Asari apdzīvo dažāda izmēra un trofijas pakāpes lēni tekošas upes vai to posmus un ezerus, mākslīgi veidotas ūdenstilpes, iesāļas jūras un to piekrastes ūdeņus. Neliela izmēra īpatņi parasti labprāt izvēlas ar dažādiem ūdensaugiem aizaugušus līčus un ūdenstilpju litorāli, lielāki īpatņi parasti apdzīvo atklātos ūdeņus. Var paciest jūras ūdeņus ar sāļumu līdz 10 promilēm. Asari bieži sastopami pie dažādām mākslīgi veidotām struktūrām (tiltu balstiem, pāļiem), ūdenī iekritušiem kokiem, to saknēm un tamlīdzīgi. Asaru ikri var izdzīvot un attīstīties, kad ūdens pH ir ap 5,0, bet pieaugušie īpatņi var izdzīvot pat pie mazākām pH vērtībām. Līdz ar to daudzos ezeros ar skābu ūdeni, piemēram, purvainos apvidos, asaris var būt viena no dažām ūdenstilpi apdzīvojošām zivju sugām vai pat vienīgā zivju suga. Tas daļēji nosaka asaru salīdzinoši plašo izplatību.
Asaris ir vizuāls plēsējs, kas maina savu barošanās uzvedību un izvēlēto barību, augot un palielinoties ķermeņa (mutes) izmēriem. Tas ir oportūnisks plēsējs, kas labi pielāgojas ūdenstilpei raksturīgajai barības bāzei konkrētajā sezonā. Dzīvojot un barojoties mēdz veidot aptuveni vienāda ķermeņa izmēra barus, izņemot lielākus indivīdus, kas veido nelielus, pāris īpatņu lielus barus vai dzīvo atsevišķi. Jaunie īpatņi pārtiek galvenokārt no zooplanktona. Sasniedzot vairākus centimetrus lielu garumu, uzturā sāk lietot zoobentosu, bet, sasniedzot aptuveni 11 cm garumu, uzturā var sākt parādīties zivju mazuļi. Laiks, kad asaris kļūst par zivjēdāju, ir atkarīgs no konkrētās ūdenstilpes īpatnībām (barības objektu, tai skaitā zivju mazuļu, pieejamības, savstarpējo sugas īpatņu un starpsugu konkurences) un individuālu īpatņu barošanās uzvedības. Pieaugušie īpatņi (> 25 cm), ja iespējams, pārsvarā barojas ar neliela izmēra barus veidojošām zivīm (vīķes, asari, mailītes, raudas, auslejas, trīsadatu un deviņadatu stagari, reņģes, apaļie jūrasgrunduļi u. c.), vēžveidīgajiem un ūdens kukaiņiem; lielākie īpatņi var pārtikt tikai no zivīm. Aktīvāk barojas diennakts gaišajā laikā, tai skaitā krēslā un rītausmā. Par barības resursiem pirmajos dzīves gados konkurē ar dažādu zivju sugu (tajā skaitā raudu u. c. karpveidīgo zivju) jaunuļiem. Pieaugot konkurē ar citām plēsīgajām zivju sugām: zandartu, līdaku un citām.