Bebru blusvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir plaši izplatīts Holarktikā un sastopams Eiropā, Āzijas ziemeļu daļā un Ziemeļamerikā teritorijās, kurās ir Eirāzijas vai Kanādas bebri. Latvijā, domājams, apdzīvo visu valsts teritoriju. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, bebru blusvabolei ir trīs kāju pāri un cieti, kaut arī saīsināti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Pieaugušās vaboles (imago) ķermenis ir stipri dorsoventrāli saplacināts, gaiši brūns līdz iedzeltens. Vaboles ir 2,2–3 mm garas, kāpuri izaug līdz 4 mm. Imago piemīt vairākas unikālas morfoloģiskas īpatnības. Ķermenis ir gluds un spīdīgs, stipri saplacināts. Kāpuri ir no bezpigmenta līdz vāji iedzelteni, aktīvi. Latvija atrodas bebru blusvaboles izplatības areāla centrālajā daļā. Kaut arī agrāk bebru blusvabole tika uzskatīta par ektoparazītisku sugu, vaboļu un kāpuru morfoloģija norāda uz to, ka tās jāuzskata par bebru obligātiem komensāļiem, kas visu mūžu pavada bebru vilnā un to migās, nenodarot saviem saimniekiem kaitējumu.

Bebru blusvabole pieder pie kailvaboļu Leiodidae dzimtas, blusvaboļu Platypsyllinae apakšdzimtas un ir vienīgā zināmā savas ģints suga. Blusvaboļu fosilijas nav atrastas, un par apakšdzimtas izcelsmi pārbaudītu datu nav. Bebrblusu apakšdzimta iekļauj arī citas augsti specifiskas un ar zīdītājiem vai to migām saistītas vaboļu ģintis, piemēram, Leptinillus (Kanādas bebra komensālis), Leptinus (apdzīvo sīko zīdītāju, galvenokārt grauzēju, alas) un Silphopsyllus (Krievijas vihuholas komensālis).

Nelielajā blusvaboļu apakšdzimtā ir attīstījies pazīmju kopums, kas evolucionāri saistīts ar ciešāku vai mazāk ciešu saikni ar zīdītājiem. Bebru blusvaboles morfoloģija nodrošina dzīvi bebru kažokā. Imago ķermenis ir stipri dorsoventrāli saplacināts, spīdīgs un gluds, vāji pigmentēts, ar īsām kājām un taustekļiem. Galva liela, izvietota ķermeņa vēderpusē un nav redzama no augšas, ar lielu vairogveida veidojumu. Acis reducētas, segspārni saīsināti un piesedz tikai nelielu daļu vēdera, spārnu nav. Imago morfoloģijā būtiska nozīme ir mehāniskajai stabilizācijai un stingrai piestiprināšanās spējai pie bebra kažoka. Tāpēc ķermeņa priekšējā daļa ir cieta, galvas un krūšu kurvja ārējais un iekšējais skelets ir pastiprināti ar papildu kutikulas balstiem, savukārt vēders ir elastīgs, plāns un daļēji caurspīdīgs. Taustekļi ir saīsināti un ievērojami pārveidoti, augšžokļi ir ievērojami reducēti un saplacināti, tādēļ nav piemēroti griešanai, malšanai vai skrāpēšanai. Mutes aparāta muskulatūra ir vienkāršota, bet labi attīstīti prefaringeālie un faringeālie paplašinātājmuskuļi veido efektīvu sūcējsūkni. Pirmā krūšu segmenta muskulatūra ir spēcīgi attīstīta. Turpretī pārējo krūšu segmentu muskulatūra ir vienkāršota, izņemot kāju muskuļus. Izmantojot kājas, saplacinātās vaboles pārvietojas sāniski cauri blīvajam bebru kažokam. Uz galvas, taustekļiem, segspārnu galiem un stilbiem atrodas uz aizmuguri vērsti sariņi un ķemmveida struktūras (piemēram, uz priekškrūšu vairoga pamatnes), kas neļauj blīvi izvietotajiem bebra kažoka matiem vaboles pastumt atpakaļ. Aizmugurējā zarna nav savienota ar vidējo zarnu. Olas ir iegareni eliptiskas, no sākuma baltas, vēlāk kļūst iedzeltenas un caurspīdīgas. Kāpuri ir vāji iedzelteni, stipri iegareni, ar galvu, kas ir platāka par ķermeņa galu, virspusē – ar divām sariņu rindām, kājas – ar labi attīstītiem nagiem.

Pieaugušās bebru blusvaboles un to kāpuri visu mūžu pavada Eirāzijas bebru kažokos un līdz ar to arī bebru migās. Grūsnas vaboļu mātītes uz īsu laiku pamet savu saimnieku, lai dētu olas porcijās pa 10–25 spraugās starp zariem un citu migas substrātu. Olu attīstība 14° C temperatūrā ilgst vienu mēnesi; ja tā ir augstāka, attīstība paātrinās. Kāpuri ir kustīgi, uzreiz uzrāpo saimniekdzīvniekiem un iestiprinās to kažokā vai pie ķermeņa daļām (nereti koncentrējoties aiz ausīm, gar mugurkaulu vai plecu joslā). Kāpuriem ir asi žokļi, un tie var radīt mikroskopiskus bojājumus saimniekdzīvnieka ādā. Kāpuru uzturu veido ādas daļiņas un ādas tauku sekrēti, iespējams, arī asinis. Nobriedušie kāpuri atstāj saimnieku un izveido kūniņas šūnu substrātā bebra mītnes augšpusē. Kūniņas pārvēršanās aizņem ap trijām nedēļām. Imago ir sastopami visu gadu, un, domājams, visu savu dzīvi tie pavada uz saimnieka, izņemot gadījumus, kad mātītes uz laiku atgriežas ligzdā, lai dētu olas. Dažādu avotu liecībās kāpuri novēroti vai nu visu cauru gadu, vai tikai gada siltajos mēnešos. Pieaugušajiem īpatņiem ir plānas un plāksnīšveida žokļa daļas, kas piemērotas tikai šķidras barības uzņemšanai. Blusvaboles imago pārtiek no bebra ādas sekrētiem, iespējams, arī no mikroskopiskajām ādas daļiņām un asinīm.

Bebru blusvabolei ir ļoti plašs izplatības areāls no Francijas līdz Rietumsibīrijai un no Norvēģijas ziemeļiem līdz Vidusjūrai. Tomēr suga bija izzudusi no lielākās daļas teritorijas savā sastopamības apgabalā, jo notika Eirāzijas bebru nežēlīga iznīcināšana, kas turpinājās līdz 20. gs. sākumam. Mūsdienās trūkst informācijas par bebru blusvaboles patieso izplatību, bet, domājams, tā ir sastopama lielākajā daļā Eiropas un Sibīrijas, kā arī Mongolijā un Ziemeļķīnā. Latvijā bebru blusvabole ir konstatēta vairākās vietās, bet, visticamāk, apdzīvo visu valsts teritoriju, atspoguļojot savas saimnieksugas – Eirāzijas bebra – izplatību. Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas vai Eiropas reģionālo populāciju lielumiem, stāvokļiem un to pārmaiņām nav veikti. Domājams, sugas reģionālās apakšpopulācijas Latvijā, Baltijas valstīs un Krievijas Eiropas daļā ir ļoti lielas. Sugas izpēti apgrūtina tās dzīvesveids – parasti blusvaboli atrod mednieki uz nomedītiem bebriem. Uz viena bebra Latvijā konstatētas vidēji 3–15 vaboles, savukārt šīs sugas kāpurus Latvijā pētnieki vēl nav novērojuši.

Precīzu datu par bebru blusvaboles populācijas dinamiku Latvijā, Baltijā un Eiropā nav. Eiropā atjaunojoties Eirāzijas bebra reģionālajai populācijai un sugas areālam sasniedzot vēsturiskās robežas, domājams, pieaug arī blusvaboles sastopamības apgabals un apdzīvotā platība Eiropā.

Lai arī bebru blusvabole Latvijā nav īpaši aizsargājama, tās saimnieksuga, Eirāzijas bebrs, atrodas Latvijas valsts un Eiropas Savienības aizsardzībā.