OIE (no 2003. gada; no 1924. līdz 2003. gadam Starptautiskais Epizootiju birojs, Office International des Epizooties) ir pasaules līmeņa starpvaldību organizācija dzīvnieku veselības uzlabošanai pasaulē. Tā apvieno 182 (2019) valstu veterināros dienestus un sadarbojas ar vairāk nekā 75 citām pasaules un reģionālām organizācijām. OIE pilda Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO; World Trade Organization) references organizācijas funkcijas dzīvnieku veselības jomā. Augstākā lēmējinstitūcija ir Pasaules Delegātu asambleja (PDA; World Assembly of Delegates), kurā piedalās dalībvalstu valdību norīkoti pārstāvji (parasti attiecīgās valsts galvenais veterinārārsts). Ikdienas darbs tiek veikts Parīzē. To vada OIE ģenerāldirektors, kuru ievēl PDA uz pieciem gadiem. Biroja darbu uzrauga OIE Padome (sanāk vismaz divas reizes gadā), sastāv no OIE prezidenta, viceprezidenta un iepriekšējā prezidenta, kā arī pieciem delegātiem no visiem pasaules reģioniem (visi, izņemot iepriekšējo prezidentu, PDA ievēl uz trīs gadiem). OIE ir piecas reģionālās pārstāvniecības (Āfrikas, Āzijas, Tālo Austrumu, Okeānijas, Eiropas, Tuvo Austrumu), kuru uzdevums ir sekot katra reģiona dzīvnieku veselības problēmām un piedāvāt risinājumus. Pārstāvniecības organizē konferences katru otro gadu, kā arī iesniedz priekšlikumus PDA. 

OIE galvenais mērķis ir mazināt dzīvnieku infekcijas slimību izplatību. Lai to nodrošinātu, vēsturiski pirmais uzdevums bija noskaidrot esošo situāciju, padarīt pieejamu informāciju par infekciju izplatību, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu un tādējādi mazinātu to tālāku izplatību. Savukārt, lai ātri un efektīvi reaģētu, nepieciešamas zināšanas, tāpēc nākamais OIE uzdevums vēsturiski ir ne tikai vākt, bet arī analizēt un publicēt zinātnisko pētījumu rezultātu kopsavilkumus par slimībām, kontroli un dzīvnieku labturību. Tādējādi tiek sniegta palīdzība konkrētu slimību, t. sk. zoonožu, uzliesmojumu skartām valstīm vai reģioniem. Arvien noteiktāk dzīvnieku veselība tiek skatīta ne tikai atsevišķu slimību kontekstā, bet gan kā kopēja dzīvnieku un cilvēku ekosistēma, kura nosaukta par “vienotu veselību” (one health). Balstoties uz šo informāciju, OIE izstrādā un publicē t. s. dzīvnieku veselības standartus globālai tirdzniecībai ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju, lai maksimāli ierobežotu slimību izplatību. Standartus izmanto PTO Sanitārā un fitosanitārā līguma kontekstā (Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures, The SPS Agreement). Tā kā cilvēki uzturā izmanto arī dzīvnieku produkciju, tad viens no OIE uzdevumiem ir rūpēties par pārtikas drošību, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO; World Health Organisation) un Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agricultural Organisation of the United Nations) izveidotā Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius; globālās tirdzniecības pārtikas standartu izstrādes organizācija) uzdevumiem. Lai arī PTO līgumos dzīvnieku labturība nav minēta kā tirdzniecības nosacījums, OIE izstrādā un izplata dzīvnieku labturības prasības. Pieaugot un padziļinoties veterinārmedicīnas darbības virzieniem, to nozīmei pasaulē, OIE pievērsās veterinārmedicīniskās izglītības attīstībai, kā arī dalībvalstu veterinārās likumdošanas atbilstībai, sāka vērtēt un palīdzēt palielināt atsevišķu valstu veterināro dienestu kapacitāti. Tādējādi izpaužas arī viens no OIE definētiem uzdevumiem – valstu savstarpējā solidaritāte problēmrisināšanā, it īpaši attiecībā uz attīstības valstīm. 

Zinātniskās informācijas apkopošanai, OIE standartu, rekomendāciju un vadlīniju sagatavošanai un pilnveidošanai, kā arī īpašu epidemioloģijas vai slimību profilakses un kontroles problēmjautājumu risināšanai OIE ir četras speciālistu komisijas – Sauszemes dzīvnieku slimību kontrole (The Terrestrial Animal Health Standards Commission), Ūdens dzīvnieku slimību kontrole (Aquatic Animal Health Standards Commission), Laboratorisko oficiālo metožu noteikšana un pārbaude (The Biological Standards Commission, Laboratories Commission), Dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un kontroles stratēģijas un metodes (The Scientific Commission for Animal Diseases) –, bet nepieciešamības gadījumā var tikt izveidotas arī īpašas darba grupas (piemēram, Savvaļas dzīvnieku veselības darba grupa, Working Group on Wildlife; Mikroorganismu rezistences pret antibiotikām darba grupa, Working Group on Antimicrobial Resistance; Dzīvnieku labturības darba grupa, Working Group on Animal Welfare; Pārtikas drošības darba grupa, Working Group on Food Safety). Lai nodrošinātu jaunāko zinātnes atklājumu izmantošanu standartu izstrādē, OIE slēdz sadarbības līgumus ar t. s. references centriem (apmēram 246 zinātniskas laboratorijas un sadarbības centri par dzīvnieku infekcijas slimībām, labturību, zāļu lietošanu un tamlīdzīgi). OIE tiek finansēta no dalībvalstu biedru naudām, maksām par specifiskiem pakalpojumiem un brīvprātīgām iemaksām. 

20. gs. 20. gados Eiropā strauji izplatījās govju mēris, tādēļ bija nepieciešama visu iesaistīto valstu koordinēta rīcība. Pārvarot dažādas diplomātiskās barjeras, 25.01.1924. 28 valstu veterināro dienestu pārstāvjiem Parīzē izdevās parakstīt starptautisku vienošanos, kuru ratificējot tiktu izveidots Starptautiskais Epizootiju birojs. Efektīvai funkcionēšanai bija nepieciešama cieša sadarbība ar citām ietekmīgām pasaules organizācijām, tika slēgti līgumi un sadarbības plāni ar FAO (1952, 2002), PVO (1960, 2002), PTO (1998), Pasaules banku (PB, 2001; World Bank), Pasaules Veterinārārstu asociāciju (2002; World Veterinary Association), Codex Alimentarius (2002) un citiem. Darbība kļuva arvien sistematizētāka, tika veidoti piecu gadu stratēģiskie plāni, parādījās jaunas tēmas, sākot ar dzīvnieku labturību, dzīvnieku izcelsmes pārtikas drošību, atbildīgu zāļu lietošanu dzīvniekiem, t. sk. pārmērīgas antibiotiku lietošanas ierobežošanu, zoonožu ierobežošanu, “vienotā veselība”, ietverot arī saistītās vides problēmas un klimata maiņu, kas savukārt ietekmē jaunu slimību parādīšanos vai sen aizmirstu slimību jaunus uzliesmojumus. 2011. gadu OIE izsludināja par Pasaules Veterināro gadu.

OIE dibināšanas līgumā minēts, ka organizācijai var pievienoties pēc attiecīgās valsts valdības pieprasījuma. Nepastāv īpaši uzņemšanas noteikumi, izņemot to, ka dalībvalstīm jāievēro OIE darbības principi, it sevišķi attiecībā uz informācijas par dzīvnieku slimībām sniegšanu, bet tās var baudīt arī OIE atbalstu problēmsituācijās.

Izveidoti un pastāvīgi tiek aktualizēti izplatītāko un bīstamāko dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikas, profilakses un kontroles pasākumu standarti (codes). 2005. gadā Ženēvas konferences laikā nacionālie veterinārie dienesti tika atzīti kā starptautiskā Sabiedriskā labuma subjekti (International Public Good). Tika uzsvērta gan veterināro dienestu īpašā nozīme (saistībā ar tā brīža aktualitāti – pasaules krīzi izraisījušās infekcijas – putnu gripas – apkarošanu), gan pašu dienestu efektivitātes izvērtēšanas nepieciešamība. Tika radīta nacionālo veterināro dienestu novērtēšanas sistēma (Performance of Veterinary Services), kura devusi lielu ieguldījumu daudzu valstu veterināro dienestu pakāpeniskā pilnveidošanā. Vienojoties ar PB, tika panākts, ka OIE eksperti ne tikai norāda uz sistēmas nepilnībām, bet to novēršanai palīdz iegūt finansējumu no PB. 2006. gadā OIE uzsāka t. s. vakcīnu banku veidošanu, lai vakcīnas varētu iegūt bez kavēšanās akūtu epizootiju gadījumos. OIE sniedz lielu ieguldījumu cīņā ar antimikrobiālo rezistenci, 2016. gadā pieņemta Antimikrobiālās rezistences globālā stratēģija (OIE Strategy on Antimicrobial Resistance and the Prudent Use of Antimicrobials).

Vismaz reizi mēnesī OIE izdod biļetenu par aktualitātēm (Bulletin de l’OIE). Trīs reizes gadā OIE izdod zinātnisko rakstu apkopojumu par dažādām tēmām (Scientific and Technical Review), kā arī dažādas citas publikācijas.