Termina “demogrāfiskais sprādziens” traktējumi ir atšķirīgi un saistās ar dažādiem eksplozijas izcelsmes, ilguma, jaudas un kulminācijas raksturojumiem. Jāatšķir arī demogrāfiskās pārejas izpausmes paleopopulācijās un mūsdienu cilvēcē. Eksplozijas analizējamas gan atsevišķu valstu un teritoriju, gan arī pasaules mērogā. Ekonomiski un sociāli attīstītākajās valstīs mūsdienu demogrāfiskā pāreja sākās ievērojami ātrāk nekā vājāk attīstītākajās zemēs, noritēja ilgstošāk un ar zemāku eksplozīvo jaudu. Demogrāfiskās pārejas fāžu noteikšana, tai skaitā kulminācijas parametru noteikšana, balstās uz empīrisko materiālu analīzi un attiecīgiem vispārinājumiem. Gandrīz visās ekonomiski attīstītākajās valstīs otrā demogrāfiskā pāreja uz racionālo atražošanās tipu ir noslēgusies, dzimstība, mirstība un dabiskais pieaugums ir zemā līmenī vai dabiskā pieauguma vispār nav. Iedzīvotāju novecošanās dēļ Ukrainā, Latvijā, Lietuvā un citur mirstība ir pat augstāka nekā dzimstība, kā rezultātā noris izteikta depopulācija. Vienlaicīgi vairākās valstīs vai to teritorijās ar negatīvu dabiskās kustības bilanci iedzīvotāju skaits stabilizējies vai sistemātiski lēnām pieaug pozitīvā migrācijas saldo dēļ (piemēram, Vācijā, Itālijā, Japānā).
Demogrāfiskās pārejas dažādās fāzēs vēl atrodas lielākā daļa valstu ar gandrīz 7 miljardiem cilvēku, tāpēc šiem pētījumiem ir liela praktiska nozīme. Speciālistu vidū noris diskusijas par demogrāfiskā sprādziena būtību, cēloņiem un rādītājiem, atsevišķu politisko, ekonomisko, sociālo un dabas faktoru lomu iedzīvotāju attīstībā, iespēju novērst vai iegrožot eksplozijas jaudu. Īpaša nozīme ir dzimstības samazināšanai populācijās, kur tā pārsniedz vienkāršas paaudžu nomaiņas normu (summārais dzimstības koeficients apmēram 2,1‒3 atkarībā no mirstības intensitātes) vai iedzīvotāju relatīvais gada pieaugums ir lielāks par 0,2‒0,3 %. Bez dzimstības samazināšanas nav iespējams novērst daudzas pasaules apdzīvotības problēmas, t. sk. badu, nabadzību, infekcijas un parazitāro slimību izplatību, vides degradāciju un citas.
Demogrāfiskais sprādziens ir cēlonis tā dēvētajam iedzīvotāju spiedienam (population pressure), kas ietekmē apkārtējās vides stāvokli pasaules reģionos un iedzīvotāju izvietojumu, kā arī iespējas nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības. Pasaulē būtiski pieaug iedzīvotāju apdzīvotības kopblīvums (piemēram, fiziskais un sociālais blīvums uz km2) un pārapdzīvotība teritorijās ar augstu demogrāfisko eksploziju, bet nenovēršami sarūk bioloģiski produktīvās zemes platības uz iedzīvotāju. Pieaug nepieciešamība pastiprināt pētījumus par saistību starp cilvēcei pieejamajiem zemeslodes resursiem, apdzīvotību un cilvēkresursiem. Daudzu simtu miljonu cilvēku eksistence ir apdraudēta. Saskaņā ar ANO datiem par pēdējo dekādi vairākās Subsahāras, Latīņamerikas un Rietumāzijas valstīs reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pat samazinājušies un izdzīvošanas iespēju meklēšana globāli kļūst par vairāku zinātņu un visas cilvēces ļoti svarīgu uzdevumu.
Vairāki pētījumi norāda uz pārapdzīvotības saistību ar pārmaiņām ekosistēmā un pandēmiju izcelsmi mūsdienās.