Galdnieku iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Gundegas ielu un Brūžu ielu. Tai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika kopš 2000. gada bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Galdnieks ir amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.

Iela ar savu līdzšinējo nosaukumu avotos minēta vēl pirms 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemtā likuma, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Līdz pirmreizējai padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija trijos gruntsgabalos. Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas okupācijas periodā ielas nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Galdnieku iela (Schreinerstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Iela savieno Gundegas ielu un Brūžu ielu. Tās garums ir 137 metri, segums – grants–šķembu.

Galdnieku ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. pirmās un otrās puses vienģimeņu māju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās – “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).