Dambrete Latvijas teritorijā bija pazīstama jau 19. gs. Labākie spēles pratēji, piemēram, rīdzinieks Jakovs Jovļevs, pirms Pirmā pasaules kara guva atzīstamus panākumus lielos dambretes turnīros arī ārpus Latvijas.
1926. gadā Liepājā nodibināja dambretes klubu. Dambretes attīstībā nozīmīgs bija šaha klubs “Dāma”. Tika sastādīti oficiālie dambretes turnīru (sacīkšu) noteikumi. Voldemārs Lapiņš 1926. gadā sarīkoja pirmo Rīgas un 1930. gadā pirmo valsts meistarību D64, kļūstot arī par pirmo Latvijas dambretes meistaru. Pavisam līdz 1940. gadam notika desmit Rīgas un četras Latvijas meistarības. Dambretes turnīrus rīkoja skolās un skautu vienībās.
Padomju okupācijas laikā centralizētā sporta pārvalde veicināja arvien plašāku dambretes izplatību, iesaistot arī arodbiedrības un sabiedriskos aktīvistus. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) pirmo čempionātu D64 sarīkoja Fiziskās kultūras un sporta komitejas izveidotā šaha un dambretes sekcija 1941. gadā. Pēc kara republikā par vadošo organizatorisko un metodisko centru dambretē kļuva Rīgas Centrālais šaha un dambretes klubs (vēlāk tas pārtapa par LPSR Apvienoto republikānisko šaha un dambretes klubu), kas sadarbojās ar LPSR šaha un dambretes sekciju.
1956./1957. gadā notika pirmais republikas masu turnīrs D64. Priekšsacīkstēs piedalījās 17 600 dalībnieku. Republikas 10. dambretes masu turnīra priekšsacīkstēs 1966. gadā piedalījās jau 44 386 spēlētāji. Sacensību rīkošanu uzlaboja Šveices (izlozes) sistēmas ieviešana. Veiksmīgas spēles popularizēšanas piemērs: dambretes treneris Viktors Adamovičs 1970. gadā Suntažos sacentās simultānspēles seansā ar 176 pionieru sporta spēļu dalībniekiem (+165–0=11, ilga 2 stundas 56 min.). 1953. gadā notika pirmais oficiālais LPSR čempionāts D100. Tajā pašā gadā nodibināja LPSR dambretes sekciju ar atsevišķu bāzi treniņiem un sacensībām dambretē. 1958. gadā notika septiņas stundas ilgs telefona mačs pie sešiem galdiņiem Rīga–Amsterdama. Korespondencdambretes komiteja kļuva par galveno neklātienes sacensību rīkotāju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. 1959. gadā sekcija pārtapa par Latvijas Dambretes federāciju.
Sporta veida attīstībā Latvijā nozīmīgi bijuši žurnāli “Dambrete” (1959‒1992) un "Šaški" (Шашки; 1959‒1992) ar daļēji atšķirīgu saturu latviešu un krievu valodā.
Attīstījās dambretes vingrinājumu sastādīšana trijās nozarēs: kombinācijās, etīdēs un iesprostošanas uzdevumos. Starptautiski atzītas kompozīcijas sastādījuši Nikolajs Jordāns, Valdis Zvirbulis, Jānis Rūtiņš, Elmārs Balodis, Guntars Purviņš un citi.
Latvijas pārstāvji pastāvīgi piedalās pasaules un Eiropas čempionātos u. c. starptautiskās sacensībās. 2017. gadā Pasaules Dambretes federācijas (World Draughts Federation) reitings piešķirts 184 vīriešiem un 51 sievietei. Latvijas izlase (Guntis Valneris, Vladimirs Vigmans, Zoja Golubeva) 1992. gadā Mori (Itālijā) D100 nacionālo komandu olimpiādē izcīnīja bronzas medaļas. Latvija Pasaules komandu čempionātā 2006. gadā Itālijā ieguva bronzu (G. Valneris, Raimonds Vīpulis, Roberts Misāns, Benno Butulis), bet 2009. gadā Senegālā sudrabu (G. Valneris, R. Vīpulis, R. Misāns). Latvijas jauniešu izlases komanda par pasaules čempioniem kļuva 1994. un 1998. gadā.
