Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentūras kartotēkas sarunvalodā nereti dēvē par “čekas maisiem”. Plašākā nozīmē ar jēdzienu “čekas maisi” dažkārt saprot arī visu to Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas (LPSR VDK) dokumentu kopumu (operatīvās lietas, ārējās novērošanas lietas, reģistrācijas žurnālus u. c. dokumentus), kas līdz 04.2019. bija uzkrāti Latvijas Republikas (LR) Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

Jēdziena “čekas maisi” izcelsme saistāma ar 1991. gada rudeni, kad 27.11. LPSR VDK aģentūras kartotēkas, kā arī vēl divas kartotēkas pārvietoja no bijušās LPSR VDK ēkas uz LR Augstākās padomes ēku. Daļa no šīm kartotēkām pirms pārvietošanas tika iepakota maisos. Tā kā informācija par maisos iepakoto VDK aģentūras kartotēku pārvietošanu uz Augstāko padomi parādījās masu informācijas līdzekļos, tad šo dokumentu apzīmēšanai 1991. gada beigās – 1992. gada sākumā radās jēdziens “čekas maisi”, kuru turpmākajos gados publiskajā telpā un masu saziņas līdzekļos sāka bieži izmantot gan LPSR VDK aģentūras kartotēku, gan arī citu LPSR VDK dokumentu apzīmēšanai.

Latvijas PSR VDK aģentūras kartotēkas bija viens no VDK aģentūras aparāta uzskaites līdzekļiem. Šīs kartotēkas tika izmantotas gan aģentūras uzskaitei, gan arī ar aģentūru saistītās dokumentācijas operatīvai meklēšanai. Aģentūras aparātā bija aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu un satikšanās dzīvokļu turētāji. Aģentūras kartotēkās atrodami arī kandidāti vervēšanai un vervēšanas rezerve “īpašajam periodam” (t. i., kara gadījumā), taču šīs kategorijas netika uzskatītas par aģentūras aparāta sastāvdaļu.

VDK aģentūras kartotēku veidošanu, kartītēs iekļaujamo informāciju un tās apjomu reglamentēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) VDK izdotas pavēles un instrukcijas. Katrā PSRS republikā bija sava VDK aģentūras uzskaite. Bez tam savu aģentūru uzskaitīja arī PSRS karaspēka daļu sevišķās daļas, kā arī citas VDK struktūrvienības.

VDK aģentūras uzskaites pamats bija alfabētiskā kartotēka un statistiskā kartotēka. LPSR VDK aģentūras uzskaites alfabētiskā kartotēka saturēja ziņas ne tikai par aktīvo aģentūru, bet arī par kandidātiem vervēšanai, vervēšanas rezervi “īpašajam periodam” un nesen no aktīvās aģentūras izslēgtajiem cilvēkiem (t. s. arhīva aģenti). Alfabētiskajā kartotēkā kartītes bija sakārtotas pēc aģentu uzvārdiem, krievu alfabēta secībā. Pēc aģenta izslēgšanas no aktīvās aģentūras, šā aģenta kartīte alfabētiskajā kartotēkā tika turēta vairākus gadus, bet vēlāk izņemta un iznīcināta. Tiem aģentiem, kurus VDK darbinieki uzskatīja par sevišķi vērtīgiem, kartītes alfabētiskajā kartotēkā varēja glabāties pastāvīgi, arī pēc pašu aģentu nāves. Savukārt LPSR VDK aģentūras uzskaites statistiskajā kartotēkā bija kartītes tikai par aktīvo aģentūru un šajā kartotēkā kartītes bija sakārtotas pēc VDK struktūrvienībām un aģentu pseidonīmiem. Pēc aģenta izslēgšanas no aktīvās aģentūras, šā aģenta kartīte no statistiskās kartotēkas tika izņemta un iznīcināta. Nepieciešamības gadījumā VDK struktūrvienībām bija tiesības aģentūras uzskaitei veidot arī papildkartotēkas. Latvijā ir saglabājusies LPSR VDK aģentūras uzskaites papildus kartotēka, kurā minēti aģentu un rezidentu vārdi, kurus, “īpašā perioda” gadījumā, bija jānosūta PSRS bruņoto spēku struktūrvienībām.

Vairums no Latvijā esošajām LPSR VDK aģentūras kartītēm ir tapušas PSRS pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs (70.–80. gados), taču alfabētiskajā kartotēkā ir arī daži simti kartīšu ar cilvēku vārdiem, kurus LPSR valsts drošības iestādes savervēja 20. gs. 40. gados. Parasti kartītes tika sastādītas tuvāko dienu laikā pēc cilvēka savervēšanas, taču attiecībā uz 40. gados savervētajiem aģentiem nereti iespējams konstatēt, ka kartīte par viņu savervēšanu sastādīta 50.–70. gados.

Bez Latvijas PSR VDK, sava aģentūra Latvijā bija arī citām PSRS VDK struktūrām (Baltijas kara apgabala Sevišķajai daļai un Baltijas robežapsardzības apgabalam), taču to aģentūras dokumenti Latvijā neatrodas un plašākai izpētei nav pieejami.

PSRS pastāvēšanas laikā Latvijas PSR VDK aģentūras kartotēkas glabājās LPSR VDK 10. daļā (Arhīva un operatīvās uzskaites daļa). Līdz 1991. gadam šīs kartotēkas bija pilnīgi slepenas. Kartītes sastādīja VDK darbinieki, un tās bija pieejamas tikai pašiem VDK darbiniekiem.

Pēc 19.–21.08.1991. puča izgāšanās LPSR VDK kartotēkas u. c. dokumenti sākotnēji tika atstāti glabāšanā LPSR VDK galvenajā ēkā Brīvības ielā 61, Rīgā. 27.11.1991. LPSR VDK Aģentūras kartotēkas, kā arī operatīvo izziņu kartotēku un slepenās lietvedības kartotēku, pārvietoja uz LR Augstākās padomes ēku Jēkaba ielā 16, Rīgā, kur tās tika glabātas īpašā istabā – seifā. 05.1993. tās tika nodotas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Savukārt 04.2019. tās nodotas glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Visas Latvijā saglabātās LPSR VDK aģentūras kartotēkas ir oriģināli. Ir zināms, ka 1993. gadā LR Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa pasta kastītē tika atrasti fotonegatīvi ar vairāku desmitu VDK aģentūras kartīšu attēliem, taču veiktā izmeklēšana konstatēja, ka šajos attēlos redzamās kartītes ir viltojumi.

LPSR VDK aģentūras kartītes ir sastādītas krievu valodā uz īpašām, speciāli izgatavotām kartona veidlapām. Daļa no kartītēm ir aizpildītas mašīnrakstā, tomēr lielākā daļa rakstītas ar roku. Visa kartītēs ierakstītā informācija ir standartizēta un ļoti lakoniska. Kartītēs plaši izmantoti dažādi saīsinājumi – gan apdzīvoto vietu nosaukumos, gan VDK struktūrvienību nosaukumos, gan arī citās atzīmēs.

Kartītes priekšpusē ir minēta būtiskākā informācija gan par konkrēto cilvēku, gan par viņa savervēšanu. Kartītes otrā pusē parasti atzīmēta VDK struktūrvienība, kurai attiecīgais aģents (rezidents, satikšanās dzīvokļa turētājs) ir “uz sakariem” un datums, no kura šis aģents ir attiecīgās VDK struktūrvienības rīcībā. Dažkārt aģentu viena VDK struktūrvienība varēja nodot “uz sakariem” citai. Tādā gadījumā kartītes otrā pusē minēta jaunā VDK struktūrvienība un aģenta nodošanas datums šai struktūrvienībai. Dažkārt kartītes otrā pusē minēts arī attiecīgā aģenta arhīva lietas numurs, informācija par attiecīgā aģenta izslēgšanu no VDK aģentūras aparāta, kā arī cita ar aģentu saistīta informācija.

Kandidātu vervēšanai un vervēšanas rezervei “īpašajam periodam” kartītēs parasti nav minēts segvārds (atsevišķos gadījumos tā vietā atrodama abreviatūra, kas veidota no attiecīgā cilvēka uzvārda, vārda un tēva vārda pirmajiem burtiem). Savukārt konspiratīvo dzīvokļu kartītēs nereti nav minēts šā dzīvokļa turētāja vārds, jo tas varēja būt VDK štata darbinieks.

Kopš 1994. gada LPSR VDK aģentūras kartotēkas pārsvarā izmantotas, lai pārbaudītu politiķu, dažādu amatpersonu, kā arī citu cilvēku sadarbību ar VDK. Līdz 2018. gadam plašākam pētnieku un interesentu lokam tās nebija pieejamas.

Tā kā VDK aģentūras kartotēkas bija tikai uzskaites līdzeklis, tajās nav atrodama praktiski nekāda informācija par attiecīgā aģenta reālo darbību. Tikai atsevišķos gadījumos uz dažām kartītēm ir norādīts aģenta darba lietas sējumu skaits, kas sniedz tikai netiešu liecību par attiecīgā aģenta aktivitāti. Šī iemesla dēļ, aģentūras kartotēkas, bez citiem dokumentiem, nevar izmantot kā pilnvērtīgu informācijas avotu, lai izpētītu kāda cilvēka sadarbību ar Valsts drošības komiteju.

10.2018. Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kuros noteica, ka LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un LPSR VDK statistiskā kartotēka ir jādigitalizē un jāpublicē tīmeklī līdz 31.12.2018. Pamatojoties uz šiem likuma grozījumiem Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizēja abas minētās kartotēkas un nodeva digitalizēto materiālu Latvijas Nacionālajam arhīvam. 20.12.2019. arhīvs šīs kartotēkas, kā arī vairākus citus VDK dokumentus, publicēja tīmekļa vietnē kgb.arhivi.lv. Tā ir pirmā VDK aģentūras kartotēku publikācija kādā no bijušajām PSRS republikām.