Četrpunktu līķvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir plaši izplatīts gandrīz visā Eirāzijā un sastopams lielākajā daļā Eiropas, izņemot ziemeļus. Latvijā sastopams nevienmērīgi, apdzīvo lapkoku mežus. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, četrpunktu līķvabolei ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Vaboles ir 10–16 mm garas, saplacinātas. Pieaugušās vaboles (imago) galva un priekškrūšu vairoga vidusdaļa ir melna, sāni un segspārni ir dzelteni, pēdējie ar četriem nelieliem, bet izteiktiem un melniem punktiem, ar melnu vairodziņu. Ķermeņa vēderpuse melna. Kāpurs melns ar asinssarkanu galvu, spīdīgs, ķermenis sašaurinās ķermeņa gala virzienā. Latvija atrodas četrpunktu līķvaboles izplatības areāla centrālajā daļā.

Četrpunktu līķvabole pieder pie īsspārņu Staphylinidae dzimtas, līķvaboļu Silphinae apakšdzimtas. Ģints Dendroxena fosilijas ir zināmas no pliocēna nogulumiem Japānā un ir aptuveni trīs miljonus gadu vecas. Savukārt vecākie līķvaboļu apakšdzimtas fosilie atradumi ir zināmi no vidus juras perioda Daohugou slāņiem Ziemeļķīnā un ir aptuveni 163 miljonus gadu veci. Līķvaboļu apakšdzimta ir neliela un apvieno ap 200 sugas, galvenokārt mērenajos reģionos.

Pateicoties ķermeņa krāsojumam, pieaugušo četrpunktu līķvaboli nevar sajaukt ne ar vienu citu vaboļu sugu Eiropas faunā. Galva un priekškrūšu vairoga vidusdaļa melna, priekškrūšu vairoga sāni un segspārni blāvi dzelteni ar diviem nelieliem, melniem punktiem uz katra un ar melno vairodziņu. Reti ir sastopama krāsu varietāte ar trijiem melniem punktiem uz katra segspārna. Vēderpuse un kājas melnas. Ķermenis eliptisks, dorsoventrāli saplacināts. Galva neliela, trīsstūrformas ar lielām un izliektām acīm un izteikti paplatinātiem četriem pēdējiem taustekļu posmiem, no kuriem 8.–10. posmi ir šķērseniski. Uz katra segspārna četri zemi un šauri gareniskie ķīļi un viens kopīgs gar šuvi. Kājas garas, pēdas ar nedaudz paplatinātiem posmiem un spēcīgiem nagiem. Vaboles spēj labi lidot. Imago ķermeņa garums ir 10–16 mm, pieaugušie kāpuri sasniedz 20 mm garumu. Dzimumdimorfisms ir neizteikts. Kāpurs kustīgs, vārptsveida, ķermenis sašaurinās virzienā uz galu, melns ar sarkanu galvu, kājas salīdzinoši garas.

Četrpunktu līķvabole apdzīvo gan mērenās, gan boreālās joslas mežus. Latvijas apstākļos tā ir saistīta ar lapkoku un jauktu koku mežiem, priekšroku dod saules apspīdētiem mežiem un ar platlapju koku piemistrojumu vai dominanci. Imago un kāpuri ir plēsīgi, vaboles medī koku vainagos dzīvojošos tauriņu kāpurus, kāpuri zemsedzē uzbrūk dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, to kāpuriem un maitām. Imago lielāko daļu dzīves pavada koku lapotnē un ir sarežģīti pamanāmi. Imago pārziemo substrātā un Latvijas apstākļos visbiežāk konstatējami ziemas diapauzes beigās maijā un jūnijā. Kāpura attīstība ilgst no vairākām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, iekūņošanās notiek augsnē vai lapu nobirās.

Četrpunktu līķvabolei ir ļoti plašs izplatības areāls no Pireneju pussalas un Īrijas līdz Austrumsibīrijai un no Skandināvijas un Somijas dienvidiem līdz Vidusjūrai un Ziemeļāfrikai. Latvijā četrpunktu līķvabole ir izplatīta nevienmērīgi visā teritorijā, tomēr biežāk sastopama Vidzemes centrālajā daļā Gaujas Nacionālajā parkā un Kurzemes ziemeļdaļā. Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas vai Eiropas reģionālo populāciju lielumiem un to pārmaiņām nav veikti. Domājams, sugas apakšpopulācijas Latvijā un Eiropas reģionā ir lielas. Gaujas senlejā pie Siguldas un Moricsalas dabas rezervātā četrpunktu līķvabole ir sastopama regulāri, lai gan vienmēr novērota nelielā skaitā.

Precīzu datu par četrpunktu līķvaboles populācijas dinamiku Latvijā, Baltijā un Eiropā nav. Latvijas reģionālā populācija, domājams, ir stabila; apdraudējums tai nav noteikts. Latvijā sugai noteikta kategorija LC (Least Concern jeb nav apdraudēta).

Četrpunktu līķvabole Latvijā nav īpaši aizsargājama.