Galvenie denacifikÄcijas mÄrÄ·i bija VÄcijas NacionÄlsociÄlistiskÄs strÄdnieku partijas (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP) un tai pakļauto organizÄciju likvidÄÅ”ana un kara noziedznieku tiesÄÅ”ana. Pirmo reizi jÄdzienu ādenacifikÄcijaā sÄka lietot ASV AizsardzÄ«bas departamentÄ 1943. gadÄ. DenacifikÄcijas programmu apstiprinÄja sabiedroto Potsdamas konferencÄ 08.1945.
NSDAP bija masu kustÄ«ba un tÄs izveidotais režīms bija antidemokrÄtiski totalitÄrs, tÄdÄļ nacistiskÄs partijas un dažÄdu ar to saistÄ«to organizÄciju ietekme VÄcijas teritorijÄ caurstrÄvoja visas dzÄ«ves jomas. Partijas biedru skaits aptvÄra 8,5 miljonus ā 10 % no vÄcu sabiedrÄ«bas. KopÄ ar partijai pakļautajÄm nacistiskajÄm organizÄcijÄm nacistisko organizÄciju biedru skaits valstÄ« bija 45 miljoni ā vairÄk nekÄ puse iedzÄ«votÄju. Liels Ä«patsvars partijas biedru bija sabiedrÄ«bas virsslÄnÄ«.
SÄkotnÄji bÅ«tiska denacifikÄcijas sastÄvdaļa vÄl 1944. gadÄ bija izstrÄdÄtais t. s. Morgentava plÄns, tÄ projekts lÄ«dztekus denacifikÄcijai un kara noziedznieku tiesÄÅ”anai paredzÄja, piemÄram, VÄciju pÄrvÄrst no industriÄlÄs par agrÄru valsti, demontÄt rÅ«pnÄ«cas un fabrikas, aizliegt ÄrÄjo tirdzniecÄ«bu un aplikt ar nesamÄrÄ«giem nodokļiem, lai VÄcija nÄkotnÄ vairs nespÄtu apdraudÄt citas valstis. PlÄnu ierosinÄja ASV finanÅ”u valsts sekretÄrs Henrijs Morgentavs (Henry Morgenthau Jr.), un to atbalstÄ«ja ASV prezidents Frenklins RÅ«zvelts (Franklin Delano Roosevelt). Abi politiÄ·i apsvÄra arÄ« dažÄdus, t. sk., nehumÄnus veidus kÄ samazinÄt vÄcu tautas skaitlisko sastÄvu.
Lai gan denacifikÄcijai bija kopÄjas politiskas vadlÄ«nijas, katrÄ okupÄcijas zonÄ denacifikÄcijas process noritÄja atŔķirÄ«gi. ÄrÄjÄs denacifikÄcijas izpausmes visÄm okupÄcijas varÄm bija vienÄdas ā tas centÄs iespÄjami Ätri ÄrÄjÄ vidÄ likvidÄt visu TreÅ”Ä reiha simboliku, pÄrdÄvÄt nacistu lÄ«deru vÄrdos nosauktÄs ielas, atcÄla TreÅ”Ä reiha laika likumus un ieviesa stingru cenzÅ«ru kultÅ«rÄ un presÄ. PasÄkumu plÄns katrÄ okupÄcijas zonÄ paredzÄja apzinÄt visus NSDAP un citu nacistisko organizÄciju biedrus, kÄ arÄ« noteikt tiem piespriežamo sodu, ja tiktu konstatÄta to vaina nacistiskÄ režīma izveidÄ un stiprinÄÅ”anÄ. TomÄr jau ar pirmajÄm okupÄcijas dienÄm iezÄ«mÄjÄs atŔķirÄ«bas sabiedrÄ«bas denacifikÄcijas Ä«stenoÅ”anÄ. PiemÄram, PSRS okupÄcijas zonÄ NSDAP ierindas biedriem parasti liedza turpinÄt darbu izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄs, policijÄ, tieslietu sistÄmÄ un vietÄjÄ pÄrvaldÄ, turpretim Rietumu zonÄs bijuÅ”ie Å”ajÄs jomÄs strÄdÄjoÅ”ie kÄdreizÄjie NSDAP biedri varÄja turpinÄt darbu, tÄdÄjÄdi dažos gadÄ«jumos radÄs visai apÅ”aubÄma amatu pÄctecÄ«ba, kas rietumvÄcu sabiedrÄ«bÄ izraisÄ«ja diskusiju. 10.10.1945. sabiedroto augstÄkais pÄrvaldes orgÄns okupÄtajÄ VÄcijÄ ā Kontroles padome ā aizliedza NSDAP lÄ«dztekus ar pÄrÄjÄm tai pakļautÄm organizÄcijÄm un iestÄdÄm. Par denacifikÄcijas procesa kulminÄciju uzskatÄma Nirnbergas tiesas prÄva pret galvenajiem kara noziedzniekiem ā galvenajiem TreÅ”Ä reiha politiÄ·iem un militÄrpersonÄm (20.11.1945.ā01.10.1946.) un tai sekojoÅ”ie 12 turpinÄjuma procesi. Nirnbergas tiesas procesÄ NSDAP pasludinÄja par noziedzÄ«gu organizÄciju.