AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 17. decembrī
Raimonds Cerūzis

denacifikācija

(angļu Denazification, vācu Entnazifizierung, franču dĆ©nazification, krievu Š“ŠµŠ½Š°Ń†ŠøŃ„ŠøŠŗŠ°Ń†ŠøŃ)
Otrā pasaules kara sabiedroto valstu (Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Lielbritānijas, Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS), vēlāk arÄ« Francijas) pasākumi nacionālsociālisma ideoloÄ£ijas izskauÅ”anai Vācijas un Austrijas sabiedrÄ«bā, politikā, ekonomikā, jurisprudencē, kultÅ«rā un presē

Saistītie Ŕķirkļi

  • Konrāds Adenauers
  • totalitārisms
  • TreÅ”ais reihs
  • Vācijas Demokrātiskā Republika
SS karavīra statuja ar nocirstu galvu, sagatavota pilnīgai demontāžai denacifikācijas ietvaros. Vācija, 13.03.1947.

SS karavīra statuja ar nocirstu galvu, sagatavota pilnīgai demontāžai denacifikācijas ietvaros. Vācija, 13.03.1947.

Avots: Getty Images, 517240732. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Galvenie mērķi un uzdevumi
  • 2.
    Sasniegtie mērķi
  • Multivide 6
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Galvenie mērķi un uzdevumi
  • 2.
    Sasniegtie mērķi
Galvenie mērķi un uzdevumi

Galvenie denacifikācijas mērÄ·i bija Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP) un tai pakļauto organizāciju likvidēŔana un kara noziedznieku tiesāŔana. Pirmo reizi jēdzienu ā€œdenacifikācijaā€ sāka lietot ASV AizsardzÄ«bas departamentā 1943. gadā. Denacifikācijas programmu apstiprināja sabiedroto Potsdamas konferencē 08.1945.

NSDAP bija masu kustÄ«ba un tās izveidotais režīms bija antidemokrātiski totalitārs, tādēļ nacistiskās partijas un dažādu ar to saistÄ«to organizāciju ietekme Vācijas teritorijā caurstrāvoja visas dzÄ«ves jomas. Partijas biedru skaits aptvēra 8,5 miljonus – 10 % no vācu sabiedrÄ«bas. Kopā ar partijai pakļautajām nacistiskajām organizācijām nacistisko organizāciju biedru skaits valstÄ« bija 45 miljoni – vairāk nekā puse iedzÄ«votāju. Liels Ä«patsvars partijas biedru bija sabiedrÄ«bas virsslānÄ«.

Sākotnēji bÅ«tiska denacifikācijas sastāvdaļa vēl 1944. gadā bija izstrādātais t. s. Morgentava plāns, tā projekts lÄ«dztekus denacifikācijai un kara noziedznieku tiesāŔanai paredzēja, piemēram, Vāciju pārvērst no industriālās par agrāru valsti, demontēt rÅ«pnÄ«cas un fabrikas, aizliegt ārējo tirdzniecÄ«bu un aplikt ar nesamērÄ«giem nodokļiem, lai Vācija nākotnē vairs nespētu apdraudēt citas valstis. Plānu ierosināja ASV finanÅ”u valsts sekretārs Henrijs Morgentavs (Henry Morgenthau Jr.), un to atbalstÄ«ja ASV prezidents Frenklins RÅ«zvelts (Franklin Delano Roosevelt). Abi politiÄ·i apsvēra arÄ« dažādus, t. sk., nehumānus veidus kā samazināt vācu tautas skaitlisko sastāvu.

Lai gan denacifikācijai bija kopējas politiskas vadlÄ«nijas, katrā okupācijas zonā denacifikācijas process noritēja atŔķirÄ«gi. Ārējās denacifikācijas izpausmes visām okupācijas varām bija vienādas – tas centās iespējami ātri ārējā vidē likvidēt visu TreŔā reiha simboliku, pārdēvēt nacistu lÄ«deru vārdos nosauktās ielas, atcēla TreŔā reiha laika likumus un ieviesa stingru cenzÅ«ru kultÅ«rā un presē. Pasākumu plāns katrā okupācijas zonā paredzēja apzināt visus NSDAP un citu nacistisko organizāciju biedrus, kā arÄ« noteikt tiem piespriežamo sodu, ja tiktu konstatēta to vaina nacistiskā režīma izveidē un stiprināŔanā. Tomēr jau ar pirmajām okupācijas dienām iezÄ«mējās atŔķirÄ«bas sabiedrÄ«bas denacifikācijas Ä«stenoÅ”anā. Piemēram, PSRS okupācijas zonā NSDAP ierindas biedriem parasti liedza turpināt darbu izglÄ«tÄ«bas iestādēs, policijā, tieslietu sistēmā un vietējā pārvaldē, turpretim Rietumu zonās bijuÅ”ie Å”ajās jomās strādājoÅ”ie kādreizējie NSDAP biedri varēja turpināt darbu, tādējādi dažos gadÄ«jumos radās visai apÅ”aubāma amatu pēctecÄ«ba, kas rietumvācu sabiedrÄ«bā izraisÄ«ja diskusiju. 10.10.1945. sabiedroto augstākais pārvaldes orgāns okupētajā Vācijā – Kontroles padome – aizliedza NSDAP lÄ«dztekus ar pārējām tai pakļautām organizācijām un iestādēm. Par denacifikācijas procesa kulmināciju uzskatāma Nirnbergas tiesas prāva pret galvenajiem kara noziedzniekiem – galvenajiem TreŔā reiha politiÄ·iem un militārpersonām (20.11.1945.–01.10.1946.) un tai sekojoÅ”ie 12 turpinājuma procesi. Nirnbergas tiesas procesā NSDAP pasludināja par noziedzÄ«gu organizāciju.

Sasniegtie mērķi
Gados vecāks francūzis kopā ar amerikāņu karavīriem dedzina nacistu svastiku. Šerbūra, Francija, 28.06.1944.

Gados vecāks francūzis kopā ar amerikāņu karavīriem dedzina nacistu svastiku. Šerbūra, Francija, 28.06.1944.

Fotogrāfs Fred Ramage. Avots: Keystone/Getty Images, 3314908.

Denacifikācijas komitejas locekļi sanāksmes laikā Berlīnē. Vācija, 1946. gada vidus.

Denacifikācijas komitejas locekļi sanāksmes laikā Berlīnē. Vācija, 1946. gada vidus.

Avots: ullstein bild/ullstein bild via Getty Images, 545943661.

Nacistu ārsts Karls Brants (Karl Brandt), kas veica eksperimentus ar cilvēkiem un citus kara noziegumus, stājas tiesas priekŔā Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1945. gads.

Nacistu ārsts Karls Brants (Karl Brandt), kas veica eksperimentus ar cilvēkiem un citus kara noziegumus, stājas tiesas priekŔā Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1945. gads.

Avots: CORBIS/Corbis via Getty Images, 615311850.

Hermans Gērings (Hermann Wilhelm Gƶring) tiek tiesāts Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1946. gads.

Hermans Gērings (Hermann Wilhelm Gƶring) tiek tiesāts Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1946. gads.

Avots: Getty Images, 514875322.

ASV okupācijas zona

VisaktÄ«vāk denacifikāciju veica amerikāņi. ASV okupācijas zonā bija ieplānots visiem iedzÄ«votājiem aizpildÄ«t speciālas anketas un saskaņā ar tajās sniegto informāciju amerikāņu militārā pārvalde (vēlāk Ä«paÅ”a vācu tiesa) paredzēja noteikt katra indivÄ«da saistÄ«bas pakāpi ar NSDAP politisko režīmu. AtbilstoÅ”i nacistiskā režīma laikā ieņemtajam rangam personai tika piespriests sods, kas variēja no atstādināŔanas no amata lÄ«dz nāvessodam, bet, ja konstatēja, ka persona nav sadarbojusies ar varas struktÅ«rām, pret to nekādas sankcijas vairs netika vērstas. Tā kā pasākums izrādÄ«jās pārāk laikietilpÄ«gs (Ŕāda pilnÄ«ga sabiedrÄ«bas denacifikācija varēja ilgt pat 50 gadus), amerikāņi koncentrējās lielākoties uz aizdomÄ«gām personām. No 1947. gada ASV militārā pārvalde sāka Ä«stenot speciālu vācu pāraudzināŔanas programmu, kurā galvenais uzsvars tika likts uz nacionālsociālisma, nacionālisma un militārisma kritisku izvērtēŔanu vācu vēsturē. Sākotnēji Å”o politiku vācu sabiedrÄ«ba uzņēma ar neizpratni, bet ilgtermiņā tika panākta t. s. kolektÄ«vās vainas apziņas izveide rietumvācu sabiedrÄ«bā.

Lielbritānijas un Francijas okupācijas zonas

Lielbritānija savā okupācijas zonā rÄ«kojās mērenāk nekā ASV. Denacifikācija tur noritēja krietni ierobežotāk un izpaudās lielākoties dažādu lÄ«meņu nacisma laika funkcionāru un iestāžu vadÄ«tāju atstādināŔanā no amatiem. Francijas okupācijas zonā denacifikācija noritēja vēl ierobežotāk (saistÄ«bā ar nacistisko kolaboracionisma problēmu paŔā franču sabiedrÄ«bā), tādēļ tā lielākoties koncentrējās uz smagiem kara noziegumiem. Franču pārvalde, piemēram, no atbildÄ«bas pilnÄ«gi atbrÄ«voja NSDAP ierindas biedrus.

Rietumu zonās kopā izvērtēja ap 2,5 miljonu iedzÄ«votāju saistÄ«bu ar nacistisko režīmu, pieņēma vairāk nekā piecus tÅ«kstoÅ”us tiesas spriedumus, no tiem 806 bija nāves spriedumi, no kuriem izpildÄ«ti tika 486.

PSRS okupācijas zona

PSRS savā okupācijas zonā Vācijā denacifikāciju izmantoja, lai iespējami drÄ«z Ä«stenotu sociālistiskus pārkārtojumus pēc PSRS parauga. Nacistiskās partijas un tās organizāciju biedrus atstādināja no amatiem, arestēja un ieslodzÄ«ja speciālās nometnēs, no kurām daļa tika iekārtotas bijuÅ”o TreŔā reiha koncentrācijas nometņu vietā Austrumvācijā (piemēram, BÅ«henvalde, Zaksenhauzena, LÄ«beroze). Speciālās nometnes atradās padomju represÄ«vā slepenā dienesta NKVD (IekÅ”lietu Tautas komisariāts; ŠŠ°Ń€Š¾Š“Š½Ń‹Š¹ комиссариат Š²Š½ŃƒŃ‚Ń€ŠµŠ½Š½ŠøŃ… Гел, ŠŠšŠ’Š”) kontrolē. Å ajās nometnēs nonāca arÄ« tie vācieÅ”i, kuri pretojās Maskavas iecerētajiem sociālistiskajiem pārkārtojumiem, kā arÄ« citu tautÄ«bu bēgļi un karagÅ«stekņi no Austrumeiropas, t. sk. okupētajām Baltijas valstÄ«m. PSRS varas iestādes dokumentos atrodamas ziņas, ka 80 % ieslodzÄ«to bijuÅ”i NSDAP biedri. PrecÄ«zs ieslodzÄ«to skaits nav zināms, bet tas varētu bÅ«t ne mazāk par 160 000. 1950. gadā, lielākoties slimÄ«bu un bada dēļ, speciālajās nometnēs bojā gāja treÅ”daļa ieslodzÄ«to, apmēram 800 ieslodzÄ«tajiem tika izpildÄ«ts nāvessods. 1990. gadā netālu no Zaksenhauzenas speciālās NKVD nometnēs tika atklāts masu kaps ar tajā apraktiem 12 000 ieslodzÄ«tajiem.

Aukstā kara un krievu propagandas ietekme

Pēc Aukstā kara konfrontācijas sākÅ”anās Rietumu okupācijas zonās denacifikācijas aktualitāte mazinājās. Denacifikācijas pasākumi izsauca neizpratni un neapmierinātÄ«bu vācu sabiedrÄ«bā, to kritizēja pat Vācijas FederatÄ«vās Republikas (VFR) pirmais federālais kanclers Konrāds Adenauers (Konrad Hermann Joseph Adenauer). Denacifikāciju formāli noslēdza VFR Bundestāga 10.04.1951. pieņemtais lēmums, kas ļāva visiem NSDAP biedriem, atskaitot augsta lÄ«meņa atbildÄ«gās personas, atgriezties valsts darbā. Tomēr nacistiskā mantojuma pārvarēŔanas problēma savu nozÄ«mi VFR nezaudēja, tā aktualizējās VFR bruņoto spēku izveides laikā (lielākā daļa virsniecÄ«bas bija saistÄ«ta ar nacistisko pagātni), kā arÄ« epizodisko labējā ekstrēmisma aktivitāŔu gadÄ«jumos. Savukārt Vācijas Demokrātiskajā Republikā valdoŔā Vācijas Sociālistiskās vienÄ«bas partija (Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED) Aukstā kara gados Austrumvāciju centās pozicionēt kā vienÄ«go antifaÅ”istisko valsti no divām vācu valstÄ«m, tādējādi uzsverot, ka tai nav nekāda sakara ar nacistiskās pagātnes izpausmēm.

PSRS, Krievija un kopumā krievu sabiedrÄ«ba denacifikācijas jēdzienu regulāri izmantojusi propagandas nolÅ«kos, bieži apvainojot savam politiskajam režīmam nelojālos pilsoņus un ārvalstu politiskos oponentus faÅ”ismā (respektÄ«vi, nacismā). Denacifikācijas saukli Krievija pielietojusi, lai attaisnotu noziedzÄ«go iebrukumu gatavoÅ”anu un Ä«stenoÅ”anu Ukrainas teritorijā 2014. gadā un plaÅ”a mēroga kara uzsākÅ”anu Ukrainā 24.02.2022.

Okupētā Austrija

Okupētajā Austrijā, atŔķirÄ«bā no okupētās Vācijas, denacifikācijas procesu veica pati atjaunotās Austrijas pagaidu valdÄ«ba. Pagaidu valdÄ«ba Å”eit jau 08.05.1945. pieņēma t. s. Aizlieguma likumu (Verbotsgesetz), kas uzlika par pienākumu visiem NSDAP un tās organizācijas biedriem reÄ£istrēties. ReÄ£istrētās personas atkarÄ«bā no to ieņemtajiem amatiem tika sadalÄ«tas trÄ«s grupās – kara noziedzniekos, apsÅ«dzamajos un mazāk apsÅ«dzamajos jeb ā€œlÄ«dzskrējējosā€. AtŔķirÄ«bā no Vācijas, Austrijas vācieÅ”u kara noziedznieku atbildÄ«bu parasti izvērtēja paÅ”as Austrijas tiesas. Denacifikācijas rezultātā 30 Austrijas kara noziedzniekiem tika izpildÄ«ts nāves sods. Mazāk nozÄ«mÄ«gos gadÄ«jumos tiesas piesprieda naudas sodu, aizliedza ieņemt amatu un piedalÄ«ties vēlēŔanās. Tādējādi 1945. gadā vēlēŔanās nedrÄ«kstēja piedalÄ«ties 0,5 miljoni Austrijas vācieÅ”u, bet sakarā ar masveida amnestijām jau 1949. gada vēlēŔanās dalÄ«ba tika atļauta visiem. Denacifikācija Austrijā beidzās lÄ«dz ar Austrijas valstiskās neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anu 15.05.1955. 

Multivide

SS karavīra statuja ar nocirstu galvu, sagatavota pilnīgai demontāžai denacifikācijas ietvaros. Vācija, 13.03.1947.

SS karavīra statuja ar nocirstu galvu, sagatavota pilnīgai demontāžai denacifikācijas ietvaros. Vācija, 13.03.1947.

Avots: Getty Images, 517240732. 

Gados vecāks francūzis kopā ar amerikāņu karavīriem dedzina nacistu svastiku. Šerbūra, Francija, 28.06.1944.

Gados vecāks francūzis kopā ar amerikāņu karavīriem dedzina nacistu svastiku. Šerbūra, Francija, 28.06.1944.

Fotogrāfs Fred Ramage. Avots: Keystone/Getty Images, 3314908.

Denacifikācijas komitejas locekļi sanāksmes laikā Berlīnē. Vācija, 1946. gada vidus.

Denacifikācijas komitejas locekļi sanāksmes laikā Berlīnē. Vācija, 1946. gada vidus.

Avots: ullstein bild/ullstein bild via Getty Images, 545943661.

Nacistu līderi starptautiskā kara noziegumu tribunāla tiesas zālē Nirnbergā. Vācija, ap 1945. gadu.

Nacistu līderi starptautiskā kara noziegumu tribunāla tiesas zālē Nirnbergā. Vācija, ap 1945. gadu.

Avots: Hulton Archive/Getty Images, 3208528.

Nacistu ārsts Karls Brants (Karl Brandt), kas veica eksperimentus ar cilvēkiem un citus kara noziegumus, stājas tiesas priekŔā Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1945. gads.

Nacistu ārsts Karls Brants (Karl Brandt), kas veica eksperimentus ar cilvēkiem un citus kara noziegumus, stājas tiesas priekŔā Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1945. gads.

Avots: CORBIS/Corbis via Getty Images, 615311850.

Hermans Gērings (Hermann Wilhelm Gƶring) tiek tiesāts Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1946. gads.

Hermans Gērings (Hermann Wilhelm Gƶring) tiek tiesāts Nirnbergas tribunālā. Vācija, 1946. gads.

Avots: Getty Images, 514875322.

SS karavīra statuja ar nocirstu galvu, sagatavota pilnīgai demontāžai denacifikācijas ietvaros. Vācija, 13.03.1947.

Avots: Getty Images, 517240732. 

Saistītie Ŕķirkļi:
  • denacifikācija
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • Konrāds Adenauers
  • totalitārisms
  • TreÅ”ais reihs
  • Vācijas Demokrātiskā Republika

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Waxman, O. B., ā€˜Historians on What Putin Gets Wrong About ā€˜Denazification’ in Ukraine’, Time, 03.03.2022.

Ieteicamā literatūra

  • Adenauer, K., Memoirs 1945–53, London, Weidenfeld & Nicholson, 1968.
  • CerÅ«zis, R., ā€˜Vācija uzvarētāju vēstures gÅ«stā: Rietumvalstis un PSRS manipulēja ar pagātnes atmiņu nolÅ«kā rādÄ«t to sev vēlamā gaismā’, DomuzÄ«me, Nr. 2, 2015, 62.–67. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Politische SƤuberung in Europa. Die Abrechnung mit Faschismus und Kollaboration nach dem Zweiten Weltkrieg, Hrsg. Henke, K.-D. und H. Woller, München, DTV, 1991.
  • Sontheimer, K., Die Adenauer-Ƅra. Grundlegung der Bundesrepublik, 3. Aufl., München, DTV, 2003.
  • Stiefel, D., Entnazifizierung in Ɩsterreich, Wien, München, Zürich, Europaverlag, 1981.
  • Taylor, F., Exorcising Hitler: The Occupation and Denazification of Germany, London, Bloomsbury Press, 2011.
  • Š”ŠµŠ¼ŠøŃ€ŃŠ³Š°, М.И., Как мы ŃƒŠæŃ€Š°Š²Š»ŃŠ»Šø Германией, Москва, Š ŠžŠ”Š”ŠŸŠ­Š, 1995.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Raimonds Cerūzis "Denacifikācija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/51919-denacifik%C4%81cija (skatīts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/51919-denacifik%C4%81cija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana