Tekstilizstrādājumu un apģērbu, kā arī ādas un ādas izstrādājumu rūpniecība ir visvecākā rūpniecības nozare Latvijā. Īpaši strauji tā attīstījās 19. gs. beigās, kad Latvijas teritorijā, īpaši lielākajās pilsētās, sākās strauja industrializācija. Pirmais zināmais tekstilizstrādājumu uzņēmums ‒ Frīdriha Augusta Kreienberga (Friedrich August Kreienberg) tauvu fabrika ‒ darbu sāka 1724. gadā Latgales priekšpilsētā. Tajā izgatavoja kuģu tauvas, virves, striķus no kaņepājiem, džutas un manilas. Cits nozīmīgs uzņēmums bija 1793. gadā Iļģuciemā nodibinātā pirmā akciju sabiedrība ‒ “Iļģuciema aušanas fabrika”. Tā vēlāk bija pazīstama kā Lodera un Iļģeciema manufaktūra, kurā ražoja vilnas audumus līdz 1943. gadam.

Pēc neatkarīgās Latvijas izveidošanas tekstilrūpniecības tradīcijas kopumā tika saglabātas, lai gan iepriekšējie ražošanas apjomi ievērojami kritās, zaudējot agrāk brīvi pieejamos Krievijas noieta un izejvielu tirgus. Viens no nozīmīgākajiem un modernākajiem uzņēmumiem šajā laikā bija Rīgā dibinātā Roberta un Almas Hiršu sabiedrība “Rīgas audums” (1925). Tāda paša veida uzņēmumu 1928. gadā R. Hiršs sāka veidot arī Lietuvā, un 1930. gadā tika atklāta a/s “Kauno Audiniai”.

Pēc Latvijas okupācijas tekstilrūpniecības piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Valsts tautsaimniecība tika radikāli mainīta, privātuzņēmumi nacionalizēti. Piemēram, 1940. gadā “Rīgas audumu” pakļāva Zīda un trikotāžas rūpniecības trestam, bet 1941. gadā uzņēmumu pārņēma vācieši. Pēc otrreizējās padomju okupācijas Latvijas rūpniecību pilnībā iekļāva Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautsaimniecības sistēmā.

20. gs. 60. gados Latvijas tekstilrūpniecībā sāka īstenot sociālisma industriālās attīstības politiku un tekstilpreču ražošanu. Jebkura rūpnīca, kuru Latvijā atvēra, plānveida administrētās padomju ekonomikas kontekstā strādāja salīdzinoši efektīvi un ar peļņu. Tika uzceltas lielas rūpnīcas Daugavpilī (Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca, 1964), Valmierā (“Valmieras Stikla šķiedra”, 1963), Liepājā (Liepājas galantērijas kombināts “Lauma”, 1977), Ogrē (Ogres Trikotāžas kombināts, 1970).

Lielākais linu apstrādes uzņēmums Latvijā bija “Latvijas lini”, kokvilnas – “Rīgas manufaktūra”, vilnas – “Rīgas tekstils”, “Parīzes komūna”, “Tekstiliāna”, “Saule” un “Astotais marts”, kā arī fabrikas Kuldīgā un Limbažos. Lielākais zīda apstrādes uzņēmums bija “Rīgas audums”.

Apģērbu ražošana koncentrējās ražošanas apvienībās “Latvija” (specializējās mēteļu un vīriešu uzvalku šūšanā) un “Rīgas apģērbs” (šuva sieviešu kleitas, veļu). Triko veļu un apģērbus ražoja fabrikās “Māra”, “Rīgas adītājs”, “Sarkanais rīts”, “Aurora” un Ogres trikotāžas kombinātā (vairāk nekā 60 % produkcijas izveda uz citām PSRS republikām).

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika sāktas ekonomiskās reformas. Tekstilizstrādājumu rūpniecībai, līdzīgi kā citām nozarēm, nācās piemēroties jaunajiem nosacījumiem brīvā tirgus konkurences apstākļos.

Tekstilizstrādājumu un apģērbu, un ādas un ādas izstrādājumu uzņēmumi pēc 1991. gada strauji samazināja ražošanas apjomus, un 1993. gadā visu veidu audumu ražošana samazinājās par 80 %. Izpildot valsts pasūtījumu, 1992. un 1993. gadā uzņēmumi piegādāja savus izstrādājumus Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) uzņēmumiem un tirdzniecības iestādēm. Taču šo valstu (galvenokārt Gruzijas, Krievijas, Ukrainas) uzņēmumi nesamaksāja Latvijas uzņēmumiem par piegādāto preci; izveidojās debitoru parādi par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu. Latvijas uzņēmumi šos līdzekļus zaudēja, tāpēc visi nozares uzņēmumi samazināja ražošanas apjomu. Linu rūpniecība gandrīz apstājās. Strauji samazinājās strādājošo skaits nozarē (salīdzinoši 1991. gadā bija 58 uzņēmumi, kuros strādāja 51 600 darbinieku, bet 1994. gadā tikai 30 100).

1992. gadā notika pirmā 16 Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumu produkcijas prezentācija Vācijas Ziemeļreinas Vestfālenes pilsētā Hāgenā. 1993. gadā strauji palielinājās produkcijas un pakalpojumu eksports uz Vāciju, bet 1994. gadā arī uz Dāniju un Zviedriju, u. c. rietumvalstīm. 1993. un 1994. gadā Latvijas svarīgākā eksportprece bija tekstilizstrādājumi un apģērbi.

1994. gadā nozares uzņēmumu lejupslīde gandrīz apstājās, kaut gan kopējie ražošanas apjomi, salīdzinot ar 1993. gadu, samazinājās par 10 %. Šādu apjomu samazināšanos radīja galvenokārt lielākā vilnas audumu ražošanas uzņēmuma “Rīgas tekstils” bankrots un tiesvedība par uzņēmuma “Rīgas audums” īpašumtiesībām. 1994. gadā radās pirmie nelieli šūšanas uzņēmumi, bet kokvilnas audumu ražošanas apvienība “Rīgas manufaktūra” tika pārveidota ‒ tās vietā tika radīti seši jauni uzņēmumi. Tekstilrūpniecības preces 1995.‒2005. gadā bija otrā nozīmīgākā preču grupa Latvijas eksportā. Preču īpatsvars eksportā 1996.‒1998. gadā nedaudz samazinājās ‒ no 18,1 % līdz 17,3 %. Tomēr, salīdzinot šīs grupas rādītājus vērtības izteiksmē, bija novērojams pieaugums 28 % apmērā. 1998. gadā Latvija eksportēja tekstilprodukciju 263 miljonu eiro vērtībā.

Labākie rezultāti tika sasniegti 2001. gadā, kad produkcijas ražošanas apjoms tekstilrūpniecībā palielinājās par 80,7 % no 1995. gada līmeņa, bet eksports veidoja 92,9 % no produkcijas apjoma, t.sk. 74 % uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pēc iestāšanās ES samazinājās eksporta apjoms uz ES. 2004. un 2005. gadā tas bija attiecīgi 56,7 % un 41,2 %. Eksporta īpatsvara kritums negatīvi ietekmēja nozares attīstību, jo iekšējais tirgus bija ļoti ierobežots un tas atradās tādu valstu kā Ķīna un Turcija ietekmē. Jāņem vērā arī fakts, ka ādas apstrādes ražošanas apjomu īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir tikai 0,1 % un tas septiņu gadu laikā bija krities desmitkārtīgi.

1991. gadā ādas izstrādājumus ražoja 12 uzņēmumi (piemēram, firma “Kosmoss”, ādas galantērijas kombināts “Somdaris”, kažokādu fabrika “Elektra”). Trīs lielākie apavu ražotāji bija valsts uzņēmumi “1. Maijs”, “Rekords”, Daugavpils kombināts “Daugava”. Pakāpeniski lielražotāji tika pārveidoti. Uz to bāzes radās kopuzņēmumi ar ārvalstu kapitālu ‒ SIA “Pirmaden”, SIA “Redeks”, SIA “Venēcija”. Spēcīgs ražotājs bija “1. Maija” darbinieku izveidotā a/s “Stils”. Apavu ražošanas nozarē 1991. gadā bija nodarbināti 4700 strādājošo. 1994. gadā darbību Latvijā pārtrauca Vācijas uzņēmums “Delta”. Tirgū strauji samazinājās pieprasījums pēc apaviem ar lieto zoli, līdz ar to samazinājās produkcijas izlaide kopuzņēmumos “Redeks” un “Pirmaden”. Pēc šo uzņēmumu likvidācijas apavu ražošana Latvijā gandrīz beidzās. Taču lielāko triecienu vietējai apavu rūpniecībai radīja ādas apstrādes uzņēmuma “Kosmoss” likvidācija un Krievijas finanšu krīze 1998. gadā.

Pasaules ekonomikas krīze būtiski ietekmēja nozares attīstību. 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā produkcijas apjoms samazinājās par 38,6 %. Ārējā pieprasījuma palielinājums 2009. gada otrajā pusē deva pozitīvu izaugsmes stimulu Latvijas ražotājiem, tādēļ nozares ražošanas apjoms pakāpeniski sāka pieaugt. Dažos uzņēmumos ražošanas apjoms jau 2009. gada beigās pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Pozitīvas tendences saglabājās arī 2010.‒2013. gadā.

2016. gadā tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumu skaits Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pārsniedza 560, savukārt apģērbu ražošana notika 1352 uzņēmumos, bet ādas un ādas izstrādājumu ražošana notikai 80 uzņēmumos.

Apavu ražošana Latvijā nav konkurētspējīga. To nosaka augstās izmaksas un mazie apjomi, tāpēc Latvijā tiek ražoti ortopēdiskie apavi, lielo izmēru apavi, mājas apavi un apavi pēc klienta pēdas izmēriem. 2016. gadā ar ādas un ādas izstrādājumu ražošanu Latvijā nodarbojās 80 firmas, kuras nodarbināja 340 strādājošos, t. sk. apavu ražošanā 22 nelielos uzņēmumos bija nodarbināti 172 strādājošie. 2016. gadā Latvijā tika saražoti mazāk nekā 200 000 pāru apavu.

Latvijā tikai nelielos daudzumos ražo lina, vilnas, zīda un kokvilnas audumus. Tomēr tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana Latvijā ir augsti attīstīta nozare ar komplicētu struktūru, modernām tehnoloģijām un dažādām darba organizācijas formām. Tā veido apmēram 4 % no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, 5,5 % no pievienotās vērtības un 5–5,5 % no valsts kopējā eksporta. Tikai apm. 9–10 % no saražotās produkcijas paliek Latvijā, tāpēc eksporta samazināšanās ļoti iespaido nozares kopējo attīstību.

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu 1995 ražošanas uzņēmumos nodarbināti 13 400 strādājošo jeb 12,4 % no visiem apstrādes rūpniecībā strādājošiem. Lielākā daļa ir nelieli uzņēmumi, kas saražoto produkciju realizē Latvijā, bet nozarei īpaši nozīmīgi ir 140 uzņēmumi, kuri dod 80 % no kopējā nozares apgrozījuma un 98 % no eksporta. Nozare orientēta uz eksportu, jo vairāk nekā 88 % saražotās produkcijas tiek realizēta ārējos tirgos. 2016. gadā eksporta apjoms sasniedza 486 miljonus eiro (4,8 % no kopējā eksporta). Kopējā valsts eksportā nozare dod 5‒5,5 %. Latvijas nozīmīgākie eksporta partneri 2016. gadā bija Igaunija (15,1 %), Vācija (11,2 %), Lietuva (11,2 %), Zviedrija (8,4 %), Dānija (7,7 %), Krievija (6,6 %), Polija (5,4 %), ASV (3,1 %), Itālija (3,1 %), Apvienotā Karaliste (2,9 %), Somija (2,7 %), Baltkrievija (2,7 %), Ukraina (2,2 %), Francija (2,0 %), Norvēģija (1,7 %).

Svarīgākās preces Latvijas eksportā ir tehniskais tekstils (ieskaitot profesionālos apģērbus), sieviešu un vīriešu veļa un pārējie testilizstrādājumi ‒ gultas veļa un zeķes.

Viena no nozīmīgākajām nozares profesionālajām organizācijām ir Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, kas apvieno 52 biedrus. Asociācijas darbības mērķis ir veicināt nozares uzņēmumu attīstību, sekmējot jaunu tirgu apgūšanu, organizējot nozares speciālistu apmācību, koordinējot sadarbību ar augstskolām un profesionāli tehniskajām mācību iestādēm, aizstāvot nozares uzņēmēju intereses valsts un starptautiskajās institūcijās.

Biedrība “Latvijas veļas ražotāju asociācija” dibināta 2009. gadā. Biedrības galvenie mērķi ir Latvijas veļas popularizēšana pasaules tirgos un biedru interešu aizstāvēšana visos jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarību.

Nozīmīgs periodiskais izdevums nozarē ir žurnāls Textile and Clothing Industry in Latvia (izdod Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Žurnāls reizi trijos gados iznāk kopš 1996. gada. Tajā tiek publicēti dati par galvenajiem nozares uzņēmumiem un tekstilmateriālu un apģērbu eksportu.

Lielākais ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmums Latvijā ir a/s “Valmieras stikla šķiedra”. Uzņēmums ir vienīgais stikla šķiedras ražotājs Baltijas valstīs un viens no nozīmīgākajiem stikla šķiedras izstrādājumu ražotājiem Eiropā. Valmierā esošais uzņēmums ir Latvijas eksporta tēla zīmols, kas ar produktu noietu aptver 37 pasaules valstis, kopējam eksporta apjomam sasniedzot ap 96‒98 %. Kopš 2013. gada a/s “Valmieras stikla šķiedra” un tās meitasuzņēmumi tirgos tiek pozicionēti ar nosaukumu “Valmiera Glass Grupa”. Saražotie materiāli tiek pielietoti gan elektrisko, jaudas sistēmu, programmatūras, speciālā un kosmosa staciju aprīkojuma inženierijā, gan arī tādās kosmosa tehnoloģiju inženierijas apakšnozarēs kā civilā inženierija, sastāvdaļu nodrošināšana, robotika un mehānismi, kosmosa vide un konstruēšana.

Nozarē nozīmīgi arī vairāki citi uzņēmumi. SIA “Nexis Fibers” ražo augstas izturības poliamīda 6 tehniskos diegus. SIA “Lenta” ir vecākā tekstilrūpnīca Latvijā, kas strādā arī šodien un savas darbības laikā (kopš 1878. gada) darbības jomu nav mainījusi. Pamatsortiments ir pītas lina un kokvilnas mežģīnes, dekoratīvās, apdares, tehniskās un rāvējslēdzēju lentes, austas firmas zīmes, apavu saites, dažāda platuma elastīgās un aizkaru lentes.

SIA “Pingons” ražošanu sāka 1995. gadā un ražo zeķes, kas paredzētas cilvēkiem ar vēnu problēmām, kā arī tiem, kas slimo ar diabētu. Uzņēmums ražo arī zeķes ar sudraba diegu, kas ļauj ātrāk sadziedēt brūces un iekaisumus, kā arī absorbē sviedrus un nepatīkamas smakas.

A/s “Lord`s & Co” dibināta 1995. gadā un ir viens no lielākajiem darbam nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu ražotājiem un tirgotājiem Latvijā. Uzņēmums piedāvā atbilstošu ekipējumu darbam gan individuālā darba veicējiem, gan uzņēmumiem tādās nozarēs kā celtniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības struktūras, ostas darbība, tranzīts un loģistika, pārtikas ražošana un citur.

Latvijas veļas uzņēmumu pirmsākumi saistās ar Liepāju. 1994. gadā sākās a/s “Lauma” privatizācija. 2004. gadā 85 % uzņēmuma akciju iegādājās Igaunijas investīciju partneru grupa “Alta Capital”. 2005. gadā tika izveidoti a/s “Lauma” meitasuzņēmumi – SIA “Lauma Fabrics”, kas nodarbojas ar izejmateriālu ražošanu sieviešu veļas šūšanai, un a/s “Lauma Lingerie”. “Lauma Fabrics” ir viens no Eiropas nozīmīgākajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem. Plašo produkcijas klāstu papildina tekstilmateriālu termiskās apstrādes ‒ formēšanas ‒ pakalpojumi. SIA “Lauma Fabrics” 2006. gadā iegādājas franču mežģīņu dizaina centru “Desseilles Fabrics”. 2016. gadā uzņēmums iegādājās 50 % kapitāldaļu uzņēmumā “Tele Textiles Latvia”, kas ražo tehnisko jeb ģeotekstilu. A/s “Lauma Lingerie” rada jaunu veļas zīmolu jaunietēm “Laumelle”.

SIA “New Rosme” dibināta 1991. gadā un sadarbojas ar zviedru kompāniju “Swegmark of Sweden”, kas nodarbojas ar apakšveļas dizainu un šūšanu. 1993. gadā SIA “New Rosme” kļuva par holdingkompānijas “Swegmark Invest AB” meitasuzņēmumu. 1997. gadā Parīzē kompānijas produkcija saņēma starptautisko balvu International trophy of Quality par kvalitāti. Kopš 2013. gada “New Rosme” meitasuzņēmums ir SIA “Linette”.

SIA “Mežroze” ir galvenais un lielākais Latvijas gultas veļas un citu mājas tekstila produktu ražošanas uzņēmums. Uzņēmumā tiek īstenots pilns audumu sagatavošanas un apstrādes cikls. Uzņēmuma apdares ražotne ir aprīkota ar modernām audumu apdares iekārtām ‒ audumu rotācijdrukai tiek izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas ar 8‒10 krāsām un augsto tehnoloģiju digitālās drukāšanas iekārtas.

Nozīmīgākās personas nozarē ir galvenokārt lielāko uzņēmumu vadītāji. A/s “Val­mie­ras stik­la šķiedra” pirmais prezidents bija Inārs Poļaks. 2003. gadā par “Valmieras stikla šķiedras” otro prezidentu kļuva Andris Oskars Brutāns. Viņš pirmais Latvijā ieviesa ciparu vadības darba galdus, kā arī detaļu restaurācijā izmantoja plazmas pārklājuma metodi. Nozarē nozīmīgi ir arī Latvijas lieluzņēmuma “Lauma” vadītāji – pirmā prezidente Zigrīda Rusiņa (līdz 2004. gadam) un viceprezidents Viktors Aišpurs (līdz 2007. gadam). SIA “Mežroze” līdzīpašnieks un prezidents Artūrs Kārlis Dreimanis panācis, ka uzņēmuma apgrozījums no 40 000 latu 1993. gadā pieaudzis līdz 10 miljoniem eiro gadā, kā arī sekmīgi veicināja Somijas un Norvēģijas tirgu apgūšanu.

Guntis Strazds ir pirmais latviešu habilitētais inženierzinātņu doktors tekstilzinātnē, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ‒ Valsts vieglās rūpniecības koncerna viceprezidents un Vieglās rūpniecības departamenta direktors Rūpniecības ministrijā.