārtus. 2015. gada virslīgas sezonas pēdējās kārtas mačā pret BFC “Daugavpils” (1:0) M. Verpakovskis svinīgā atmosfērā oficiāli noslēdza profesionālā futbolista karjeru, kas gan bija viņa vienīgā spēle čempionātā.

Latvijas izlasē

Spēlējis dažāda vecuma Latvijas jauniešu izlasēs, 09.06.1999. M. Verpakovskis 19 gadu vecumā debitēja Latvijas valstsvienības sastāvā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē Atēnās, ar gūtajiem vārtiem palīdzot izcīnīt uzvaru 2:1 pār Grieķiju. M. Verpakovska zvaigžņu brīdis pienāca 2003. gada rudenī, kad lielā mērā tieši liepājnieka rezultatīvā spēle ļāva Latvijas izlasei sensacionāli izcīnīt ceļazīmi uz 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīru. “Euro 2004” atlases turnīrā M. Verpakovskis piedalījās visās desmit spēlēs un guva sešus vārtus, izceļoties ar pieciem rezultatīviem sitieniem pēdējos četros izšķirošajos mačos. Vispirms 2003. gada septembrī M. Verpakovskis ar diviem vārtu guvumiem nodrošināja uzvaru 3:1 Rīgā pār Ungāriju, bet pēc mēneša viņš guva vienīgos vārtus viesu mačā ar Zviedriju (1:0), ļaujot izcīnīt otro vietu kvalifikācijas grupā un tiesības aizvadīt pārspēles par vietu finālturnīrā pret Pasaules kausa bronzas medaļu ieguvējiem Turciju. Pirmajā mačā Rīgā 15.11.2003. M. Verpakovskis guva vienīgos vārtus (1:0), bet atbildes mačā Stambulā 20.11.2003. viņš panāca neizšķirtu 2:2, Latvijas izlasei izcīnot uzvaru divu spēļu summā. Nākamajā vasarā “Euro 2004” finālturnīrā 15.06.2004. M. Verpakovskis guva vēsturiskus vārtus, izvirzot komandu vadībā pirmajā mačā pret Čehiju (1:2). Latviešu uzbrucējs spilgti aizvadīja arī otro čempionāta spēli pret Vāciju, lai gan šoreiz neguva vārtus, bet Latvijas komanda izcīnīja sensacionālu neizšķirtu 0:0 pret Eiropas titulētāko futbola izlasi.

M. Verpakovskis turpināja spēlēt Latvijas izlasē līdz pat 2014. gadam, pēdējo reizi valstsvienības rindās izejot laukumā dzimtajā Liepājā 29.05.2014. Baltijas kausa mačā pret Igauniju (0:0). Ar 29 gūtajiem vārtiem M. Verpakovskis kļuva par valstsvienības visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Šo rekordu viņš sasniedza 13.10.2007., gūstot divus vārtus Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačā Reikjavīkā pret Islandes izlasi (4:2) un apsteidzot Ēriku Pētersonu, kurš pirms Otrā pasaules kara valstsacīkstēs guva 21 vārtus. Aizvadījis 104 valstsacīkstes, M. Verpakovskis ir sestais spēlēm bagātākais Latvijas izlases spēlētājs vēsturē.

Pēc spēlētāja karjeras

Kad 2014. gada janvārī finansiālo problēmu dēļ darbību pārtrauca divkārtējā Latvijas čempionvienība “Liepājas metalurgs”, M. Verpakovskis vēl spēlēja Grieķijā, taču nolēma pārtraukt profesionālā futbolista karjeru un atgriezties dzimtenē, lai Kurzemes lielākajā pilsētā piedalītos jaunā futbola kluba “Liepāja” veidošanā. Jaunizveidotais klubs ieņēma “Liepājas metalurga” vietu Latvijas čempionāta virslīgā, bet M. Verpakovskis ieņēma FK “Liepāja” prezidenta amatu. Jau otrajā darbības sezonā FK “Liepāja” kļuva par 2015. gada Latvijas čempionvienību.

2018. gada novembrī M. Verpakovskis pameta Liepājas klubu, kļūstot par cita virslīgas kluba “RFS” ģenerāldirektoru.

Spēlētāja raksturojums

Augumā nelielais uzbrucējs izcēlās ar teicamām ātruma dotībām un labu bumbas pārvaldīšanu skrējienā, nereti gūstot vārtus pēc iespaidīgiem individuālajiem reidiem. “Euro 2004” laikā vācu prese M. Verpakovski nodēvēja par “latviešu raķeti”.

Novērtējums

2003. gada izskaņā M. Verpakovskis tika izvēlēts par “Eiropas gada cilvēku Latvijā”. 2003. un 2004. gadā M. Verpakovski atzina par gada labāko Latvijas futbolistu.

Attēlojums literatūrā

2022. gadā iznāca autores Lindas Apses par futbolistu sarakstītā grāmata “Manas [ie]spējas – Māris Verpakovskis”. 

Saistītie šķirkļi

  • futbols
  • futbols Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Apse, L., Manas [ie]spējas – Māris Verpakovskis, Rīga, MM21, 2022.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Girvičs, K., Mūsu lielās spēles, Rīga, Latvijas Futbola federācija, 2020.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rubenis, M., Latvijas futbola ceļš uz Portugāli, Rīga, Jumava, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Kristiāns Girvičs "Māris Verpakovskis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-M%C4%81ris-Verpakovskis (skatīts 02.06.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-M%C4%81ris-Verpakovskis

Šobrīd enciklopēdijā ir 5758 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana