Vides komunikācija vienkāršā skatījumā ir komunikācija par vides jautājumiem. Līdzīgi citām komunikācijas jomām tā ir gan praktisks ikdienas process, gan pētniecības joma, kas šo procesu pēta. Kā process tā ietver visa veida starppersonu, starpgrupu, publisko, organizāciju un masu komunikāciju, kas veido sociālo diskursu par vides jautājumiem, problemātiku un cilvēka-vides mijattiecībām. Kā pētniecības joma tā skatāma plašāk – kā komunikācijas un vides teoriju sintēze, kas pēta komunikācijas lomu, metodes un ietekmi vides jautājumu izziņas un pārvaldes kontekstā. Vides komunikācija plašākā skatījumā attiecas uz pētniecību un praksi par to, kā indivīdi, institūcijas, sabiedrība darbojas, izplata, saņem, izprot un lieto vēstījumus par vidi un cilvēka un vides mijiedarbību. Tā ietver plašu mijiedarbību spektru – no starppersonu komunikācijas līdz virtuālām kopienām, līdzdalības lēmumu pieņemšanā un vides medijiem.
Galvenie vides komunikācijas mērķi ir vides izpratnes/apziņas veidošana; vides pārvaldības efektivizēšana caur sadarbību un ieinteresēto pušu partnerību; uz līdzdalību/dialogu balstītas vides politikas plānošana un realizācija; ilgtspējīga ekonomika/dzīvesveids; sadarbība kopēju mērķu vārdā; viedokļu saskaņošana; konfliktu preventīva novēršana/risināšana.