FVE (no 1974. līdz 1993. gadam Eiropas Kopienas veterinārārstu federācija, Federation of Veterinarians of the European Community; no 1961. līdz 1974. gadam Eiropas Ekonomiskās kopienas veterinārārstu sadarbības komiteja, Liaison Committee of Veterinarians of the European Economic Community) ir bezpeļņas apvienojošā organizācija 40 Eiropas valstu veterinārārstu profesionālajām organizācijām; pārstāv profesijas dažādos atzarus (dzīvnieku ārstniecību, pārtikas higiēnu, valsts veterināros inspektorus, izglītībā un zāļu ražošanā strādājošos veterinārārstus u. c.); izstrādā profesionālos politikas dokumentus veterinārmedicīnas jomā, informē Eiropas Komisiju, Parlamentu par profesijas viedokli attiecībā uz saistīto likumdošanu; piedalās projektos, kas saistīti ar veterinārmedicīnas problēmjautājumu risināšanu, kā arī ar informācijas sniegšanu veterinārārstiem. FVE biedrorganizāciju pārstāvji (ne vairāk kā četri no katras dalībvalsts) tiekas divas reizes gadā (pavasarī kādā no dalībvalstīm, rudenī Briselē) Ģenerālajā asamblejā un pieņem FVE politikas dokumentus, budžetu, ievēl FVE valdi, uzrauga valdes darbību. Pirms ģenerālās asamblejas notiek profesionālo sekciju sēdes, kurās vienlaicīgi ir gan FVE biedri, gan atsevišķi reģistrētas organizācijas. FVE ir četras sekcijas: Eiropas Veterinārārstu praktiķu apvienība (Union of European Veterinary Practitioners); Eiropas Veterinārārstu higiēnistu apvienība (Union of European Veterinary Hygienists); Eiropas Valsts veterināro inspektoru asociācija (European Association of State Veterinary Officers); Eiropas veterinārārstu – strādājošu izglītībā, zinātnē zāļu industrijā – asociācija (European Association of Veterinarians in Education, Research and Industry). Ģenerālo asambleju starplaikā FVE darbu vada FVE valde, kas sastāv no prezidenta un četriem viceprezidentiem, kā arī sekciju vadītājiem. Valde var veidot darba grupas. Bez FVE valdes ir arī administrācija, kas veic tehnisko darbu un gatavo informāciju, kā arī pārstāv FVE dažādos forumos. FVE birojs ir Briselē. 

FVE mērķis ir vairot dzīvnieku veselību un labturību, arī sabiedrības veselību un aizsargāt vidi. FVE rūpīgi seko dzīvnieku labturības situācijai, it īpaši transportā, aicina samazināt dzīvnieku transportēšanu lielos attālumos. Daudz tiek diskutēts par veterināro zāļu pieejamība. Pēdējo desmit gadu arvien pieaugoša aktualitāte ir cīņa ar mikroorganismu rezistenci pret antimikrobiālajām vielām kopā ar ārstu un lauksaimnieku organizācijām; veterinārārstu lomas precizēšana dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontrolē. Šie jautājumi apliecina koncepcijas “vienota veselība” (one health) svarīgumu un veicina sadarbību ar citu jomu speciālistiem. FVE iestājas par veterinārmedicīniskās izglītības pilnveidošanu un veterinārmedicīnas izglītības iestāžu kvalitātes vērtēšanu.

FVE tika dibināta (08.02.1961.) kā sešu valstu (Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Vācijas, Francijas un Itālijas) veterinārārstu sadarbības komiteja, kurai sākotnēji nebija lielas politiskās ietekmes; veterinārārsti tikās, lai pārrunātu aktualitātes. Pamazām sadarbībā tika iesaistīti vairāk veterinārārstu - attiecīgo valstu veterinārārstu profesionālās organizācijas. Tādēļ 1974. gadā tika mainīts federācijas nosaukums. Ņemot vērā politiskos procesus Eiropā un pasaulē un saprotot, ka valstu robežas nav šķērslis dzīvnieku slimībām, tika nolemts, ka organizācijā jāuzņem ne tikai Eiropas Ekonomiskās Kopienas (ES priekšteces), bet arī jebkuras Eiropā esošas valsts veterinārārstu organizācijas. Kopš 1993. gada organizācijai ir tagadējais nosaukums un tajā ir pārstāvētas gandrīz visu Eiropas valstu veterinārārstu profesionālās organizācijas. FVE ir cieši kontakti ar Eiropas Veterināro skolu asociāciju (European Association of Estbalishments of Veterinary Education), kopā tiek veikta veterināro skolu novērtēšana; ar Eiropas Veterinārārstu specializācijas Padomi (European Board of Veterinary Specialisation), kopā vienojas par veterinārmedicīniskās specializācijas attīstību). Šobrīd FVE ir ļoti cienījama Eiropas līmeņa profesionālā organizācija, kuru ņem vērā ES politikas veidotāji (ES Parlaments, Komisija, citas Eiropas līmeņa organizācijas), kā arī ārpus Eiropas esošu valstu (ASV, Kanādas, Austrālijas u. c.) profesionālās un pasaules līmeņa organizācijas (piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija, World Animal Health Organisation; Pasaules Veterinārārstu asociācija, World Veterinary Association, un citas).

FVE dibinātājvalstu organizācijas par biedriem kļuva automātiski, bet turpmāk pretendentorganizācijām tika izvirzīti uzņemšanas FVE nosacījumi – tām jābūt profesionālām, demokrātiskām un brīvām no politiskās ietekmes. FVE ir divu līmeņu biedri – īstenie un novērotāji. Novērotājiem ir tiesības saņemt visu informāciju un piedalīties visās FVE aktivitātēs bez balsstiesībām, un tiem ir samazināta biedru maksa. Jaunie dalībnieki ir novērotāji un tad var kļūt par īstenajiem biedriem, tomēr tiek ņemts vērā arī tas, ka FVE galvenokārt strādā ar ES likumdošanas pilnveidošanu. Latvijas veterinārārstu biedrība ir FVE biedrs kopš 1996. gada.

FVE ir kļuvusi par organizāciju, kas efektīvi apvieno Eiropas veterinārārstu viedokļus un būtiski ietekmē ES likumdošanas saturu par jautājumiem, kas saistīti ar veterinārmedicīnu. FVE kopā ar Eiropas Veterināro skolu asociāciju ir devusi lielu ieguldījumu veterinārmedicīniskās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidē, kuru akreditējusi Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija (The European Association for Quality Assurance in Higher Education, 2000). Veterinārmedicīniskajā praksē svarīga zāļu pieejamība, bet zāļu ražotāji ekonomisku apsvērumu dēļ bieži nav ieinteresēti pētīt aktīvo vielu iedarbības nianses katrai atsevišķai dzīvnieku sugai. Tāpēc dažreiz retāk sastopamām slimībām nav specifiski pētītu un reģistrētu zāļu. FVE panāca, ka tiek izveidots t. s. zirgu zāļu saraksts, kurā iekļautas zāles, kas nav reģistrētas lietošanai zirgiem, bet kuras atļauts lietot, ievērojot nosacījumus, lai novērstu zirgu ciešanas slimības gadījumā. Dzīvnieku labturības jomā FVE aktualizējusi daudzas problēmas, kuras pēc tam tiek risinātas ar likumdošanas vai vadlīniju palīdzību, piemēram, nevajadzīga cūku un aitu astu griešana, sivēnu ķirurģiska kastrācija, nelegāla kucēnu tirdzniecība nepieņemamos apstākļos un tamlīdzīgi. FVE sadarbībā ar Eiropas Komisiju uzsāka dzīvnieku labturības semināru rīkošanu praktizējošiem veterinārārstiem dažādās ES valstīs. Tāds seminārs notika arī Latvijā. Sabiedrības veselības labā FVE panākusi, ka pirms dzīvnieku kaušanas to veselības stāvokli pārbauda valsts algots veterinārārsts, nevis kautuves darbinieks.

FVE ir aktīva tīmekļa vietne, kurā regulāri tiek publicētas ziņu lapas, informatīvas brošūras, pozīcijas dokumenti un uzsaukumi par atsevišķiem aktuāliem jautājumiem.