Atkalapvienošanos izraisīja demokratizēšanās process Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) un sociālistiskajās satelītvalstīs Austrumeiropā, tostarp VDR, un tā iezīmēja Aukstā kara perioda beigas pasaulē. Apvienošanās pamats bija gan abu vācu valstu attiecībās panāktās vienošanās, gan Maskavā 12.09.1990. parakstītais “Līgums par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju” (krievu Договор об окончательном урегулировании в отношении Германии; vācu Vertrag über die abschließende Regelung in bezug auf Deutschland, angļu Treaty on the Final Settlement with Respect to Germany, franču Traité portant règlement définitif concernant l'Allemagne) jeb t. s. Divi plus četri līgums (krievu Договор “Два плюс четыре”, Договор 2+4; vācu Zwei-plus-Vier-Vertrag, angļu Two Plus Four Agreement, franču Traité de Moscou, Traité quatre plus deux, Traité deux plus quatre), kurā abas vācu valstis, no vienas puses, un Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis Francija, Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un PSRS, no otras puses, vienojās par Vācijas jautājuma galīgo noregulējumu.
Priekšnoteikums Vācijas atkalapvienošanai bija demokratizācijas process VDR un austrumvācu komunistu politiskā sakāve. 18.03.1990. Austrumvācijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas kopš 1933. gada. Vēlēšanās uzvaru guva Vācijas Kristīgo demokrātu savienība (Christlich Demokratische Union Deutschlands, CDU), kuras politiskais lozungs bija Vācijas apvienošanās. Tādējādi Austrumvācijas iedzīvotāju vairākums deva skaidru atbalstu apvienošanās idejai.