Pasaulē ir sastopama 641 ģints un 4975 sugas. Latvijā segzirnekļu dzimtu pārstāv 83 ģintis un 180 sugas.

Šī dzimta tiek uzskatīta par sugām visbagātāko. Dzimtas pārstāvji ir izplatīti visā pasaulē, bet lielākā sugu daudzveidība konstatēta Ziemeļu puslodē.

Pasaulē ir sastopama 641 ģints un 4975 sugas. Eiropā no šīs dzimtas sastopamas 224 ģintis ar 1396 sugām. Latvijā segzirnekļu dzimtā sastopamas 83 ģintis un 180 sugas. 

Segzirnekļu dzimtu pārstāv maza līdz vidēji liela izmēra (1–10 mm) zirnekļi. Visvairāk sastopami maza izmēra zirnekļi, kurus ir apgrūtināti noteikt sīko pazīmju dēļ.

Novērojams dzimumdimorfisms – visbiežāk mātītes ir lielākas par tēviņiem, bet dažām sugām ir izmēros lielāki tēviņi un mazākas mātītes, piemēram, Linyphia triangularis. Šīs sugas tēviņi mātītes tīklā pirms pārošanās arī dominēs, tas ir, ja būs iekritis kāds kukainis, to notiesās atnākušais tēviņš, turklāt tēviņš var arī mātītes veidoto tīklu iznīcināt, tādējādi samazinot iespēju citiem tēviņiem pāroties ar šo mātīti.

Starp tēviņiem un mātītēm novērojamas arī citas ķermeņa daļu atšķirības. Piemēram, ir Walckenaeria ģints tēviņi, kuriem acis ir izvietotas uz galvkrūšu izaugumiem (pauguriem), mātītēm savukārt šādi pauguri nav novērojami. Vēl Walckenaeria ģints tēviņiem uz galvkrūšu virspuses atrodas rieva, kurā tie pārošanās laikā izdala šķidrumu. Pārošanās procesā mātīte novieto heliceras šajā spraugā un barojas ar šķidrumu. Iespējams, tas palielina tēviņa iespēju aizbēgt un pāroties ar citām mātītēm.

Dažu segzirnekļu sugu tēviņiem uz helicerām atrodams stridulācijas orgāns skaņas radīšanai – berzējot vienu heliceru gar otru, rodas skaņa, ko uztver apkārtesošie zirnekļi.

Zirnekļiem ir vienkāršas acis, bet ir atklāts, ka acīs atrodams tapetum slānis, kas palīdz atstarot gaismu un redzēt apkārtējo vidi labāk. Segzirnekļiem redze nav labi attīstīta, bet tie spēj atšķirt tumsu no gaismas un organismu kustību.

Segzirnekļu dzimtas zirnekļi veido segveida tīklus tuvāk augsnes slānim, bet ir sugas, kas apdzīvo augstākus veģetācijas slāņus (tajā skaitā krūmu un koku stāvu) vai veido tikai daļu no segzirnekļiem raksturīgā tīkla, vai tīklu neveido vispār. Ķeramtīkls tiek veidots vairākas dienas. Tāpēc, ja kāda daļa tiek bojāta, tīkls saglabā funkciju, jo sastāv no vairākām daļām: vidus daļas, kas ir galvenais elements tīklā, un no tās atejošiem pavedieniem, kas kopā veido biezu pavedienu kopu. Vasaras beigās un rudenī no rītiem atklātākās vietās šos tīklus ir iespējams redzēt ļoti labi, jo tie ir aplipuši ar rasas pilieniem.

Segzirnekļu tīkls ir izturīgs arī pret nelabvēlīgiem vides apstākļiem un kalpo ilgāku laiku, piemēram, salīdzinājumā ar riteņzirnekļu tīklu. Medījumu tīklā zirneklis gaida, atrodoties zem tā. Segzirnekļi tiek uzskatīti par nozīmīgiem augu kaitēkļu (tieši kukaiņu) skaita samazinātājiem.

Uz ūdens virsmas šos zirnekļus nevar sastapt, jo tiem nav anatomisku pielāgojumu ūdens virsmu pārvarēšanai. Šie zirnekļi ir ceļotāji – gan nepieaugušie, gan pieaugušie zirnekļi spēj lidot (ballooning) ar tīmekļa pavediena palīdzību, tādējādi pārvarot lielus attālumus. Kā pavadošie organismi reizēm tiem līdzi ceļo arī sīkas ērces. Zirnekļiem lidošana palīdz atrast jaunas vietas, kur veidot tīklus un baroties.

Ir segzirnekļu sugas, kuras ir aktīvas tieši gada aukstajā periodā. Piemērs ir suga Leptothrix hardyi. Dzimtā atrodamas arī sugas, kuras spējīgas ātri mainīt ķermeņa krāsojumu atkarībā no vides, piemēram, suga Floronia bucculenta.

Tiek uzskatīts, ka segzirnekļi ir radušies apmēram pirms 150 miljoniem gadu, krīta periodā. Šobrīd zirnekļu sugu skaita ziņā pasaulē ieņem otro vietu.