Dzimusi ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda “Grāmatu Draugs” daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē. 1941. gadā beidza Rīgas pilsētas 1. pamatskolu. Izglītību turpināja Rīgas 3. ģimnāzijā (1941–1944). Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos, kur veidojusies darba un dabas mīlestība, saasināts redzīgums pret cilvēkiem un lietām. 1947. gadā pilnu ģimnāzijas kursu beidza Vācijā, Kārļa Skalbes latviešu ģimnāzijā Fišbahā, kur par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja dzejniece Zinaīda Lazda. 1948. gadā uzsāka ģermāņu filoloģijas studijas Erlangenas Universitātē (Universität Erlangen) Vācijā. Interesējusi jaunlaiku filozofija, īpaši filozofu Anrī Bergsona (Henri Louis Bergson) un Martina Heidegera (Martin Heidegger) uzskati. Šim aspektam būtiska nozīme turpmākajā literārajā daiļradē. 1949. gadā ar stipendiju izceļoja uz ASV, mācības turpināja Kliftona koledžā (Clifton Junior College; mācības beidza 1950. gadā) Teksasā. 1951. gadā beidza studijas Ziemeļteksasas Universitātē (The North Texas University) Dentonā. 1953. gadā ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnēs Teksasas Universitātē Ostinā (University of Texas at Austin), 1968. gadā – maģistra grādu antropoloģijā par darbu “Latviešu tautas mīklas un buramvārdi”. Teksasas Kristīgajā universitātē (Texas Christian University) Fortvērtā mācījusies Džona Greivsa (John Graves) radošās rakstniecības nodarbībās. Viena no spilgtākajām savas paaudzes latviešu prozaiķēm, apveltīta ar neparastu literāru talantu. Draugi un laikabiedri atzinuši, ka viņai īpaši tuva bijusi latviešu tauta, literatūra un valoda. Ilzes Šķipsnas darbi ir kā atbilžu meklēšana uz lieliem un mūžīgiem jautājumiem, piemēram, personības, nacionālās identitātes, pasaules kopsakara un jēgas problēmām.