Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. 2017. gadā pieņemts un 31.12.2017. izsludināts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, valsts finansējuma izlietojumu, pacientu līdzmaksājumu kārtību, kā arī definē valsts obligāto veselības apdrošināšanu un valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu. Dažādu šī likuma normu spēkā stāšanās paredzēta līdz 2020. gadam. Ārstniecības un ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības noteikumus regulē Ārstniecības likums, kurā noteikts, ka grūtnieces, bērna un personas ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpe ir prioritāra un ka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līgumos starp valsti, kuru pārstāv Veselības ministrijas pakļautībā esošais Nacionālais veselības dienests, un pakalpojumu sniedzējiem tiek ietverti pakalpojumu apjoma, kvalitātes un norēķinu jautājumi. Nacionālais veselības dienests līgumus slēdz atbilstoši galvenajam normatīvajam dokumentam – Ministru kabineta noteikumiem “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” un pieejamajiem līdzekļiem valsts budžetā. Šie noteikumi definē arī iedzīvotāju aprūpes līmeņus un pacientu plūsmu līmeņos, ietverot primāro, sekundāro un terciāro aprūpi, rehabilitāciju, neatliekamo palīdzību. Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka viena no pašvaldību funkcijām ir veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi. Mūsdienu veselības aprūpes politika balstīta Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization) Eiropas reģiona stratēģijā “Veselība 2020” un apstiprināta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Veselības aprūpes politikas mērķis ir palielināt iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūžu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sasniegtu, iedzīvotāju veselības aprūpes jautājumi iekļauti ikvienas nozares politikā, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem, kā arī kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas veidošanu, t. sk. pacienta iemaksu samazināšanu, rindu saīsināšanu plānveida pakalpojumiem, zāļu pieejamību, darba samaksas paaugstināšanu. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju slimības – sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi. To attīstību būtiski ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, kaitīgie ieradumi. Latvijā mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ ir apmēram divas reizes lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.