Ūdens sastāvu un vielu apriti ezerā nosaka tā specifiskā hidroloģija – sezonāla applūšana un tai sekojoša izolācija, virszemes piesārņojums no dārziņu kooperatīva “Ļūbaste”, kā arī vielu notece no sateces baseina un atbrīvošanās no ezera nogulumiem anaeorbos apstākļos.
Ūdens sastāva vidējie rādītāji vasaras mēnešos (jūnijs–augusts): caurredzamība – līdz dibenam; pH – 7,3–9,2; mineralizācija – 0,1–0,2 g/l; izšķīdušais skābeklis – 3,5–10,6 mg/l; redokspotenciāls – 262–595 mV; duļķainība – 0,3–0,6 NTU; kopējais N – 1,0 mg/l; NO3 – 0,03–0,18 mg/l; kopējais P – > 0,1 mg/l; PO4 – 0,02–0,08 mg/l. Pateicoties Daugavas palu ūdeņu ieplūšanai caur meliorācijas grāvi ezera ziemeļrietumu daļā palu un plūdu laikā, ezera ūdens sastāvs kļūst līdzīgs Daugavas ūdens sastāvam – tas kļūst duļķains, vāji mineralizēts un ar skābekli bagāts.
Vasarā ezers atrodas t. s. dzidrūdens stadijā, kurā barības vielu apriti kontrolē ūdensaugu veģetācija. Aizauguma pakāpe – 100 %. Līdz 2007. gadam veiktajos pētījumos ezerā konstatēta 21 vaskulāro ūdensaugu suga. Ezerdobes atklāto daļu vasarā sedz galvenokārt parastais elsis (Stratiotes aloides), bet piekrastē dominē parastā niedre (Phragmites australis). Ezerā sastopama arī iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum), upes kosa (Equisetum fluviatile), parastā bultene (Sagittaria sagittifolia), sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida), mieturu daudzlape (Myriophyllum verticillatum), parastā spirodela (Spirodela polyrhiza) u. c. iegrimušo ūdensaugu sugas. Ezera piekrastes slīkšņās sastopami arī indīgais velnarutks (Cicuta virosa), platlapu vilkvālīte (Typha latifolia), platlapu cemere (Sium latifolium) un nokarenais sunītis (Bidens cernua). 2007. gadā ezera piekrastes slīkšņās atrastas arī divas retas un Latvijas Sarkanajā Grāmatā ierakstītas sugas: sakņojošais meldrs (Scirpus radicans) un trejdaļu madara (Galium trifidum).
Ezera fitoplanktona un zooplanktona cenozes mainās gan sezonāli, gan reaģējot uz ūdens līmeņa izmaiņām: pavasarī ezerā dominē kramaļģes, zaļaļģes un kriptofītaļģes, vasarā – purvainām vietām raksturīgās hloromonādaļģes un zaļaļģes. Zooplanktona sastāvā visu gadu dominē virpotāji.
Organisko atlieku pūšanas dēļ ezera ūdeņi gan ziemas, gan vasaras mazūdens periodā ir ar skābekli ļoti nabadzīgi un nav piemēroti zivju eksistencei.
Ezerā un tā apkārtnē atklātas 10 īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un ligzdo 8 īpaši aizsargājamas putnu sugas: ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), lielais dumpis (Botaurus stellaris), mazais dumpis (Ixobrychus minutus), niedru lija (Circus aeroginosus), ormanītis (Porzana porzana), gugatnis (Philomachus pugnax), melnais zīriņš (Chlidonias niger) un mazais mušķērājs (Ficedula parva).
