Termina “māszinības” lietojums aizsākās līdz ar augstākās izglītības attīstību medicīnas māsu profesijā Latvijā 20. gs. beigās. Medicīnas māsu profesija ir senākā no mākslām un jaunākā no zinātnēm veselības aprūpes jomā. Māszinību aizsākumi saistīti ar tradicionālo slimnieku aprūpi un ārstēšanu. Latvijas vēsturē senākās ziņas par māsām saglabājušās no 1295. gada, kad Latvijas teritorijā darbojās pelēkās māsas jeb begines, kas kopā ar mūkiem sniedza aprūpi līdz pat 16. gs. Latgalē 18. gs. no Dienvideiropas ieradās un darbību sāka priestera Vensāna de Pola (Vincent de Paul) žēlsirdīgās māsas. Māszinības kā profesionālā nodarbe Latvijā izveidojās 19. gs., kad attīstījās diakonisu māsu kustība; tika dibinātas slimnīcas un patversmes. Pēc Latvijas teritorijas iekļaušanas Krievijas Impērijā māsas nonāca Krievijas Sarkanā Krusta pārziņā. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības iegūšanu sākās jaunas reformas – attīstījās starptautisie sakari, dibināts Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), Žēlsirdīgo māsu savienība (1922. gadā, pirmā priekšsēdētāja māsa Marta Celmiņa), LSK slimnīcas, nodaļas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas. Pirmā tika dibināta LSK slimnīcas žēlsirdīgo māsu skola (1921) un žēlsirdīgo māsu skola Liepājā (1921). 1938. gadā valstī darbojās jau piecas LSK žēlsirdīgo māsu skolas. Par pašaizliedzīgu darbu četras žēlsirdīgās māsas (M. Celmiņa, Elza Grivāne, Elza Nulle-Siecniece un Justīne Kušķe) saņēma augstāko starptautisko apbalvojumu – Florensas Naitingeilas medaļu. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā māsu profesijas darba struktūra un organizācija tika pārveidota pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) parauga – žēlsirdīgās māsas tika pārdēvētas par medicīnas māsām, pārtrūka starptautiskie sakari, profesionālajā izglītībā dominēja marksisma un ļeņinisma ideoloģija.

Pārmaiņas sākās līdz ar neatkarības atgūšanu – tika atjaunota Latvijas Māsu savienība (1989), Rīgā notika pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress (1989), kas veicināja Latvijas māsu starptautisko darbību, pieredzes apmaiņu. Lielu ieguldījumu māsu prakses attīstībā un izglītībā sniedza Amerikas Savienoto Valstu (ASV) māszinību profesores Zaiga Priede-Kalniņa un Irēne Kalniņa. 1990. gadā izveidota Medicīnas māsu nodaļa Latvijas Medicīnas akadēmijā (no 1998. gada – Rīgas Stradiņa universitāte), kas 1993./1994. mācību gadā pārveidota par Māszinību fakultāti. 1994. gadā Māszinību fakultāti absolvēja pirmās 20 medicīnas māsas ar bakalaura grādu māszinībās, 1998. gadā atvērta maģistra līmeņa studiju programma, bet 2005. gadā – doktorantūra. 2012. gadā māsas profesijai ir apstiprināta atbilstoša Latvijas Zinātnes padomes (LZP) medicīnas zinātnes apakšnozare – veselības aprūpes zinātne. Izveidota Latvijas Māsu asociācija (1993), tās pirmā prezidente – Lūcija Lapiņa. 2017. gadā asociācijā bija 1800 biedru. Tiek organizēti Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongresi. Ārstniecības likumā iekļauta nodaļa par māsu profesiju. Pieņemti noteikumi par praktizēttiesīgu māsu sertifikāciju (1995), apstiprināta māsu reģistrācija Latvijas Valsts māsu reģistrā. 2016. gadā Latvijā reģistrētas 18 700 māsas, taču veselības aprūpes iestādēs strādāja 8756. Strauji sarūk pirmreizēji reģistrēto māsu skaits, kā arī katru gadu samazinās profesijā strādājošo māsu skaits. 2007.–2017. gadā darbu slimnīcās atstājušas aptuveni 5000 māsu darba noslodzes, pagarināta darba laika, kā arī nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ. Aktuāls diskusiju jautājums ir par māsu profesijas pamatspecialitātēm un to apvienošanu, lai nodrošinātu elastīgu darbu veselības aprūpes iestādēs. Māsu pamatspecialitātes – anestēzijas māsa, intensīvās terapijas māsa, neatliekamās aprūpes māsa, operācijas māsa, ambulatorās aprūpes māsa, bērnu aprūpes māsa, garīgās veselības aprūpes māsa, internās aprūpes māsa un ķirurģiskās aprūpes māsa. Papildspecialitātes – diabēta aprūpes māsa, onkoloģiskās aprūpes māsa, nieru aizstājējterapijas un nefroloģiskās aprūpes māsa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa, transfuzioloģijas māsa un neonatoloģijas māsa.