Latvijas teritorijā ar airēšanas sportu sāka nodarboties 19. gs. otrajā pusē. 1872. gadā tika nodibināts Rīgas airētāju klubs. 1885. gadā nodibināja airēšanas klubu Liepājā, 1890. gadā dibināts Jelgavas airēšanas klubs. Smaiļotājus airētāju klubos neuzņēma. Airu laivas – smailītes – Latvijā parādījās 20. gs. 20. gadu sākumā, galvenokārt tūrisma un izpriecas braucieniem. Pēc Pirmā pasaules kara biedrībām un klubiem bija grūti iegādāties akadēmiskās airēšanas inventāru, tāpēc daudzi mēģināja laivas taisīt paši, bet smailītes uzbūvēt bija ievērojami lētāk. 1930. gadā arī Ventspilī parādījās pirmās divvietīgās smailītes, ar kurām izpriecu braucienos vizinājās vietējie vācbaltieši. 1932. gadā treneris un skolotājs Rūdolfs Ozoliņš uzbūvēja pirmo  smailīti, līdz tam smaiļotāji, kuri darbojās Rīgā, brauca ar iepirktām smailītēm. Kanoe airēšanas pirmsākumi Latvijā saistāmi ar 1954. gada rudeni, kad sporta biedrība “Spartaks” iegādājās pirmo kanoe laivu (divnieku) Latvijā.

1930. gadā airēšanas klubs “Neptūns” noorganizēja pirmās smaiļošanas sacensības Latvijā. 1936. gadā smaiļošanu un kanoe airēšanu iekļāva olimpisko spēļu programmā, līdz ar to  Latvijā pieauga interese par šo sporta veidu. Pirmās Latvijas meistarsacīkstes smaiļošanā notika 09.10.1938. Rīgā, Daugavā pie AB dambja. Piedalījās 12 smailītes. Sacensības notika tikai  divniekos 1 km un 10 km distancē. Otrās Latvijas meistarsacīkstes notika vienlaicīgi ar Rīgas airētāju kluba rīkotajām tradicionālajām sacensībām akadēmiskajā airēšanā “Pokal Riga”. Tās bija pirmās starptautiskās sacensības smaiļošanā Latvijas airētājiem. Šajās sacensībās pirmo reizi startēja arī sievietes. Neilgi pēc padomju okupācijas sākuma ‒ 31.08.1940. ‒ notika kārtējās, nu jau Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR), meistarsacīkstes Lielupē. Pirmo reizi vienlaicīgi ar pieaugušajiem startēja arī jaunieši. Arī vācu okupācijas laikā iesāktais darbs netika pārtraukts. 1942. gadā notika Rīgas meistarsacīkstes, 07.1943. Jelgavā notika Zemgales sporta diena ar smaiļošanas sacensībām, bet rudenī – Latvijas meistarsacīkstes Lielupē. 09.1945. notika pirmās pēckara Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas meistarsacīkstes. Visos braucienos pirmās trīs vietas izcīnīja ventspilnieki. 1947. gadā Latvijas smaiļotāji pirmo reizi startēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempionātā, izcīnot trīs ceturtās vietas.

1955. gadā smailītes sāka ražot “Dinamo” rūpkombinātā un laivu rūpnīcā “Celtnieks” (vēlāk “Dzintars”). 1955. gadā atklātas smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas Jelgavas, Ventspils un Cēsu sporta skolās. Pirmais PSRS sporta meistars smaiļošanā Latvijā ir Pāvels Makarovs, vēlāk ilggadējs sporta biedrības “Daugava” vadošais treneris. 1963. gadā PSRS Sporta meistara normu izpildīja ventspilniece Ārija Sāmīte. Viņa bija pirmā Latvijas smaiļotāja, kura tika iekļauta PSRS izlases sastāvā.

1947. gadā notika Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas meistarsacīkstēs airēšanā un smaiļošanā, paralēli smaiļošanai notika arī tautas airēšana. Kanoe airēšana pirmo reizi 1955. gadā notika Rīgas meistarsacīkstēs smaiļošanā. 1956. gadā Latvijas izlase startēja PSRS I tautu spartakiādē, 1957. gadā smaiļošana un kanoe airēšana iekļauta Vissavienības skolēnu spartakiādes programmā.

Kopš 05.1958. ar sezonas atklāšanas sacensībām  – “SB “Dinamo” kauss” – Jelgavā sākas airētāju sezona (kopš 1986. gada sacensību nosaukums “Pavasara kauss”, tās notiek katru gadu 1. maijā  un ir starptautiskas sacensības garajās distancēs). Vīrieši smaiļotāji vieniniekos izcīna četrkārtējā pasaules čempiona Aleksandra Avdejeva ceļojošo balvu. Smaiļošanā tiek izcīnīts Latvijas kauss. Katru gadu notiek Latvijas čempionāts. Olimpiskā centra “Limbaži” airēšanas bāzē ik gadu notiek starptautiskās sacensības “Sudraba airi”. Kopš 1995. gada populāras ir sacensības “Lucavsalas airi/Lucavsala Open” gan aktīviem sportistiem, gan sporta veterāniem. Kopš 2004. gada notiek Latvijas olimpiāde, bet kopš 2007. gada – Latvijas jaunatnes olimpiāde. Tajās iekļauta smaiļošana un kanoe. Smaiļotāju un kanoe airētāju sezona noslēdzas ar “Zemgales rudens maratonu” ‒ sacensībām garajās distancēs Jelgavā.

Smaiļošana un kanoe olimpisko spēļu programmā iekļauta kopš 1936. gada. Latvijas smaiļotāji un kanoe airētāji olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1980. gada, kad PSRS komandas sastāvā smailīšu četriniekā (K4) A. Avdejevs izcīnīja 7. vietu. Ivans Klementjevs 1988. gadā Seulā kanoe vieniniekā (C1) 1000 m distancē izcīnīja zelta medaļu, 1992. gadā Barselonā un 1996. gadā Atlantā – 2. vietu. Jefimijs Klementjevs 1992. gadā C1 500 m distancē ierindojās 11. vietā, 2000. gada Sidnejas spēlēs C1 1000 m distancē – 7. vietā. Dagnis Vinogradovs piedalījies 2004. gada spēlēs Atēnās, C1 1000 m distancē ieņemot 6. vietu un C1 500 m distancē – 12. vietu. Miķelis Ežmalis 2008. gada Pekinas spēlēs C1 1000 m distancē ieņēma dalītu 20./21. vietu un C1 500 m distancē – dalītu 14./15. vietu. Krists Straume un Kristaps Zaļupe 2008. gada spēlēs smailīšu divniekā (K2) 1000 m distancē ierindojās 7. vietā, bet K2 500 m ‒ 10. vietā. 2012. gada Londonas spēlēs Latviju pārstāvēja divi sportisti: K. Straume un Aleksejs Rumjancevs. K2 200 m distancē viņi ieņēma 11. vietu. A. Rumjancevs piedalījās arī 2016. gada spēlēs Riodežaneiro, kur smailīšu vieniniekā (K1) 200 m distancē izcīnīja 5. vietu, bet Dagnis Iļjins C1 1000 m distancē izcīnīja 13. vietu un C1 200 m distancē – 21. vietu.

Kanoe un smaiļošanas sporta attīstības veicināšanai 1993. gadā tika nodibināta Latvijas Kanoe federācija, kura pārstāv valsti starptautiskajās kanoe airēšanas organizācijās.

Profesionālās ievirzes izglītības licencētas programmas Latvijā īsteno Brocēnu novada bērnu un jaunatnes sporta skola, Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skola, Specializētā airēšanas sporta skola, Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skola “Rīdzene”, Ventspils sporta skola “Spars”, Jelgavas pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skola, Talsu novada sporta skola. Murjāņu Sporta ģimnāzija ir specializētā sporta internātskola, tās filiāle Jūrmalā kopš 1980. gada sagatavo jaunos airētājus.

Ievērojamākie sportisti ir vairākkārtējais pasaules čempions smaiļotājs A. Avdejevs, pasaules čempions un Latvijas olimpiskās kustības atjaunotājs Vilnis Baltiņš, olimpiskais čempions un septiņkārtējs pasaules čempions kanoists I. Klementjevs un viņa brālis kanoists J. Klementjevs, smaiļotājs un pasaules čempionāta (2017) bronzas medaļas ieguvējs A. Rumjancevs, kanoisti D. Iļjins un D. Vinogradovs, smaiļotāji K. Straume, Olga Slapņa, K. Zaļupe.

Olimpiskais centrs “Limbaži” Lielezera krastā nodrošināts ar pilnu starta sistēmu un distanci, kas ļauj rīkot Latvijas nozīmīgākās sacensības. Brocēnu airēšanas bāzē Cieceres ezerā ir sacensību distance, tajā notiek “Latvijas kausi”, klubu čempionāts, atlases uz starptautiskajām sacensībām. 2013. gadā rekonstruēta airēšanas bāze “Dampeļi” Ventspilī.