Reālisma rašanos veicināja vēsturiskie un ekonomiskie procesi Eiropā. 19. gs. vidū kļuva svarīgas liberālisma idejas, kas veicināja tautu nacionālās pašapziņas atmodu. Augstāko punktu liberālisms sasniedza 1948.–1849. gadā, kad Eiropā norisinājās tā saucamais Tautu pavasaris, tas ir, revolūciju virkne Francijā, Itālijā, Vācijā, Ungārijā, Austrijā, Slovākijā un citur. Šo revolūciju sakāve iezīmēja romantisko sapņu un cerību beigas un izraisīja kolektīvās apziņas krīzi. Svarīgs reālisma priekšnoteikums bija industriālais uzplaukums, kas sākās Anglijā 19. gs. vidū un pakāpeniski pārņēma visu Eiropu. Jaunā sociāli ekonomiskā situācija veicināja morāles vērtību pārvērtēšanu. Sabiedrības attīstības procesi iedragāja ticību romantismam un sekmēja reālisma ienākšanu literatūrā un mākslā. Reālisma jēdziens, kas nozīmēja pretstatu romantisma estētikai, pirmo reizi parādījās saistībā ar glezniecību. Franču gleznotājs Gistavs Kurbē (Gustave Courbet) 19. gs. 40.–50. gados radīja gleznas, kuru tēmas bija saistītas ar lauku dzīves ikdienas atspoguļojumu. Viņa darbi “Pēcpusdienas atpūta Ornānā” (Une après-dinée à Ornans, 1849), “Bēres Ornānā” (Un enterrement à Ornans, 1850) nievājoši tika saukti par reālistiskiem. Izstādē 1855. gadā G. Kurbē blakus saviem darbiem demonstratīvi novietoja uzrakstu “Reālisms”. G. Kurbē pulcēja ap sevi māksliniekus un literātus, kam reālisms bija svarīgs kā romantisma noliegums. Reālisma uzdevums bija paust ikdienišķās dzīves objektīvo redzējumu. 19. gs. šis stils aptvēra visu Eiropu un Krieviju, mērķtiecīgi veidojoties 19. gs. 40.–80. gados, un kļuva par galveno 19. gs. mākslas un literatūras virzienu. Filozofiski idejisko pamatojumu reālisms rada pozitīvisma filozofu Ogista Konta (Isidore Marie Auguste François Xavier Comte) un Herberta Spensera (Herbert Spencer) idejās. Spilgtāko realizāciju reālisms rada franču un krievu literatūrā, taču tika pārstāvēts gandrīz visās Eiropas valstīs. Vācijas, Somijas, Ungārijas, Grieķijas u. c. valstu reālisti pievērsa lielu uzmanību lauku dzīves tēlojumam kā nacionālās identitātes pamatam. Lauku tematika un reģionālās specifikas tēlojums savijās ar sentimentālismu, romantismu un nacionālās atmodas ideoloģiju.