AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 7. septembrī
Inese Cera

riteņzirnekļi

riteņzirnekļi Araneidae pieder pie zirnekļu Araneae kārtas un atrodas Araneomorphae infrakārtā

Saistītie šķirkļi

  • arahnoloģija
  • arahnoloģija Latvijā
  • augstākie zirnekļi
  • zirnekļi Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Klasifikācija
  • 3.
    Vispārīgs raksturojums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Klasifikācija
  • 3.
    Vispārīgs raksturojums
Kopsavilkums

Latvijā riteņzirnekļu dzimtu pārstāv 17 ģintis un 36 sugas.

Klasifikācija

Pasaulē Araneidae ir 200 ģintis un 3181 sugas, zirnekļu sugu kopskaita ziņā ir trešajā vietā. Eiropā no šīs dzimtas sastopamas 30 ģintis ar 119 sugām. Latvijā riteņzirnekļu dzimtā ir 17 ģintis un 36 sugas. 

Vispārīgs raksturojums

Riteņzirnekļu dzimtas nosaukums izsaka, ka tās pārstāvji veido riteņiem līdzīgus tīklus, kas pret zemi novietoti vertikāli. Starp šīs dzimtas pārstāvjiem novērojamas gan dažādas ķermeņa formas, gan arī tīklu modifikācijas (ne tikai klasiski riteņtīkli). Lielāka krāsainība, formu daudzveidība un dažādi tīkla pielāgojumi barības ķeršanai būs novērojami tropos dzīvojošajiem riteņzirnekļiem.

Nepieaugušie zirnekļi veido nelielus tīklus, savukārt pieaugušie – lielākus, turklāt nepieaugušajiem raksturīgs, ka tie tīklos veido vairāk radiālo pavedienu salīdzinājumā ar pieaugušajiem zirnekļiem. Starp sugām atšķiras arī tīklu novietošanas augstums. Tā, piemēram, Araneus marmoreus tīkls būs augstāk no zemes (50–70 cm), savukārt Argiope bruennichi – tuvāk zemei. Pirmās sugas tīklā visbiežāk iekritīs dažādi divspārņi, otrās – sienāži, siseņi. Turklāt Argiope ģints zirnekļu tīkli atšķiras no citiem tīkliem ar tajos atrodamo stabilimentum: biezāks tīmekļa pavedienu apkopojums zigzaga (Argiope ģintī) vai citā formā (citām ģintīm) abpus tīkla centram virzienā no zemes uz debesīm. Šī struktūra atstaro ultravioleto gaismu, imitējot ziedu atstaroto gaismu, un pievilina apputeksnētājus, taču tā atbaida putnus.

Lielākā daļa riteņzirnekļu dzimtas sugu tīklus būvē dienas laikā, turklāt atjauno tīklu katru dienu – apēd iepriekšējo un izveido jaunu vecā tīkla vietā. Zygiella ģints sugas tīklu veido naktī, turklāt arī aukstajā gada periodā.

Tīkls ar zirnekli ir savienots ar signālpavedienu, tādējādi zirneklis var saprast, vai tīklā ir iekritis kāds kukainis. Vai, piemēram, Nephila ģints gadījumā, tīklā ienācis pāroties gatavs tēviņš. Zirneklis tīklā sēž vai nu tīkla vidusdaļā ar galvkrūtīm uz leju, vai ir paslēpies tīkla ārējā malā kādā paslēptuvē.

Rudenī Latvijas apstākļos riteņzirnekļi mēdz ieceļot mājās un veidot tīklus vietās, kur pieejama barība.

Ar riteņzirnekļiem veikti vairāki eksperimenti, lai noskaidrotu to tīklu aušanas meistarību. Novērots, kā zirneklis veidos tīklu, ja tam iztrūks kāda no kājām, tāpat arī novērota tīkla veidošana pēc narkotisko vielu ievades. Kāju trūkuma gadījumā tīkla veidošanas procesu tas neietekmēja, bet narkotisko vielu iespaidā tīkla konstrukcija mainījās.

Argiope ģints sugām pārošanās notiek īsi pēc pēdējās ķermeņa apvalka maiņas, kamēr apvalks ir mīksts un elastīgs. Vēlāk kopulācija nav iespējama, jo mātītes ārējie dzimumorgāni ir sklerotizējušies (sacietējuši) un spermas ievade epigīnā nav iespējama.

Nephila ģints zirnekļu tīkli dažreiz kalpo kleptoparazītiem – zirnekļiem, kas apdzīvo citu zirnekļu veidotos tīklus. Senatnē Nephila ģints tīklus, pateicoties to lielajam izmēram un stiprumam, Papua-Jaungvinejas iedzīvotāji izmantojuši zivju ķeršanai. Savukārt Nephila clavata sugas tīklos esošais proteīns kalpo dažādu eksperimentu veikšanai, tajā skaitā vēža ārstēšanai. Uz tīmekļa pavedieniem atrodami toksīni, arī neirotoksīni, kas zirnekļiem padara efektīvāku barības noķeršanu.

Riteņzirnekļu izcelšanās varētu būt notikusi pirms 110–130 miljoniem gadu krīta periodā.

Saistītie šķirkļi

  • arahnoloģija
  • arahnoloģija Latvijā
  • augstākie zirnekļi
  • zirnekļi Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Foelix, R., Spider Biology, Cham, Springer Nature, 2025.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Gonzaga, M.O. et al., ‘Modification of Nephila clavipes (Araneae Nephilidae) webs induced by the parasitoids Hymenoepimecis bicolor and H. robertsae (Hymenoptera Ichneumonidae)’, Ethology Ecology & Evolution, 22/2, 2010, pp. 151–165.
  • Platnick, N.I., Spiders of the World. A Natural History, London, Ivy Press, 2020.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Inese Cera "Riteņzirnekļi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/299985-rite%C5%86zirnek%C4%BCi (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/299985-rite%C5%86zirnek%C4%BCi

Šobrīd enciklopēdijā ir 5990 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana