Liepājas pilsēta 1899. gadā izveidoja Liepājas sieviešu ģimnāziju, reorganizējot Liepājas augstāko meiteņu skolu. Mācību valoda ģimnāzijā bija krievu valoda. Tajā bija septiņas ģimnāzijas pamatklases un astotā pedagoģiskā klase mājskolotāju sagatavošanai. Pirmā pasaules kara laikā ģimnāziju evakuēja uz Krieviju, kur tā darbojās līdz 1918. gadam. Liepājā tās darbība vairs netika atjaunota.

Līdz 1917. gadam Liepājas sieviešu ģimnāzija bija pakļauta Krievijas Impērijas Tautas apgaismošanas ministrijai, Rīgas mācību apgabala kuratoram un Liepājas pilsētas pārvaldei. Ģimnāzija darbojās saskaņā ar tās statūtiem, kas noteica skolnieču uzņemšanas kārtību, uzvedības noteikumus, prasības pedagoģiskajam personālam, kā arī mācību saturu un organizāciju.

Ģimnāzijas darbu un mācību procesu organizēja un vadīja ģimnāzijas priekšniece, pedagoģiskā padome un kolēģija. Pedagoģiskā padome bija atbildīga par mācību procesa organizēšanu un skolotāju ievēlēšanu, savukārt kolēģija – par ģimnāzijas priekšnieces ievēlēšanu, kā arī mācību iestādes saimniecisko un finanšu jautājumu risināšanu.

Liepājas ģimnāzijas izveide bija cieši saistīta ar Liepājas meiteņu skolu attīstību. Pirmo Liepājas meiteņu skolu izveidoja 1808. gadā kā viengadīgu mācību iestādi. Turpmākajos gados skolu vairākkārt reorganizēja: 1821. gadā – par meiteņu skolu ar divām klasēm, 1845. gadā – par meiteņu skolu ar trim klasēm, bet 1846. gadā – par Liepājas augstāko meiteņu skolu ar četrām klasēm, kurā sagatavoja mājskolotājas. Pieaugot prasībām mājskolotāju sagatavošanai, ko vairs nespēja nodrošināt augstākās meiteņu skolas mācību programma, Liepājas pilsētas dome 1897. gadā pieņēma lēmumu reorganizēt mācību iestādi par sieviešu ģimnāziju. Ģimnāzijas dibināšana bija pamatota ar Krievijas Tautas apgaismošanas ministrijas 24.05./5.06.1870. Nolikumu par sieviešu ģimnāzijām un proģimnāzijām. Liepājas sieviešu ģimnāziju svinīgi atklāja 22.01.1899. Mācības ģimnāzijā notika krievu valodā un bija par maksu.

Ģimnāzijas darbību īslaicīgi ietekmēja 1905. gada revolūcijas notikumi. Pēc Liepājas komercskolas audzēkņu iesaistīšanās demonstrācijās, 14.10.1905. komercskolas pedagoģiskā padome ar Rīgas mācību apgabala kuratora atbalstu pieņēma lēmumu par skolas slēgšanu. Reaģējot arī uz citu mācību iestāžu audzēkņu dalību demonstrācijās un proklamāciju izplatīšanu, tuvākajās dienās uz nenoteiktu laiku slēdza arī Liepājas sieviešu ģimnāziju un Liepājas Nikolaja ģimnāziju. Mācības Liepājas sieviešu ģimnāzijā atjaunoja 28.10.1905.

Sākotnēji ģimnāzija atradās bijušās Liepājas meiteņu skolas telpās Zivju ielā 7. Palielinoties audzēkņu skaitam, Liepājas pilsētas pārvalde piešķīra līdzekļus ģimnāzijas ēkas trešā stāva izbūvei. Tomēr arī pēc pārbūves telpu nepietika, tādēļ ģimnāzijas vajadzībām piešķīra namu Zivju ielā 9, kur līdz tam atradās 1836. gadā dibinātā Brauna skola mazturīgo meiteņu izglītošanai. 1902. gadā Liepājas pilsētas pārvalde pieņēma lēmumu celt jaunu ģimnāzijas ēku. Kurzemes guberņas valdes Būvniecības nodaļa 1907. gadā apstiprināja arhitekta Ludviga Viljama Melvila (Ludwig William Melville) izstrādāto projektu. Finansējuma trūkuma dēļ būvdarbus sāka tikai 1910. gadā un pabeidza 1912. gadā. Tos sākotnēji vadīja būvuzņēmējs Semjons Kļepeņins (Семен Васильевич Клепенин), bet no 1911. gada – fabrikants Frīdrihs Matisons. Jaunās ģimnāzijas ēkas būvniecību finansēja Liepājas pilsēta un Krievijas Impērijas Valsts kase.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā rudenī tika pieņemts lēmums ģimnāziju evakuēt uz Krieviju. Sākotnēji to izvietoja Staraja Rusā, bet vēlāk pārcēla uz Petrogradu (mūsdienās – Sanktpēterburga), kur tā darbojās M. N. Stojuņinas ģimnāzijas (Гимназия М. Н. Стоюниной) telpās līdz 1918. gadam. Vācijas okupācijas laikā ģimnāzijas ēkā izvietoja kara hospitāli. Pēc Pirmā pasaules kara sieviešu ģimnāzijas darbība Liepājā vairs netika atjaunota. Ģimnāzijas ēka tika nodota 1919. gadā dibinātajai meiteņu un zēnu Liepājas reālģimnāzijai, kuru 1921./1922. mācību gadā pārveidoja par Liepājas Valsts vidusskolu.

Uzsākot darbību, Liepājas sieviešu ģimnāzija pārņēma Liepājas augstākās meiteņu skolas struktūru. Sākotnēji tajā bija piecas klases, bet turpmākajos gados atvēra sesto un septīto ģimnāzijas pamatklasi, kā arī astoto pedagoģisko klasi mājskolotāju sagatavošanai. 1913. gadā ģimnāzijā atvēra arī sagatavošanas klasi.

Liepājas augstākās meiteņu skolas darbības laikā audzēkņu skaits ik gadu pieauga. 1847./1848. mācību gadā skolā mācījās 35 audzēknes, bet 1898./1899. mācību gadā to skaits pieauga līdz 359. Audzēkņu skaits turpināja pieaugt arī pēc skolas reorganizācijas par sieviešu ģimnāziju. 1900./1901. mācību gadā ģimnāzijā mācības sāka 583 meitenes, bet 1914./1915. mācību gadā audzēkņu skaits pieauga līdz 704. Evakuācijas periodā audzēkņu skaits ievērojami samazinājās. 01.1918. Liepājas sieviešu ģimnāzijā mācījās 291 audzēkne (17 – sagatavošanās klasē, 253 – ģimnāzijas pamatklasēs un 21 astotajā pedagoģiskajā klasē).

Ģimnāzijā mācījās dažādu tautību audzēknes, tomēr lielāko daļu veidoja vācu, ebreju un krievu tautības skolnieces. 1914./1915. mācību gadā vācu tautības skolnieces veidoja 34 % no visām audzēknēm, ebreju tautības skolnieces – 31 %, krievietes – 21,3 %, polietes – 6,4 %, latvietes – 6,3 %, bet lietuvietes – 1 %.

Visā ģimnāzijas pastāvēšanas laikā skolas priekšniece bija Anna Ļubimova (Анна Ивановна Любимова).

Ievērojamākās absolventes bija rakstniece Zenta Mauriņa, tulkotāja, sociāldemokrātu ideologa Jaņa Jansona-Brauna sieva Anna Jansone-Brauna.