Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1925–1932). No 1932. gada ar pārtraukumiem studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā. 30. gadu pirmajā pusē īslaicīgi bija studentu korporācijas “Fraternitas Livonica” biedrs. Dienēja Latvijas armijā (1933–1934), 6. Rīgas kājnieku pulkā. Otrā pasaules kara laikā cīnījās Latviešu leģionā. Kara beigās guva smagus ievainojumus.

Latvijas hokeja izlases uzbrucējs (1932–1938), sākumā spēlēja arī kā aizsargs. Valstsvienībā startēja nepārtraukti, sākot no pirmās oficiālās spēles (27.02.1932.) līdz 1938. gada pasaules čempionāta pēdējai spēlei Prāgā (14.02.1938.). Aizvadīja 26 oficiālās valstsacīkstes, t. sk. ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936), trijos pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938) un Eiropas čempionātā (1932). Piedalījās arī Latvijas valstsvienības starptautiskajās spēlēs pret klubu komandām un Rīgas izlases sastāvā t. s. pilsētu sacīkstēs (1932–1938), kā arī Latvijas izlases spēlēs pret citām Latvijas komandām.

Valsts turnīros piedalījās astoņas sezonas, no tām piecas “Universitātes sporta” (US) komandā (1930/1931, 1931/1932, 1935/1936–1937/1938), trīs – Rīgas “Armijas sporta klubā” (ASK; 1932/1933–1934/1935). Trīs reizes kļuva par Latvijas hokeja čempionu. ASK sastāvā valsts čempiona titulu izcīnīja divreiz (1934, 1935), kā arī kļuva par Latvijas olimpiskā turnīra uzvarētāju (1935). US sastāvā valsts čempiona titulu izcīnīja vēlreiz (1937) un piedalījās starptautiskajās hokeja spēlēs. Ā. Petrovskis bija arī hokeja spēļu tiesnesis.

Startēja Latvijas studentu hokeja izlasē, t. sk. tās pirmajā spēlē (1931), divos akadēmisko meistarsacīkšu turnīros – Bardonekijā (1933) un Sanktmoricā (1935), spēlēs Vīnē (1933) un Klostersā (1933). Sniedza speciālreportāžas par Latvijas studentu izlases 1933. gada izbraukumu uz Bardonekiju (publicētas laikrakstā “Sporta Pasaule”).

Hokeju sākumā spēlēja gan uzbrucēja, gan aizsarga postenī, taču jau drīzumā kļuva par vienu no ievērojamākajiem hokeja uzbrucējiem Latvijā. Izcēlās ar spēles taktisko izpratni, pozicionāli pareizu spēli, uzbrukumu veidošanas prasmi un precīzām piespēlēm. Bija pašaizliedzīgs spēlētājs, kurš devās palīdzēt savai komandai arī tad, ja bija guvis kādu traumu. Kad 1938. gadā par disciplināriem pārkāpumiem (ārpus laukuma pasaules čempionāta laikā) Latvijas Ziemas sporta savienība Ā. Petrovski diskvalificēja uz mūžu, tas bija būtisks zaudējums gan US komandai, gan Latvijas izlasei. Pēc valstsvienības 26 oficiālajām spēlēm ar četriem vārtu guvumiem bija tās rezultatīvākais spēlētājs (vēlāk vairāki uzbrucēji šo tā laika sasniegumu apsteidza).

Ā. Petrovskis spēlēja arī bendiju, basketbolu, futbolu. 30. gadu pirmajā pusē bendiju spēlēja US un Rīgas ASK komandās. Iekļauts Latvijas studentu bendija izlases sastāvā dalībai SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu bendija turnīrā Helsinkos (1931). Basketbolā lielākie panākumi Rīgas ASK vienības sastāvā, t. sk. izcīnīts “Chicago Tribune” ceļojošais kauss (1934).

20. gs. 30. gadu pirmajā pusē bija latviešu nacionālistu politiskās organizācijas “Pērkonkrusts” biedrs. Pēc kara trimdā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur bija latviešu organizācijas “Daugavas Vanagi” biedrs Ņujorkā.