Drēras likumi atrasti grieķu polisā Drērā, Krētas salā, pieņemti 650.–625. p. m. ē. Likumi rakstīti eteokrētiešu valodā uz akmens mūra Apollona (Ἀπόλλων) templī. Par likumdevēju Drēras likumu sākumā nosaukta polisa, t. i, pilsoņu kopums. 20. gs. 30. gados arheoloģiskos izrakumos tika atrasti astoņi uzraksti, kas saturēja šo likumu tekstu. Likumu normas regulē gan procesuālās tiesības, gan polisas pārvaldi, t. sk. amatpersonu iecelšanu un kompetenci, gan pilsoņu pienākumus un savstarpējās attiecības.

Tiesību vēsturnieki uzsver, ka jebkurā kultūrā pāriešana no nerakstītām paražu tiesībām uz rakstītu likumdevēja leģitimētu tiesību normu pieņemšanu ir būtisks kvalitatīvs solis attīstībā. Drēras likumi izstrādāti kultūrā, kurā bija attīstīta likumdošanas tehnika. To apliecina izmantotā juridiskā terminoloģija, likuma teksta kompozīcija un normu vispārinājuma pakāpe. Salīdzinot Drēras likumus ar vēlākiem citu grieķu polisu likumiem, iezīmējas noteikti grieķu likumdošanas tradīcijai raksturīgi kanoni – Drēras likumi ietver zināmu tautvaldības jeb demokrātijas tradīciju.

Saskaņā ar likumiem amatpersonas ievēlē tauta. Drēras likumu normas apliecina, ka polisa strikti regulēja pilsoņu darbības, kas aizskāra kolektīva intereses, veidojot normu sistēmu ar uzvedības priekšrakstiem. Par priekšrakstu neievērošanu bija paredzēti naudassodi un amatu aizliegumi. Mūsdienu izpratnē tie būtu pielīdzināmi administratīvajiem pārkāpumiem, piemēram, reliģisko un kulta noteikumu pārkāpumi, celtniecības noteikumu pārkāpumi, ierobežojuma atkārtoti ieņemt amatu neievērošana un citi pārkāpumi. Līdzīgs regulējums vēlākos likumos atrasts arī citās polisās.

Drēras likumi kā autentisks pirmavots, mūsdienu zinātniekiem ir atskaites punkts, lai pētītu senās Grieķijas polisām raksturīgo juridisko kultūru, piemēram, tautvaldības tradīcijas pirmsākumus vai rakstītu, publiskā vietā izstādītu likumu tradīcijas pastāvēšanu. Citās polisās, piemēram, Gortinā, Sirakūzās, Argosā atrastie likumi, kas pieņemti vēlāk par Drēras likumiem, apliecina šādas likumdošanas tradīcijas pastāvēšanu reģionā arī turpmāk.

Vēsturnieki arī uzsver, ka analizējot senākos dažādu grieķu polisu likumus kopsakarā var iegūt priekšstatu ne tikai par polisas kā valsts uzbūvi un tiesību normām, bet arī par sabiedrības uzbūvi, piemēram, par to, cik lielā mērā aristokrātija bija ierobežojusi dēmosa iespējas ietekmēt politisku lēmumu pieņemšanu.