“Līduma dūmos” ir viens no A. Niedras nozīmīgākajiem literārajiem darbiem. Tas tapa viņa daiļrades sākotnējā posmā, kad rakstnieks intensīvi pievērsās vāciešu un latviešu attiecībām, kā arī ekonomiskās konkurences interpretācijai rakstniecībā. Romānā atspoguļoti arī iespaidi, ko A. Niedra guvis, no 1893. gada līdz 1895. gadam strādājot par mājskolotāju barona Oskara fon Grothusa (Karl Ernst Oscar Wilhelm von Grotthuss) muižā Ventspils apriņķa Puzeniekos. Literārajā darbā atzīstot vācbaltiešu vecākās paaudzes iesakņotās tradīcijas, sadzīves kultūru un ētiku, A. Niedra kritiski vērtēja daudzus attiecību aspektus, kuros noteicoša bija vāciešu pārākuma izjūta un nerēķināšanās ar latviešu interesēm. Romāna centrā ir sarežģītais un pretrunīgais latviešu inteliģences veidošanās un pašapziņas nostiprināšanās ceļš 19. gs. beigās.

Sižeta risinājums veidots saistībā ar vairākām ģimenēm, koncentrējot to ap divu vācu dzimtu, barona Vestfāla un mācītāja ģimenes tēlojumu, kas pretstatītas latviešiem, dzirnavnieka Griezes ģimenei un Strautmaļu dzimtai. Uzsverot sabiedrībā valdošo ekonomisko konkurenci, A. Niedra romānā aplūkojis, kā Strautmaļu saimnieka dēli tiecas nostiprināt savu vietu sabiedrībā, saskaroties ar asu pretdarbību. Kandidāts Kārlis Strautmalis, pretendējot uz mācītāja vietu, izraisa nepatiku muižnieku patvaļas nosodījuma dēļ, savukārt viņa brālis, inženieris Vilis Strautmalis, ar savām radikālajām idejām apdraud vāciešu ekonomiskās pozīcijas. Attiecību risinājumā dominē nesaudzīga, nereti negodīga cīņa, kurā virsroku gūst te viena, te otra puse. Inženiera Strautmaļa pretdarbībā rafinētajiem muižnieka fon Zandena cīņas paņēmieniem nākas ņemt talkā visus iespējamos līdzekļus, arī slepenu vēstules atplēšanu un vekseļa zādzību. Tās ir agrākajā zemnieku sētā grūti iedomājamas situācijas, ar kurām jāsastopas pārejas laikmeta cilvēkiem. Tomēr romāna fināls, novērtējot vāciešu un latviešu spēku līdzsvaru, ir izlīdzinošs.

Centrālās personas grupētas, ņemot vērā pretstatu starp latviešu un vāciešu sociālajiem apstākļiem, dzīves pieredzi un interesēm. Romāna centrā izvirzīta Strautmaļu dzimta, ko pārstāv tēvs, māte un viņu trīs dēli, kuriem ir atšķirīgas darbības jomas. Inženieris Strautmalis tiecas pēc ekonomiskas nostiprināšanās, viņa brālis, mācītāja amata kandidāts, aizstāv personiskas līdztiesības un ētikas principus, savukārt trešajam brālim Jēkabam pienākas turpināt tēva darbu zemnieku saimniecības kopšanā, tomēr viņa dzīvi sarežģī ne tikai jaunais, modernais laikmets, bet arī paša rakstura vājums. Vācbaltiešu raksturojumā nozīmīga aizejošā paaudze ar tās ideāliem, ko pārstāv vecais barons Vestfāls, kura prototips ir Puzenieku barons fon Grothuss, un tāpat arī jaunā un pragmatiskā sabiedrības daļa, kuras spilgtākā figūra ir barons Volfgangs fon Zandens. A. Niedras romāna ideju centrā ir vīriešu uzskatu un interešu konflikti, sieviešu tēliem tajā ir tikai pakārtota nozīme. Līdzās Strautmaļu mātei romāna “Līduma dūmos” norisēs iesaistīta dzirnavnieka Griezes meita Marija, barona Vestfāla sieva un viņa meita Lūcija, kura paliek kopā nevis ar kandidātu Strautmali, bet gan ar apšaubāmas reputācijas apēnoto baronu Zandenu, kā arī dziedātāja Zalvi jaunkundze, ar kuru pilsētā satiekas inženieris Strautmalis.   

Rakstnieks sekojis Eiropas 19. gs. literatūras tendencēm, veidojot episki izvērstu un sazarotu notikumu risinājumu un tiecoties uz romāna žanram raksturīgu apjomu. Literārā darba kompozīcija veidota atbilstoši tā idejiskajiem akcentiem. Atsevišķas nodaļas veltītas centrālo tēlu darbības raksturojumam, savukārt konfliktu risinājums nobriest atšķirīgu interešu un rīcības motīvu sadursmēs. Viens no svarīgākajiem sižeta attīstības virzītājiem ir motīvs par kandidāta ievēlēšanu vai neievēlēšanu amatā, ar to saistīta barona Zandena pretestība. Tikpat būtiska A. Niedras romānā ir inženiera Strautmaļa cīņa par savu ekonomisko ideju īstenošanu, kas ļautu latviešiem iegūt patstāvību ne tikai neatlaidīgā zemes kopšanas darbā, kā tas raksturīgi viņa vecāku paaudzei, bet arī saistībā ar jaunām rūpnieciskām iespējām. "Līduma dūmos” pārmantota 19. gs. audzināšanas romāna tradīcija, atklājot centrālo tēlu tiekšanos uz savu mērķu piepildījumu, šajā procesā sastopot gan atbalstu, gan pretdarbību, bet beigās pretrunām izlīdzinoties un tēliem sasniedzot nozīmīgākos mērķus.

“Līduma dūmos” ir konceptuāli ievirzīts romāns, kurā iezīmējas vairākas tēmas, kas atspoguļo jaunās latviešu inteliģences centienus 19. un 20. gs. mijā. Tam raksturīga t. s. jaunnacionālisma propaganda un ekonomiskās attīstības programma, kas balstīta jaunu ideju un atziņu akcentējumā un konkurences cīņā. Rakstniekam svarīgi uzsvērt, ka latvieši spējīgi kļūt par jaunas etniskās un sociālās identitātes veidotājiem, tiecoties nostāties līdzās vāciešiem gan izglītībā, gan ekonomiskajā varēšanā. Jaunu sociālu pozīciju iekarojums un ar to saistītā mobilitāte A. Niedras izpratnē arī ir vienīgais ceļš uz agrākās atšķirības pārvarēšanu. Būtiski svarīga loma romāna ideju un raksturu izpratnē ir tēlotajai videi. "Līduma dūmos” iezīmētie telpas akcenti atklāj nozīmīgu saikni ar atmiņām, kas vieno un šķir pārejas laikmeta cilvēkus. Vietas zaudējums saistīts ar neatgriezenisku pārrāvumu paaudžu attiecībās, tas padara vecākās paaudzes latviešu izjūtas A. Niedras romānā īpaši sāpīgas. Tomēr tēlu vēlme iedzīvināt savas idejas joprojām saistīta ar lauku vidi. Atsevišķās romāna epizodes, kad inženieris Strautmalis darīšanu dēļ nonāk lielpilsētā, iezīmējas ar steidzamu un bezpersonisku apkārtējo reāliju attēlojumu, kas autoram ļauj uzsvērt tēla izturēšanās un rīcības daudz lielāku nedrošību. Par spīti alkām pēc sociālas mobilitātes, pilsēta A. Niedras romānā tēlota kā varoņu īstajai pasaulei nepiederīga. Mēģinājumi no vienas kārtas nokļūt citā saistīti ar stabilu telpisko struktūru zaudējumu. Rakstnieka izpratnē šīs ambivalentās attiecības ar moderno laikmetu ir viena no raksturīgākajām pārejas laikmeta zīmēm. Romāna centrā galvenokārt ir idejas, taču tāpat uzsvērta personības loma. Saskatāmas atsauces uz laikmetīgo literatūru, īpaši norvēģu rakstnieka Henrika Ibsena (Henrik Johan Ibsen) lugu “Jūns Gabriels Borkmanis” (John Gabriel Borkman, 1896). Atbilstošs romāna ievirzei, kurā īpaši akcentēta latviešu gruntniecības nostiprināšanās un intelektuālā izaugsme, ir tā izlīdzinātais fināls, tomēr autors uzskatāmi atklājis grūti pārvaramās sociālo kārtu un nāciju robežas.

Romāna “Līduma dūmos” pirmpublikācija bija žurnālā “Austrums” 1899. gada 7.–12. numurā. Nedaudz atšķirīgā redakcijā darbs 1901. gadā izdots grāmatā. 1900. gadā laikrakstā “Daugavas Avīze” (Düna Zeitung) publicēts romāna tulkojums vācu valodā, tā nosaukums Im Rauch der Rodung. Tulkojumu uzsāka mācītājs Kārlis Aleksandrs Kellers (Karl Alexander Keller), bet turpināja un pabeidza rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.

“Līduma dūmos” ir nozīmīgs darbs latviešu literatūrā. 19. gs. rakstniecībā tas bija otrs plašākais un vērienīgākais veikums līdzās Reiņa Kaudzītes un Matīsa Kaudzītes “Mērnieku laikiem” (1879). Pirmpublicējumā žurnālā "Austrums” A. Niedras darbs tika nodēvēts par stāstu, tomēr kritikā “Līduma dūmos” vērtēts kā romāns, īpaši atzīmējot tā ievērojamo popularitāti. Rakstnieka mērķis ir atklāt latviešu nacionālās pašapziņas veidošanās procesā nozīmīgas idejas un piedāvāt filozofisku, sociāli politisku un ekonomisku nākotnes vīziju, kam pakļauts atsevišķo tēlu psiholoģiskais portretējums. Šim nolūkam būtisks ir romāna žanrs, ar kura starpniecību atklājas gan konfliktu daudzveidība, gan sabiedrības nacionālas un sociālas konsolidēšanas tendences. Pēc romāna motīviem tapušajā A. Niedras lugā "Zeme” (1903) atklājas pieaugoši kritisks skatījums uz tēlu iespējām īstenot izvirzītos mērķus un panākt līdzcilvēku sapratni.

1992. gadā pēc romāna motīviem veidota Latvijas Televīzijas desmit sēriju filma Maijas Smildziņas un Jāņa Rēdliha režijā, tajā piedalījās aktieri Māra Zemdega, Arturs Bērziņš, Leonīds Locenieks, Andris Bērziņš, Viktors Runtulis, Ivars Brakovskis, Ivars Puga.